See also ebooksgratis.com: no banners, no cookies, totally FREE.

CLASSICISTRANIERI HOME PAGE - YOUTUBE CHANNEL
Privacy Policy Cookie Policy Terms and Conditions
Arturs Rembo - Vikipēdija

Arturs Rembo

Vikipēdijas raksts


Commons
Wikimedia Commons ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skat.:

Arturs Rembo (Jean Nicolas Arthur Rimbaud, 1854. gada 20. oktobrī Šarlevijā, † 1891. gada 10. novembrī Marseļā) bija nozīmīgs franču dzejnieks.

Rembo tēvs bija kājinieku kapteinis Francijas armijā, māte dzimusi zemnieku ģimenē. Tēvs pametis ģimeni, kad Rembo bijis sešus gadus vecs. Rembo bijis viens brālis un divas māsas, māte bērnus audzinājusi stingrā reliģiozā gaisotnē.

Rakstīt dzeju Rembo sācis, vēl mācoties skolā, skolotāja Žorža Izambāra ietekmē.

Sākoties vācu-franču karam (1870-71), Rembo iestājās Nacionālajā gvardē. Pēc kara viņš devās uz Parīzi.

17 gadu vecumā viņš iepazinās ar Polu Verlēnu, kurš viņu bija ielūdzis uz Parīzi pēc tam, kad Rembo viņam bija nosūtījis savu darbu paraugus. Parīzē Rembo piedalījās arī Parīzes Komūnā (1871).

1872 Rembo kopā ar Verlēnu (ar kuru viņam bija homoseksuālas attiecības) apmeklēja Londonu, pēc tam ilgi uzturējās Beļģijā. Rembo daudz eksperimentēja ar narkotikām un absintu.

1873. gadā, kad viņi uzturējās Briselē, Rembo bija stingri nolēmis atgriezties Parīzē, Verlēns, piedzēries un saniknots, strīda laikā mēģināja Rembo nošaut (pēc šī notikuma Verlēns pavadīja divus gadus ieslodzījumā). Rembo atgriezās Šarlevijā.

1874. gadā Rembo kopā ar dzejnieku Žermēnu Nuvo devās uz Londonu. 1875. gadā, pārtraucis rakstīšanu, Rembo ceļoja pa Eiropu - galvenokārt kājām. 1876. gada vasarā viņš brīvprātīgi iestājās Nīderlandes armijā, lai par brīvu nokļūtu Javas salā Indonēzijā, taču pēc neilga laika viņš dezertēja un ar kuģi atgriezās Francijā.

1880. gadā Rembo apmetās Adenā (mūsdienu Jemenā), bet 1884. gadā kļuva par tirgoni Hararā (mūsdienu Etiopijā). Slimības dēļ viņš 1891. gada maijā bija spiests atgriezties Francijā. 27. maijā viņam tika amputēta kāja. Rembo nomira 37 gadu vecumā 1891. gada 10. jūnijjā Marseļā.



aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -