Lietotāja diskusija:Anonīms

Vikipēdijas raksts

Paldies liels par Tavu veiklo vērību un attēlu Laodzi lapā! Veiksmi vikidarbā, jauku Tev dienu! Roalds 11:03, 16 janvārī, 2008 (UTC)

Da patīk šķībacainie, tāpēc ar noreaģēju. :) Bet jautājums - kur rāvi par "Daodedzin" saistību ar hinduismu?

Satura rādītājs 1 Par autortiesībām 2 Definīcijas 3 Eizenšteins 4 Panslāvisms 5 Lietotāja diskusija 6 Islāma definīcija 7 Faluņgun 7.1 Oranža 8 Starpviki 9 Monarhi 10 Romas Republika 11 Par rusifikāciju 12 Kopēts no Kikos diskusijas, kādas ir Tavas domas? 12.1 Par poļu-lietuviešu attiecībām 13 Basilevs 14 Virsraksta teksts 14.1 Meils

[izmainīt šo sadaļu] Par autortiesībām

Es savukārt neapšaubu, ka tev ir taisnība, bet tas varētu samulsināt cilvēku kura sarunu lapā tas viss parādās - viens saka, ka no visa jāatsakās, otrs - visu var paturēt. Tas, ka Vikipēdija pieder amerikāņiem jau nu gan nav nekāds noslēpums, kā tas sader ar mūsu likumdošanu ir cits jautājums. Kas attiecas uz svēto govi - man ir radies iespaids, ka nevis pārspīlē, bet gan vienkārši neiedziļinās ~~Xil...sist! 16:25, 10 janvārī, 2008 (UTC)

Atkal "klasiskais" jautājums - no kurienes ņemts Attēls:Coat of Arms of Duchy of Courland.jpg? Ja tas ir paša zīmēts, būtu labāk ielādēt to Commons. Ja nē, tas varētu pēc autortiesību statusa iet kā ģerbonis vai logo, taču izcelsmes avots būtu ļoti vēlams. --ScAvenger 07:25, 3 maijā, 2008 (UTC)

Uz ģerboņu lietošanu informatīvos izdevumos un ilustrācijās nekādas atortiesības neattiecas, tās kļūst aktuālas tikai gadījumā, ja kāds konkrēto ģerboni uzdod par savu (sīkāk skat. Ingrīda Veikša. Kas ir autortiesības? - Rīga, Turība,2007.). Konkrēto ģerboni zīmēju es pats, jo saskaitos, ka nekur nav pieklājīga attēla (pat Lancmaņa grāmatā ievietota tāda miglas bilde (pārfotogrāfēts manuskripts), ka nekā no detaļām nevar saprast). Tā kā šādas bildītes pārzīmēt var katrs, kurš orientējas heraldikas pamatprincipos un māk zīmēt, tad neuzskatīju par nepieciešamu īpaši uzsvērt, ka pats esmu pārzīmējis. --anonīms 07:44, 3 maijā, 2008 (UTC)

Lieliski, tad es lieku "Self" tagu (bez tagiem attēli nedrīkst būt, tāpēc katram gadījumam uzjautāju). Ne jau kurš katrs to tā prastu pārzīmēt :) --ScAvenger 08:13, 3 maijā, 2008 (UTC)

Zin, es tā ar skaudību palūkoju, ko citi salikuši iekš http://commons.wikimedia.org/wiki/Category:Coats_of_arms_of_families_by_country - moš kāds, kurš iekš kommons rosās, varētu uzmeikot Coats of arms of families of Latvia, kur šito kā Ketleru dzimtas ģerboni ielikt? Un tad jau pa vienam varētu Latvijas ģimeņu ģerboņus lēnā garā skanēt vai zīmēt un salikt (šobrīd jau Bironu ģerboni zīmēju, tik lēnām iet, jo precizēju detaļas un krāsas). --anonīms 08:56, 3 maijā, 2008 (UTC)

[izmainīt šo sadaļu] Definīcijas

Sveiks, veidot rakstus, kas sastāv tikai no definīcijām nav īsti vēlams, tādi vairāk iederētos Vikivārdnīcā --~~Xil...sist! 13:45, 12 janvārī, 2008 (UTC)

Vainīgs. Nezināju, ka šāda vārdnīca pastāv. Ievēroju, ka saistībā ar reliģijas jautājumiem aktivizēti šie termini, taču links nekur neved - tāpēc ieliku tepat. Tagad zināšu, ka tas nav labais tonis. --anonīms 14:28, 12 janvārī, 2008 (UTC)

[izmainīt šo sadaļu] Eizenšteins

Vai Eizenšteins nebija ebrejs? Es par to iekļaušanu vācbaltiešu "listē" --Feens 09:42, 18 janvārī, 2008 (UTC)

Atvaino, pats atradu angļu un krievu rakstos. Vienalga paliek jautājums par Mihailu un Sergeju kā vācbaltiešiem. Mihails (Sergeja tēvs) ir Pēterburgā dzimis ebrejs, kurš pārgājis pareizticībā, bet Sergejam māte bija krieviete. Nezinu, cik tur no vācbaltiešiem. --Feens 09:50, 18 janvārī, 2008 (UTC)

Da visi, kuri nav "fon", tādi aizdomīgi... ;) Ne latvietis, ne krievs viņš nebija nekādi, aber vai ebrejs varēja par arhitektu XIX gs. studēt? Ja nu vienīgi kāds viņa sencis pārgājis pareizticībā, aber arī tad jau vairs ij ne ebrejs - ģimenē vācu valodā runājošs baltietis, tb vācbaltietis (vācbaltiešus veidoja visu etnisko grupu pārstāvji, kuri pārvāciskojās, tb iekļāvās vācu valodas un kultūras telpā). Pasē jau nevienam nebija rakstīts. --anonīms 09:56, 18 janvārī, 2008 (UTC)

Kāpēc gan tas Sergejs nebūtu krievs? :) Māte krieviete (Jūlija Ivanovna Koņecka/Юлия Ивановнa Конецкaя), tēvs pārkrievojies (jo pareizticīgais) ebrejs. Rīga - Krievijas impērijas trešā lielākā pilsēta. Pričot te ņemec? :) Tiesa neesmu pētījis Sergeja dzimto valodu. --Feens 13:23, 18 janvārī, 2008 (UTC)

Piebilde par "foniem" :) Daļa taisnibas tur ir, jo tie "mazvācieši" bija ļoti mazs procents - parējie, tjipa visādi Grindeļi bija "maskējusies" latvieši vai igauņi utml., tomēr par Eizenšteina iekļaušanu vācbaltiešos ir šaubīgi, ņemot vērā toreizējo "trīs vietējo valodu" situāciju Rīgā. --Feens 13:32, 18 janvārī, 2008 (UTC)

