Azovas jūra
Vikipēdijas raksts
| Azovas jūra | |
|---|---|
 |
|
| Platība: | 37 605 km2 |
| Garums: | 343 km |
| Platums: | 231 km |
| Maks. dziļums: | 15,3 m |
| Valstis un citas teritorijas: | Krievija Ukraina |
| Lielākās pilsētas: | Berdjanska Mariupole Rostova pie Donas Taganroga |
Azovas jūra (krieviski - Азовское море, ukrainiski - Азовське море, Krimas tatāru valodā - Azaq deñizi) – daļa no Melnās jūras. Azovas jūra būtībā ir līcis, ko ar Melno jūru saista 4,2 km platais Kerčas šaurums. Kaut arī Azovas jūra ir ļoti attāla no Atlantijas okeāna, tā ir piederīga šim okeānam.
[izmainīt šo sadaļu] Nosaukums
Senatnē tika devēta par Meotijas jūru (grieķu valodā - ἡ Μαιῶτης λίμνη un latīņu valodā - Palus Maeotis) pēc tās cilts nosaukuma, kas apdzīvoja purvājus jūras austrumu piekrastē.
Patreizējais nosaukums tiek saistīts ar polovciešu prinča Azuma vai Azufa vārdu, kurš šeit gāja bojā pilsētas aizstāvēšanas laikā 1067. gadā. Cits uzskats - tjurku valodās Azov vai Azak apzīmē zemu vietu un dots senajai Azovas pilsētai tāpēc, ka tā izveidota purvājos. No šīs pilsētas cēlies arī jūras vārds.
[izmainīt šo sadaļu] Vispārējs raksturojums
Seklākā jūra pasaulē - vidējais dziļums - 13 metri, lielākais dziļums - 15,3. Daudzviet, kur jūrā upes ienes vairāk sanesu, tā ir ļoti sekla, piemēram Taganrogas līcī Azovas jūra ir vidēji 1 metru dziļa.
Azovas jūras ziemeļos atrodas Ukraina, Krievija, austrumos - Krievija, dienvidrietumos - Krimas pussala.
Lielākās upes - Dona un Kubaņa - nodrošina to, ka jūras ūdens nav īpaši sāļš, vietām Azovas jūrā ir saldūdens. Upes jūrā sanes arī daudz nogulu. 20. gadsimta gaitā praktiski uz visām Azovas jūrā ieplūstošajām upēm izbūvētas hidroelektrostacijas, kā rezultātā jūrā nonāk mazāk sanesu un tās ūdens kļuvis sāļāks. Ūdens sāļums - pie Kerčas šauruma - 17,5 promiles, kamēr Taganrogas līcī - tikai 2 - 3 promiles. Vidējais sāļums - 11 promiles. Vasarā ūdens centrālajā daļā iesilst līdz 25 - 28°C, piekrastē - 30 - 31°C. Ūdens nav dzidrs. Jūras rietumu daļā atrodas 110 km garā, savdabīgā Arabata joma un liels sālspurvs ar ezeriņiem - Sivašs. Divi nozīmīgi kanāli - Volgas - Donas kanāls un Maničas kanāls, kas savieno ar Kaspijas jūru.
Jūras krasti pārsvarā zemi, smilšaini. Tikai dienvidu piekrastē vulkāniskas izcelsmes pauguri, kas vietām pāriet stāvās priekškalnēs. Straumju režīms atkarīgs no vēju režīma, pārsvarā straumes plūst pretēji pulksteņa rādītāja virzienam.
Plūdmaiņas var sasniegt 5 metru augstumu. Ziemā liela daļa jūras var aizsalt - pirms ledlaužu izgudrošanas jūra nebija kuģojama laikaposmā no decembra līdz aprīļa vidum.
Azovas jūrā notiek zveja, šeit iegūst arī naftu un dabasgāzi. Agrāk jūrā bija ļoti augsta bioloģiskā daudzveidība - vairāk kā 80 sugu zivis un 300 sugu bezmugurkaulnieki. Tagad piesārņojuma un pārzvejošanas dēļ bioloģiskā daudzveidība samazinās.
