Antīkā literatūra
Vikipēdijas raksts
| Literatūras vēsture |
 |
| Senā literatūra |
| Senās Divupes literatūra - Senās Ēģiptes literatūra - Indiešu literatūra - Ķīniešu literatūra - Palavi (persiešu) literatūra |
| Antīkā literatūra |
| Sengrieķu literatūra - Romiešu literatūra |
| Viduslaiku literatūra |
| Bizantijas literatūra - Arābu literatūra - Persiešu literatūra |
| Renesanses literatūra |
| Baroka literatūra |
| Klasicisma literatūra |
| Apgaismības literatūra |
| Sentimentālisma literatūra |
| Romantisma literatūra |
| Gotiskā literatūra |
| Reālisma literatūra |
| Naturālisma literatūra |
| Modernisma literatūra |
| Sociālistiskā reālisma literatūra |
| Intelektuālā drāma |
| Eksistenciālisma literatūra |
| Absurda drāma |
| Fantastikas literatūra |
| Postmodernisma literatūra |
Ar jēdzienu antīkā literatūra (latīņu antiquus 'sens') apzīmē literatūru, kas radusies Senajā Grieķijā un Senajā Romā laikaposmā no aptuveni 8.gs. p.m.ē. līdz 6.gs. m.ē. sengrieķu vai latīņu valodā. Lielā mērā tieši uz antīkās literatūras pamata izveidojušās un attīstījušās citas Eiropas nacionālās literatūras (arī romiešu literatūras izcelsme saistāma ar sengrieķu literatūru).
Antīkās literatūras periodā izveidojušās tādas literatūras formas un žanri kā traģēdija, komēdija, eposs, satīra, dažādas dzejas un liroepikas formas. Antīkajā literatūrā izveidojās arī vēsturiskās un filozofiskās literatūras tradīcija.
Plašākai informācijai skat. rakstus
 Šis ar literatūru saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