Njā... sasteidzu mazliet, jāatzīst. ;( Principā piederību vācbaltiešiem (jeb baltiešiem, kā viņi sevi dēvēja), nosaka vienīgi valoda, kādā runāja ģimenē - nezin kāpēc biju iedomājies, ka tā noteikti ir vācu. Taču tas ir arguments krodziņā, nevis iemesls iejaukties enciklopēdijas šķirklī. Vainīgs. :( --anonīms 06:34, 19 janvārī, 2008 (UTC)

[izmainīt šo sadaļu] Panslāvisms

Vikipēdijas raktiem ir jāpauž neitrāls un vispusīgs skatījums uz faktiem un tajos nevar izteikt vienpusīgu viedokli, domāju, ka šajā rakstā šis noteikums ir pārkāpts - piemēram, nevajadzētu būt izteikumiem par rusofīliju un nacionālisma dzīvotspēju - tādus var atstāt tikai kā citātus, norādot, ka tie ir kāda uzskati un ar atsaucēm kur tas teikts ~~Xil...sist! 11:23, 22 janvārī, 2008 (UTC)

Tad dzēs ārā. :) Rusofīlija ir konkrēts jēdziens, kas apzīmē konkrētas idejas un nostādnes, aber par nacionālisma "īslaicīgumu" vainīgs - tas šķiet tik pašsaprotami (aprakstīts milzumā literatūras), ka pat neiedomājos, ka to kā vērtējumu, nevis sausu informāciju var uztvert. --anonīms 12:57, 22 janvārī, 2008 (UTC)

[izmainīt šo sadaļu] Lietotāja diskusija

Tā kā visi diskusijā skartie jautājumi ir mazsvarīgi (paskaidrojumi vai aizrādījumi), kuri izdiskutēti un praksē atrisināti, vēlējos to izdzēst. Tas netika pieļauts - "SpeedKing: nav pieņemts dzēst diskusijas." Vainīgs. Nezin kāpēc biju iedomājies, ka šī diskusija pie katra konkrētā lietotāja ir domāta, lai viņam atvieglotu darbu. Ja tas tā nav, tad respektēju to "kas pieņemts", un izvairos no diskusijas lapas piesārņošanas ar liekiem burtiņiem. Respect. :) --anonīms 15:12, 22 janvārī, 2008 (UTC)

Protams, lietotāja diskusija domāta, lai viņam atvieglotu darbu - bet ne tikai viņam, bet arī visiem pārējiem (lai varētu uz to vajadzības gadījumā atsaukties un nediskutēt kaut ko no jauna). Tāpēc nav pieņemts dzēst jebkādas diskusijas (izņēmums, protams, ir vandālisma gadījumi). --ScAvenger 15:20, 22 janvārī, 2008 (UTC)

Ja tev traucē, tu diskusiju vari arhivēt - pārvieto to teimsim uz Lietotāja diskusija:Anonīms/Arhīvs, pēc tam izdzēs no diskusijas pāradresāciju un ieliec saiti uz arhīvu ~~Xil...sist! 17:07, 22 janvārī, 2008 (UTC)

[izmainīt šo sadaļu] Islāma definīcija

Paldies par devumu islāma lapā, bet apgalvojumam, ka islāms ir atvasināts no kristietības un jūdaisma tomēr vajadzētu paskaidrojumu. Iepriekšējā versija bija tulkojums no angļu Vikipēdijas un tur nekā tāda nav. Lūdzu norādiet avotu šim apgalvojumam.--Juris Yunuş Tiltiņš 19:36, 11 februārī, 2008 (UTC) Atjaunoju versiju, ko bija saglabājis AlleborgoBot.--Juris Yunuş Tiltiņš 19:41, 11 februārī, 2008 (UTC)

Aksiomātiska atziņa, pie kuras viennozīmīgi pieturas visi reliģiju pētnieki. Ja vēlaties iepazīties kaut vai ar reliģiju pētniecības pamatiem un reliģiju savstarpējo ietekmēšanos, iesaku:

• Hopf L.M. Religions of the World. - NY., L., 1987
• The Encyclopaedia of Religion. - NY., L., 1987
• Поликарпов В.С. История религий. / Лекции и хрестоматия. - Москва, 1997
• Всемирное писание. Сравнительная антология священных текстов. - Москва, 1995
• Угринович Д.М., Введение в религиоведение. - Москва, 1985
• vecumvecais Grīns savā "Pasaules vēsture" (R. 1929.), nodaļā par islāma izcelsmi ir vēl skarbāks: "Muhāmeda mācība ir vecā arābu pagānisma un kristīgās ticības un jūdaisma sakausējums".
• - Lūgtum atvainot, ka vakar biju ass. Izsita no līdzsvara tādu pamatjautājumu nezināšana. :( Iespējams, Jūs līdzīgi reaģētu, ja kāds paziņotu, ka jeničari visi bijuši pavāri, kam ar armiju nav nekāda sakara, jo pulcējās ap vara katliem kur kopīgi vārīja plovu, bet jatagani bijuši domāti tikai un vienīgi šašlika griešanai. ;) --anonīms 13:54, 12 februārī, 2008 (UTC)

Mana reakcija bija balstīta tikai uz to, ka jācenšas Vikipēdijā ar visiem iespējamiem līdzekļiem nepieļaut kādu indivīdu vai grupu diskrimināciju, kādas sabiedrības grupas nostādīšanu šķietami pakārtotā stāvoklī pret citiem u.tml. Es tāpat būtu reaģējis, ja kristietības definīcijā kāds gribētu ierakstīt, ka kristietības atvasinājums mūsdienās ir islāms un, ka Bībeli uzskata par sagrozītu tekstu, lai gan šiem abiem apgalvojumiem atsauces netrūkst ļoti daudzos pret kristietību vērstos rakstos. Es domāju, ka Vikipēdijas raksta Islāms nolūks ir izskaidrot islāma būtību, bet to, kādas tam ir kopīgas iezīmes ar citām reliģijām, jāapraksta atsevišķā rakstā vai, vismaz, atsevišķā šīs lapas sadaļā.--Juris Yunuş Tiltiņš 19:44, 12 februārī, 2008 (UTC)

Acīmredzot mums izpratnes par to dažādas. Manuprāt, skaidrojot jēdzienu, tā definīcijā tiek sniegts tikai un vienīgi faktoloģiskais materiāls, savukārt ideoloģisko koncepciju izklāstam ir domātas izvērsuma sadaļas pēc definīcijas. Par reliģijām definīcijā parasti tiek minēts reģions un koncepcijas, kas ir konkrētās reliģijas pamatā, un tās nosaukuma skaidrojums, bet pēc definīcijas nāk koncepcijas pamatpunktu un jēdzienu izklāsts. Un, ja ņemam Jūsu minēto piemēru, kristietības definīcijā obligāti ir jāieraksta, ka tā ir radusies kā jūdaisma sekta, bet pēc tam pārtapusi multinacionālā reliģijā un mūsdienās reālā saikne ar jūdaismu sen zudusi. Jo tā tas vienkārši bija, kaut lielai daļai kristiešu tas nebūtu pieņemams. Gluži tāpat kā ar fanluņguniešiem, kuri apgalvo par savas mācības mūžsenumu, kaut fakti liecina, ka tā ir eklektiska sistēma ar budisma, kristietības un daoisma elementiem, kas radusies XX gs. 80.-90. gados. Savukārtu nepatīkamu faktu noliegšana ir propaganda, nevis zinātniska pieeja. --anonīms 04:55, 13 februārī, 2008 (UTC)

Tad mums arī atšķiras izpratne par definīciju. Definīcija, manuprāt, ir kādas parādības apraksts, izejot no tā kā tā atšķiras no citām parādībām. Islāma gadījumā tas būtu reliģija, kas atzīst Muhamedu par pravieti un Allāhu par vienīgo dievu vai tamlidzīgi, neesmu eksperts, (t.i. attiecīgās reliģijas ticības apliecinajums). Par attiecīgās parādības izcelsmi var būt dažādi viedokļi un tos var apskatīt raksta citā sadaļā. Kāpēc gan kristietības definīcijā būtu jāstāsta, kā tā radusies? Jūdaismā radās daudzi novirzieni, ne visi tie kļuva par kristietību, tātad izcelsmes jautājums nedefinē kristietību. --Feens 07:13, 13 februārī, 2008 (UTC)

Vainīgs. Man šķiet pašsaprotami, ka ja piemēram, ir šķirklis par Platona Akadēmiju, tad tiek pieminēts, ka šī filozofu skola radusies un pastāvējusi Antīkajā Grieķijā, veidojusies balstoties uz tādu un tādu pirmsplatona laiku hellēņu filozofu idejām. Tāpat ar reliģijām, reliģiju pētniecībā visai skrupulozi analizē reliģiju kontekstā ar vietu un izcelsmes kultūru, kā arī idejām, kas to ietekmējušas (piemēram, purānu un upanišādu ietekmi uz budisma koncepciju, vai bon šamanisma devumu Tibetas budismā, t.s. lamaismā), jo atrauts no konteksta, skaidrojums nedod lasītājam izpratni. Līdz ar to tas, ka Korāna teksts veidots uz jūdaisma Vecās derības bāzes - Tevrats jeb 5 Musas grāmatas (Tora, jeb 5 Mozus grāmatas), kosmogoniskās ainas ir gandrīz identiskas, visi jūdaisma pravieši ir arī musulmaņu pravieši (tā prasti sakot, Muhameds tikai devis jaunu apdeitu), svētvietas ir vienas, Muhameds Korānā daudzviet polimizē ar jūdiem un kristiešiem, sniedzot savu interpretāciju, ļauj turēties pie viedokļa, ka islāms, tāpat kā kristietība, ir veidojies un tapis uz jūdaisma bāzes (izmetīs no Korāna ārā visu, kas ņemts no jūdaisma, nekas daudz pāri nepaliks). Ja būtu tiesas prāva par Muhameda autortiesībām, aizdomas, viņš tiesu zaudētu. :))) Bet tas, protams, attiecas uz reliģiju pētniecību un to enciklopēdiskajiem aprakstiem, nevis uz ticīgo ticības pocizicionēšanu. Jau minēju, ka negrasos jaukties šķirkļos, kas attiecas uz islāmu, tā kā manuprāt šī diskusija ir lieka. :) --anonīms 11:50, 13 februārī, 2008 (UTC)

Neviens nesaka, ka rakstā par islāmu nevajag aprakstīt tā izcelsmi vai analizēt mācību no rietumu zinātnes vai filozofijas viedokļa, runa ir par to, ka nevajadzetu to iekļaut islāma definīcijā. --Feens 12:51, 13 februārī, 2008 (UTC)

Principā es biju domājis šķirkļa galvu, a la "X ir reliģija, kurā tic Y un Z ir tās pravietis", aber pēc šīs viena teikuma definīcijas tiek minēts, ka X radās tādā un tādā gadsimtā tādā un tādā reģionā uz tādu un tādu šajā reģionā pirms tam jau eksistējošu reliģiju bāzes (par ko liecina atsauces uz šo reliģiju postulātiem X rakstos). Tb 2-3 teikumos tiek paskaidrots, kas ir X un no kurienes nāk (gluži kā jebkuru citu fenomenu aprakstošā šķirklī), aber tālāk jau iet iztirzājuma punkti: vēsture, pamatidejas, termini utt. Taču šī tēma man nav tik tuvu sirdij, lai satrauktos, ka X izcelsme tiek noklusēta. :) --anonīms 12:58, 13 februārī, 2008 (UTC)

Nuss, man tas šķita tikpat pašsaprotami kā tas, ka kristietība atvasinās no jūdaisma. Nu līdzīgi kā ne uzreiz radīsi atbildi uz jautājumu, kur ņēmi atsauces, ka zeme ir apaļa. Ja ņemam vērā, ka islāmā, jūdaismā un kristietībā ir viens un tas pats Dievs, enģeļi, vieni un tie paši pravieši, vienas svētvietas, bet visas šīs reliģijas pēc tapšanas izvietojas hronoloģiskā secībā, tad acīmredzami tās viena no otras atvasinās. No vēstures viedokļa tas ir tik aksiomātiski, ka izbrīna vispār šādas diskusijas parādīšanās. No otras puses pieļauju, ka no ticīga cilvēka viedokļa šāds zinātnes postulāts var tikt uztverts kā ķecerība. --anonīms 21:06, 11 februārī, 2008 (UTC)

Šajā gadījumā vajadzētu šiem faktiem atsauci. Tiešām. Es taču minēju, kur ir radies esošās definīcijas formulējums. Tur (angļu Vikipēdijas rakstā) otrā rindkopā tieši teikts, ka islāmu neuzskata par kristietības vai jūdaisma atvasinājumu, jo šīs ticības ir sagrozītas, bet islāms ir patiesās Abrahāma, Mozus, Jēzus un citu praviešu ticības turpinājums. Un šie pravieši tiešām nesludināja ne kristietību, ne jūdaismu.--Juris Yunuş Tiltiņš 21:15, 11 februārī, 2008 (UTC)

Nu lūk, melns uz balta Jūs, cienītais, paziņojat, ka islāms ir jūdaisma un kristietības atvasinājums: "islāms ir patiesās Abrahāma, Mozus, Jēzus un citu praviešu ticības turpinājums" - jūdaisms (Abrahāma, Mozus) radās ap X gs. p.m.ē. (tur domas dalās, jo process bija ilgstošs), kristietība (Jēzus), kā zinām I gs., aber islāms - VII gs. Viss smuki viens aiz otra ķēdītē. :) Savukārt tas, ka katras šīs ticības sekotāji sevi uzskata par vienīgajiem īstenajiem un pareizajiem, piedotiet, vairs neattiecas uz zinātni un enciklopēdiju. Bet ja jūdaisma pamatlicēji Ābrahams un Mozus NAV sludinājuši jūdaismu!!!, tad man nav te ko piebilst. Ticība un ideoloģijas propaganda ir tāda joma, kurā nejaucos. --anonīms 21:30, 11 februārī, 2008 (UTC)

Jā, islāmā uzskata, ka tas turpina to pašu ticību, bet citur tā neuzskata. Tādēļ šādu neviennozīmīgu uzskatu nevar likt kā pamatotu faktu Vikipēdijā. Var norādīt pie Korāna analīzes, ka tur minētais Ibrahims, ir tas pats kristiešu Abrahāms, bet ir arī nesakritības. Tomēr arī tad šādai analīzei jābūt jau publicētai ārpus Vikipēdijas, nevis Vikipēdijā jāveic pašiem savs izpētes darbs.--Juris Yunuş Tiltiņš 21:44, 11 februārī, 2008 (UTC)

Vēstures literatūrā tā ir aksioma. Atsauces ir tieši tikpat daudz cik ģeogrāfijas mācību grāmatās ir atsauces par to, ka zeme ir apaļa - paņemat jebkuru lekciju krājumu, hrestomātiju par tēmu. No kurienes jūs raujat neviennozīmīgumu, pats citēdams, ka islāms ir jūdaisma un kristietības turpinājums? Minat, ka jūdu svētie raksti ir daļa no Korāna, pieminat jūdaisma praviešus, bez kuriem jūdaisma kā tāda nebūtu, un noliedzat saistību? Acīmredzot man kaut kas ar loģisko domāšanu nav kārtībā. Tāpēc uzskatu, ka šī diskusija ir lieka - nebāzīšos iekšā un nelabošu nevienu šķirkli par islāmu, lai nenonāktu pretrunā ar teoloģiju (kā zinām, ja zinātne nonāk pretrunā ar ticību, jo ļaunāk zinātnei). --anonīms 21:54, 11 februārī, 2008 (UTC)

Vēstures zinātnē aksiomu nav. :) --Feens 07:05, 13 februārī, 2008 (UTC)

Vēstures zinātnē aksiomas ir. Piemēram, tas, ka Elizabete I bija no Tjūdoru dzimtas un tronī kāpa 1558. gadā, ir aksioma. ;)P --anonīms 07:07, 13 februārī, 2008 (UTC)

Ir fakti un ir faktu analīze. Kā tu vari pateikt, ka fakts ir tas, ka islāms ir cēlies no kaut kā? Cēlies nav faktiski pierādāms. Par aksiomām. Ja nu pēkšņi atrastu dokumentus, kas parādītu, ka kaut kāds čuģiks galmā samainīja bērnus un to Tjūdorieti atdeva vietējam kalējam, bet Elizabete I ir no Smitu dzimtas vai ka Elizabete I noviltoja dokumentus, un īstenībā dzimusi 1534. gadā? Protams, šāda iespēja ir ļoti tuvu nullei, tomēr vienmēr eksistē t.i. aksioma tā nav (nu vismaz man ka matemātiski domājošam cilvekam) :) --Feens 07:26, 13 februārī, 2008 (UTC)

 :)) Nuss, piemēram, ja mēs konstatējam, ka pats Jēzus un visi viņa pirmie sekotāji bijuši jūdi, dzīvojuši, darbojušies un savas reliģijas koncepciju izveidojuši Jūdejā, pie tam uzsverot, ka nākuši "Bauslību piepildīt" (tb realizēt jūdaisma mācību), bet Jaunajā derībā jūdaisma svētie raksti, tb Vecā derība pieminēta 321 reizi (t.sk. 103 burtiski citāti, 100 brīvāki pārstāstījumi un 118 atsauces), tad to jau var uzskatīt par kristietības kā jūdaisma atzarojuma (sekta) pierādījumu. Savukārt par aksiomām eksaktajās zinātnēs runājot, tā īsti no galvas neatceros, taču ja atmiņa neviļ, paša jēdziena "aksioma" definīcijā bija aksiomas nepierādāmība, vai ne? ;)

Aksioma būtu drīzāk - necenšanās to pierādīt (vismaz klasiskajā matemātikā), lai būtu uz ko balstīties. Faktiski reliģiska dogma. Nu ja, tāpēc jau arī vēsturē, manuprāt, to aksiomu nav. Tas pēc būtības ir pilnibā "atvērts projekts" kā vikipēdija. Par Veco derību. Tikpat labi var kāds atrast un pierādīt, ka kaut kādi rakstnieki sarakstijuši kaut kādu literatūru pirms abām derībam, kura tad arī tiek citēta abos daiļdarbos un tad tavs pierādījums vairs nav spēkā. :) --Feens 12:40, 13 februārī, 2008 (UTC)

Korānā minētie pravieši tikai varētu būt tie, kas ir kristietībā vai jūdaismā. Kaut vai pats Jēzus — musulmaņi viņu sauc par Isa un viņš katrā ziņā neesot miris pie krusta. Tādēļ arī nevajadzētu to ņemt par pamatojumu apgalvojumam, ka islāms ir kristietības turpinājums, bet apgalvojums, ka musulmaņi uzskata, ka islāms turpina Isas ticību jau ir objektīvs, jo to apstiprina pats Korāns.--Juris Yunuş Tiltiņš 22:04, 11 februārī, 2008 (UTC)

Jüs pats nesaskatāt pretrunu starp "islāms nav kristietības [Jēzus, Isas ticības] turpinājums" un "islāms turpina Jēzus [Isas] ticību"? :) --anonīms 12:23, 13 februārī, 2008 (UTC)

Ko jūs te varat ņemties! :) Vienkāršāk taču ir rakstīt šādi, tad var sabāzt (gandrīz :) ) visas lietas iekšā. Islāma skola tāda un tāda uzkata... Rietumu islāma vēsturnieki uzskata... utt utjpr. Galu galā var rakstīt vairākas nodaļas - islāma rašanās rietumu vēsturnieku izpratnē un islāma rašanās islāma zinātnes (Islamic studies) izpratnē. Kāpēc jāuzmetas par vienīgās patiesības paudējiem? Un tādā gadījumā var būt iebildumi tikai par to, ka raksts nav sabalansēts - t.i. pārāk lielu daļu no raksta aizņem teoloģija, vai pārāk lielu raksta daļu aizņemt vēsturiskā kritika. Kā ir angļu vikipēdijā? - Muslims believe that God revealed the Qur'an to Muhammad. Nu nav tur apgalvots, ka tā ir taisnība, tur apgalvots, ka musulmaņi tic, ka... --Feens 23:11, 11 februārī, 2008 (UTC)

Atvasināts varbūt nav īstais vārds. varbūt var rakstīt, ka islāma rašanos ietekmēja kristietība un jūdaisms. Par to manuprāt, strīdu nav. Kaut vai ņemot Mozes un Jēzus tēlus, kas darbojas mācībā. Vismaz zinu, ka iesākumā kristieši nemaz neuzlūkoja islāmu par jaunu mācību, bet par kristietības vietēju varietāti. Ja vajag, varu mēģināt sameklēt atsauces. --Feens 19:46, 11 februārī, 2008 (UTC)

Ir gan strīdi. Turklāt augstos toņos. Tāpēc definīcijā to nekad nemin. Nav jebkādu vēsturisku liecību par to, ka Muhameds būtu varējis uzzināt par kristietību un jūdaismu, jo viņš neprata ne lasīt, ne rakstīt savā valodā, kur nu vēl kādā citā, lai zinātu visus praviešus. Zinu, ka tas izklausās neticami, bet musulmaņi tāpēc Korānu uzskata par Dieva brīnumu un tādēļ es ieteiktu bez nopietnas atsauces atturēties no šādiem papildinājumiem islāma definīcijai.--Juris Yunuş Tiltiņš 19:59, 11 februārī, 2008 (UTC)

Piedod, nezināju, ka jūdu pravieši Musa, Ibrahims, ercenģelis Džabriels u.c. nav minēti Korānā un tiem ar islāmu nav nekāda sakara. Esmu tikai lajs un teoloģiskās niansēs neorientējos. Bet par Muhameda analfabētismu runājot... tad viņš bija unikums savu laikabiedru vidū: dzīvot vienā no dzīvākajiem tirdzniecības ceļu krustpunktiem laikā, kad tur koncentrējās no kristīgās pasaules izdzītie filozofi, cēla bibliotēkas, norisa disputi, pie tam vēl nodarboties ar tirdzniecību nemākot ne lasīt, ne rakstīt un rēķināt, kā arī nekomunicējot ikdienā ne ar kristiešiem, ne jūdiem (kuru Mekā bija ļoti daudz), to vajag mācēt. --anonīms 21:09, 11 februārī, 2008 (UTC)

To gan es neesmu apgalvojis, ka šiem praviešiem nav sakara ar islāmu. Toties zinu to, ka šie pravieši nesludināja ne kristietību, ne jūdaismu. Nezinu, ko nozīmē lajs, bet Muhameds tiešām neprata ne rakstīt, ne lasīt. --Juris Yunuş Tiltiņš 21:22, 11 februārī, 2008 (UTC)

Zinātniskā literastūrā par strīdiem nezinu. Varētu būt runa par ietekmes lielumu vai avotiem. Un tas ir vienkārši izskaidrojams. Kaut arī Muhameds nemācēja lasīt, ausis un acis taču Muhamedam bija (un spriežot pēc tā, ko viņš radīja, diezgan vērīgas). Kā zināms, Meka bija tirgus pilsēta un ebreju un kristiešu (grieķu) tirgotāji nebija nekādi svešinieki, un mācības bija pazīstamas. Bez tam Muhameda ģimene bija tirgotāju ģimene. --Feens 20:10, 11 februārī, 2008 (UTC)

Šeit - en:Historiography of early Islam aprakstītas dažādas pozīcijas. Nezinu, cik viegli būtu tās savilkt kopā. :) --Feens 20:22, 11 februārī, 2008 (UTC)

Es domāju, ka skaidrojums par to, kā varēja Muhamedam rasties idejas diez vai jāiekļauj islāma definīcijā. Muhameds jau neizdomāja islāmu, bet gan diktēja un popularizēja Korānu, kas ir islāma pamats. Fakts par to, ka Korāna teksti ir radušies, ietekmē no kristietības un jūdaisma tad varētu būt lapā par Korānu. Citādi būs jāraksta pie kristietības un jūdaisma, ka šo reliģiju turpinājums ir islāms, bet joprojām ir daži cilvēki, kas atbalsta šo ticību agrīnās formas - kristieši un jūdaisti... Arī šādam viedoklim var atrast vairākus avotus.--Juris Yunuş Tiltiņš 20:23, 11 februārī, 2008 (UTC)

Domāju, ka pašā definīcijā nevajadzētu gan, tev taisnība. Tur vajadzētu rakstīt, kā to traktē mācības adepti. t.i. islāma sekotāji uzskats, ka .... un aprakstīt klsisko definīciju. Savukārt, tas netraucētu nodaļā par islāma rašanos pieminēt rietumnieku vēsturnieku uzskatus. --Feens 20:28, 11 februārī, 2008 (UTC)

Es te kaut ko atradu, ko varētu izmantot - no grāmatas Islāms: Īsa vēsture: Karena Armstronga. — Atēna. — Rīga, 2004. 38. lpp. „Pravietis”: Muhammeda vēstījums bija vienkāršs — viņš nesniedza arābiem jaunu mācību par Dievu, jo lielākā daļa kureišu jau bija pārliecināta, ka pasauli radījis Allāhs un ka Viņš Pēdējā dienā spriedīs cilvēcei taisnu tiesu, tāpat kā kristieši un jūdi to ticēja par savu Dievu. Muhammeds nedomāja, ka rada jaunu reliģiju, viņš tikai nesa arābiem veco ticību vienam Dievam, sludinot to tautai, kam vēl nebija sava pravieša.--Juris Yunuş Tiltiņš 20:55, 11 februārī, 2008 (UTC)

Šorīt pamanīju interesantu komūnu krievu valodā tiem, kurus interesē reliģiju pētniecība - pamatā tur tiek veidota reliģiju pētneicībai veltīta bibliogrāfija: http://community.livejournal.com/r_books/ --anonīms 07:26, 15 februārī, 2008 (UTC)

[izmainīt šo sadaļu] Faluņgun

Sveicināti! Pievienojieties aizraujošajam ceļojumam uz mītisko pūķu, debesu skaistuļu un jautro bundzinieku seno pasauli.

"New Tang Dynasty" televīzija (NTDTV) ar lepnumu piedāvā jaunos svētku priekšnesumus, kas veltīti Ķīniešu Jaunajam gadam - "Ķīniešu Jaunā gada krāšņums" un Ķīniešu "Dievišķās mākslas" izrāde (Chinese New Year Splendor, Chinese Spectacular Shen Yun). No leģendārajām ķīniešu vēstures līdzībām, līdz burvīgajām debesu skaistuļu dejām, no maigām klasiskām melodijām, līdz tradicionālām pūķu dejām – tie ir brīnišķīgās senās ķīniešu kultūras svētki, kuros iekļauti pasaules klases muzikālie un deju priekšnesumi – skaistuma un iedvesmas apvienojumus. Šis svētku koncerts neapšaubāmi iekaros Jūsu sirdi un atstās neaizmirstamu iespaidu. http://lv.clearharmony.net/articles/200712/885.html http://lv.clearharmony.net/articles/200801/916.html Informācija par koncertiem un biļetēm ASV un Kanādā http://www.bestchineseshows.com/tours/north-america Informācija par koncertiem un biļetēm Āzijā http://www.bestchineseshows.com/tours/asia-pacific Informācija par koncertiem un biļetēm Eiropā http://www.bestchineseshows.com/tours/europe Noskatīties video http://www.bestchineseshows.com/2008intro Kontaktpersona - John Zhang Tālr. - 416-803-3931 (Kanada) john.zhang@ntdtv.com Ar cieņu, Natālja Gromozda, Tālr. 371-67618011, e-pasts: natalja2150@mail.ru http://blogs.mail.ru/mail/natalja2150/ --Natalja 17:30, 13 februārī, 2008 (UTC)

Izskatās pēc dzēšama spama. --ScAvenger 18:54, 13 februārī, 2008 (UTC)

Da te 90% ir lieks, taču vietējās autroitātes savulaik informēja, ka ne rindiņu no savas diskusijas nedrīkst dzēst. --anonīms 18:57, 13 februārī, 2008 (UTC)

Spams un vandālisms kā reize ir izņēmumi :) --ScAvenger 19:44, 13 februārī, 2008 (UTC)

Neķēmojies. :) Par spamu vai vandālismu nebija runa. Un vispār - kāpēc tieši Tevi izvēlējās? :) --Feens 23:18, 13 februārī, 2008 (UTC)

[izmainīt šo sadaļu] Oranža

Oranža/Oranje - iesaku pārbaudīt, vai tiešām Tev taisnība. Kad rakstīju rakstu, tad es arī kā pirmo uzrakstīju Oranža, bet pēc tam kaut kur (diemžēl neatceros kur :) ) atradu to Oranji (nu fonētiski tā viennozīmīgi ir pareizi). --Feens 10:58, 14 februārī, 2008 (UTC)

Nu iespējams, ka kas mainījies. Bet tā, cik esmu vispār latviešu literatūrā sastapies ar būru kara pieminēšanu, visur bijusi "Oranža". Taču, tā kā par šo periodu un reģionu ne pārāk interesējos, iespējams, esmu palaidis garām izmaiņas terminoloģijā. Maini atpakaļ. :) --anonīms 11:30, 14 februārī, 2008 (UTC)

"Oranža" ir no angliskās puses, "Oranje" - no afrikāneru (būru). Skatoties, par kuru laika periodu raksti. Ja par a-b karu, tad parasti lieto ž versiju, ja par ģeogrāfiju, tad "j". --Kikos 11:57, 14 februārī, 2008 (UTC)

A kāpēc par karu jālieto angliskā versija? Būri zaudētāji? :) --Feens 11:59, 14 februārī, 2008 (UTC)

VVZ. Tā pieņemts. Nebūs liela kļūda, ja Oranje lietos visur. --Kikos 12:04, 14 februārī, 2008 (UTC)

Tā, mīlīši, apskatījos un mainu atpakaļ uz Oranji, jo Oranje brīvvalsts ir a) Latvijas Padomju enciklopēdijā un b) Grāmatā Pasaules vēstures atlants, 2004, Zvaigzne ABC, tulkojis Ojārs Skudra. Man ir aizdomas, ka īsti vēsturiski darbi latviski nemaz par šo karu nav (kaut tas būtu pamācoši, jo tomēr angļi šajā karā ir Gulagu know-how radītāji :) ). --Feens 19:25, 15 februārī, 2008 (UTC)

Nupat iedomājos vēl par tēmu - visur literatūrā Anglijas karalis Viljams III figurē arī kā "Orānijas Vilhelms", tb parādās vēl trešā "Oranje" versija latviski. :) --anonīms 12:34, 18 martā, 2008 (UTC)

[izmainīt šo sadaļu] Starpviki

Būtu ļoti labi, ja jaunajiem rakstiem ieliktu arī kādu starpviki saiti vismaz uz vienu citas valodas vikipedijas rakstu. Tas atvieglotu botu darbu, jo citādi operatoram pašam jāmeklē tie. Tev kā autoram vislabāk būtu saprotams, kurš raksts no citām valodām atbilst jaunizveidotajam. --Dainis 10:14, 25 februārī, 2008 (UTC)

Ja godīgi - nav ne jausmas, kur un kā jūs tos starpviki raujat. :) --anonīms 10:26, 25 februārī, 2008 (UTC)

Nu tā - sameklē atbilstošo rakstu angļu Vikipēdijā un pašās beigās ieliek [[en:Raksta nosaukums angliski]]. Tas man liekas vienkārši, jo pārsvarā rakstus tulkoju. Pietiek iemest arī tikai 1 valodā, pārējās boti pieliks. --Papuass 10:41, 25 februārī, 2008 (UTC)

[izmainīt šo sadaļu] Monarhi

Skatījos par Romanoviem. Varbūt var ieviest visiem monarhiem iekšēju vikipēdijas standartu - Vārds - Skaitlis - Dinastija? Bet tad būtu labi to ievērot visur, piemēram - Huans Karloss I Burbons vai Elizabete II Vindzora. Viegli atšķirt tos daudzos Pēterus I un tad ārpus šīs sistēmas paliktu tikai visādi pusdižciltīgi lubraki, piemēram Jirži no Podebradiem? Feens rakstījis (mani maz kāpēc met āra, laikam ko sliktu izdarījis).

Es kaut ko līdzīgu mēģinu darīt - to monarhu tik daudz (latviešu vikipēdijā vēl nav gandrīz neviena mazo vācu valstiņu monarha...), ka šķiet, pēc laika ar vienu pašu inventarizācijas Nr nepietiks, tāpēc lieku klāt dinastijas vārdu (pat ja literatūrā ikdienā to nelieto) un klāt uztaisu dinastiju pamatsarakstus (Romanoviemn, Hohencollerniem, Vindzoriem u.c.) - manuprāt to varētu kā standartu lietot. --anonīms 11:39, 3 martā, 2008 (UTC)

Tā arī neatbildēji, Plantaganeti tu apzināti ar a. --Feens 23:51, 7 martā, 2008 (UTC)

Vanīgs - neuzraugu to aizmetni (tikai sakārtoju, aber biogrāfijas lai citi raksta - mans uzdevums bija pareizus īpašvārdus pareizā secībā salikt un 2 teikumos nodefinēt dinastiju), tāpēc diskusiju nepamanīju. Tā elementāra pārrakstīšanās, ko te ScAvenger jau izlaboja. --anonīms 06:34, 8 martā, 2008 (UTC)

[izmainīt šo sadaļu] Romas Republika

Sveiki, varbūt Tevi varētu interesēt raksta Romas Republika uzlabošana ? Vajadzētu, lai to izdara kāds, kas pārzin tēmu, jo raksts ir tā uzrakstīts, ka bez priekšzināšanām grūti saprast. ~~Xil * 13:51, 19 aprīlī, 2008 (UTC)

Tēmu pārzinu vāji (cik nu obligāto kursu noklausījos visai pasen), tb tad jāķeras atkal pie literatūras, pašam jāiedziļinās, bet laika, kā mums visiem, pamaz (jau tā sirdsapziņa kremt, ka pārāk daudz te pavadu). Un Roma nebija mīļākais priekšmets, atzīšos godīgi. :( --anonīms 15:06, 19 aprīlī, 2008 (UTC)

Labi, nav nekāda traģēdija - ir daži raksti, kurus ilgtermiņā būtu labi savest kārtībā, bet nekas degošs. Gadījumā, ja tev iegadās brīvs brīdis un varbūt interesē rakstā Latvijas vēsture arī ir vajadzīgi uzlabojumi (šķiet bija jāpārbauda faktu precizitāte) ~~Xil * 16:45, 19 aprīlī, 2008 (UTC)

Es pats biju nodomājis pa brīviem brīžiem strukturizēt, veidojot aizmetņus, Eiropas viduslaikus (valstis, dinastijas, titulus, īpašvārdus), lai būtu bāze vēlākai papildināšanai. Taču vakardien Kuzmina k-gs pamudināja palūkot pagājušā gs. Latvijas vēsturi, kurai šobrīd tieši eju cauri. :) --anonīms 17:23, 19 aprīlī, 2008 (UTC)

[izmainīt šo sadaļu] Par rusifikāciju

Kas tad nu? Neapvainojies! :) Rakstam nav ne vainas. Es personīgi nevienu nekritizēju, tikai gribēju, lai raksts būtu vēl labāks (un uzlabot iespējams jebkuru rakstu). Un faktiski mani iepriecināja, ka tu ķēries klāt tik grūtam jautājumam kā Latvijas pēckara vēsture. --Feens 08:55, 22 aprīlī, 2008 (UTC)

Ak, sen vairs neesmu tajā vecumā, kad kā jauna meita apvainotos. :) Muļķība var nokaitināt, tas jā, bet ne kritika un vājo vietu izcelšana. Vienkārši sapratu, ka esmu pacēlis akmeni, ko tā uz skaitli 3 nepavelšu, tāpēc XIX gs. Baltijas guberņas atstāju, lai citi pamazām papildina, bet par pēckara vēsturi man vēl krietns laiks paies, vācot materiālus, lēmumus, tb apkopojot faktoloģisko materiālu tādā līmenī, lai piesieties nevarētu. Man pašam vienmēr viduslaiki bijuši tuvi, Latvijas XX gs. vēsture visai vienaldzīga, tā kā godīgi atzistu, ka tēmā orientējos vāji, par ko liecina konkrētais mēģinājums. Pie tā jāpiestrādā. --anonīms 09:29, 22 aprīlī, 2008 (UTC)

Lieliski, beidzot ceru ieraudzīt kaut ko jēdzīgu par padomju laiku Latviju, citādi apnikusi tā slīdēšana vienā vai otrā grāvī. Veiksmi! --Feens 10:13, 22 aprīlī, 2008 (UTC)

[izmainīt šo sadaļu] Kopēts no Kikos diskusijas, kādas ir Tavas domas?

[izmainīt šo sadaļu] Par poļu-lietuviešu attiecībām

Raksts Barbora Radvilaite. Lieltuvas lielkņaze un Polijas karaliene. Nu poļi viņu sauc par Barbara Radziwiłłówna, angļi - Barbara Radziwiłł. Kā sauc latvieši? :) Jeb tas jājautā vēsturniekiem? --Feens 06:52, 2 maijā, 2008 (UTC)

Man, protams, ir savs viedoklis par jebkuru tēmu (ieskaitot baletu, vaislas cūkkopību un apelsīnu apputeksnēšanu subarktikā) un izteikties man patīk, bet šoreiz atturēšos ;) --  Kikos  Vārdi / Darbi  16:51, 2 maijā, 2008 (UTC)

Varu uzvaicāt Ērikam Jēkabsonam, kurš dievzemītē lielākais specs Žečpospoļitas tēmā, taču tā uz skaitli 3 šķiet, ka pieņemts visu dzimtu apzīmēt kā "Radzivili" (vakar kā reizi nemirstīgajā kino klasikā "vella kalpi" ar vienu no Radziviliem sastapās :) ), tb kaut arī uzvārdu tai laikā nebija, to lieto līdzīgi kā mūsdienu uzvārdu. Es rakstītu "Barbara Radzivila" vai "Radzivilu Barbara". --anonīms 04:03, 3 maijā, 2008 (UTC)

[izmainīt šo sadaļu] Basilevs

Sveiks! Netieku skaidrībā, kādēļ tu Senās Grieķijas valdniekus sauc par basileviem. Vai pārveidoji no krievu valodas nosaukuma? Latviešu valodas vēstures literatūrā pierasts tos saukt par basilejiem. Pirms mainu rakstā vēlējos painformēt! ;) --Zummis 20:44, 2 jūnijā, 2008 (UTC)

Iesakņojušās tradīcijas nav. 1997. gadā iznākušajā Vēstures terminu vārdnīcā šis tituls nav minēts, tāpēc pieturējos pie grieķu "basileús", kā to dara arī vācieši ("Basileus"). Parasti šādās reizēs rakstu: "Basilevs, arī Basilejs" (pāradresējot arī no otrā varianta, lai interesents jebkurā gadījumā nonāktu pie informācijas), taču konkrētajā šķirklī to neizdarīju. Principā tas ir aizmetnis, kurš vēl krietni jāpapildina (kā lielākā daļa titulu skaidrojumu). --anonīms 03:52, 3 jūnijā, 2008 (UTC)

Nezinu, man jau šķiet, ka ir tomēr vispārpieņemts. Vārds Basilejs figurē gan aktuālajā Zvaigznes Pasaules vēstures grāmatā vidusskolai, gan arī dzirdēts no prof. Tumana (LU VFF, atbildīgs par antīko Grieķiju) lekcijās. Savukārt vārdu "Basilevs" dzirdu pirmoreiz. Domāju pārvietot lapu uz Basilejs, tad arī no vārda "Basilevs" automātiski būs "redirect". --Zummis 08:22, 3 jūnijā, 2008 (UTC)

OK --anonīms 08:33, 3 jūnijā, 2008 (UTC)

[izmainīt šo sadaļu] Virsraksta teksts

sveiki. tu sevi uzdevi kā zinošu valodniecībā un ja drīkts tad es vēlētos uzināt ko saka valodnieki par vārdu mormoni. denominācija ir mormoni PDS baznīcai, bet mormoņi ir žargons un cilvēku izkroplojums(pienemsim ka tikai mans viedoklis). mormons ir baznīcas reāla personība kas var būt kaut kā ar atrunām var būt kā simbols baznīcai. bet tāds marmoņs nekad nav bijis, bet tiek visu laiku lipināts klāt baznīcai. vai valodniecībai ir vienalga vai nav vienalga par to mīksto vai cieto n burtiņu. manā un tikko runāju ar baznīcas locekli viņa uztverē tam burtam ir nozīme. vienā gadījumā tas kaut ko simbolizē, bet otrā nirdzīgi nievā.--Indezit 21:41, 13 jūnijā, 2008 (UTC)

Nekad neesmu apgalvojis, ka ko jēdzu valodniecībā. Taču apzīmējumu "mormoņi" esmu ļoti bieži sastapis gan daiļliteratūrā, gan vēstures literatūrā, gan juridiskajos dokumentos (LR Reliģisko lietu departaments u.c.), gadījumos, kad ar vienu vārdu, neprecizējot, jāapzīmē šī reliģiskā virziena piekritējus. (Apzīmējumu "mormoni" neesmu nekur manījis līdz šim, un šaubos, vai tur atšķirība lielāka kā starp "luterāņi" un "luterāni" - mīkstinājuma lietošana daudzskaitlī latviešu valodā ir visai izplatīta.) Gluži tāpat, piemēram, kā Septītās dienas adventistu Baznīcas locekļus saīsinājumā dēvē vienkārši par "adventistiem", Romas katoļu Baznīcas locekļus dēvē vienkārši par "katoļiem", Evanģēliski luteriskās Baznīcas piekritējus vienkārši par "luterāņiem", Sargtorņa Bībeles un traktātu biedrības locekļus vienkārši dēvē par "Jehovas lieciniekiem", Baptistu draudžu savienības locekļus vienkārši par "baptistiem", Jēzus Sadraudzības locekļus par "jezuītiem" (šim vārdam gan ir pierādījumi, ka sākotnēji tas lietots kā nievājošs apzīmējums) utt. - nu neviens taču nemēģinās katru reizi nezin kāpēc izrunāt visu to garo nosaukuma penteri, lai pateiktu, ka Jānis vai Anna ir tāda vai tāda reliģiska strāvojuma piederīgais. Tieši tāpēc ļoti izbrīnījos par apgalvojumu, ka "mormoņi" esot apzināti nievājošs žargonisms (nekad šādā kontekstā šo vārdu neesmu manījis) un gluži vienkārši norādīju, ka šādam apgalvojumam jābūt ar kaut ko pamatotam, t.i. ir kāds nebūt atzinums, ka apzīmējums "mormoņi" nav korekts, un tā vietā vēlams lietot citu vārdu.

Mums katram ir kaut kāda iekšēja pārliecība, simpātijas un antipātijas (pieļauju, ka kādam baptistam var šķist, ka viņa draudzei piederīgos jādēvē par "kristītājiem" - Baptists, taču tas būs tikai viņa personīgais viedoklis). Enciklopēdija ir vispārpieņemta informācija, nevis tribīne propagandai. Enciklopēdija nav domāta viedokļiem, bet vispārpieņemtai sausai informācijai. Savukārt sadaļa "ārējās saites" ir domāta norādēm uz vietnēm ar plašāku informāciju - arī subjektīvāku, - jo lai interesentam rastos priekšstats, viņam jābūt pieejamai visai informācijai, nevis selektīvi atlasītai (ārējās saites vēlams klasificēt apakšnodaļās "par" un "pret", ja par kādu tēmu ir pretēji viedokļi). Tā kā no pirksta izzīstiem apgalvojumiem te nav vietas. Neviens te, manuprāt, nepiesienās piesiešanās pēc, jo emocionāli nepatīk tēma, par kuru rakstāt. Gluži vienkārši vikipēdijā jācenšas rakstīt kā augstskolā referātu rakstot - kardināliem apgalvojumiem jābūt pamatotiem.

Starp citu to ļoti viegli noskaidrot: aizrakstiet mailu uz TM Reliģijas lietu pārvaldi - rlp@rlp.gov.lv - ar jautājumu, ir šis vārds žargonisms vai nav, un taps atbildēts. --anonīms 04:24, 14 jūnijā, 2008 (UTC)

Tas ņ tur ir līdzskaņu mijas dēļ, proti, tāpēc, ka vārdam vienskaitlī ir galotne -is, tā kā orģināli vārds acīmredzot nāk no angļu valodas, kur vārdam vispār nav galotnes var ilgi un dikti strīdēties par to vai jālatvisko ar galotni -is vai -s. Ja kāds tiešām taisās rakstīt RLP, tad vajadzētu pajautāt arī par lielo burtu lietojumu baznīcas oficiālajā nosaukumā ~~Xil * 11:48, 14 jūnijā, 2008 (UTC)

Es ne jau par latviskošanu (un saukt viņi sevi tiesīgi kā vēlas, tb rakstīt vienalga kādiem burtiem, to likums neaizliedz), bet gan par to "žargonismu" - ja vārds līdz šim figurējis literatūrā bez kādām pretenzijām, tad tā piepešo "statusa" maiņu tā kā vajadzētu pamatot. --anonīms 17:02, 14 jūnijā, 2008 (UTC)

bet vēl ir viena problēma ar tiem valodniekiem. atceros kā vini bija sačakarējuši datorvalodu tāda veidā manā priekšā viņi sevi vienkārši diskriditēja un es vairs kaut kā nopietni nevaru viņus uztvert. un netikai datorvalodā vini sevi bija parādīšuši. negribās man strīdēties. es piekrītu ka šajā vārdā tā nu ir sanācis ka piesaucot pareizrakstību un latviešu valodas specifiku ir loti ērti lietot vārdu marmoņi. un ja tā tad pat pie jebkuras augstākās ministrijas griežoties virur varētu ieraudzīt vārdu marmoņi. kaut kā dīvaini sanāk tāda kā divalodība latvijā ka visu laiku pastāvēs divi dažādi vārdi atkarībā no vietas kur jūs atrodaties. tikai vieni visu laiku jutīsies no tā aizskarti. jā par to bazīcas saīsinājumu. nevienam nebūs nekas pretī ja lietotu saīsinājumu pēdējo dienu svētie un tas visiem ir zināms un saprotams. pie tam bieži ir minēts saīsinājums PDS atsevišķās vietās kur tas ir iespējams un tas loti labi strādā. tas ir jautājumos par noaukumu novienkāršošanu. bet tiešām nevēlos strīdēties vairāk. vienkārši ir te tāda slidīga lieta kas prasa tādu kā tolerantu atieksmi. starp citu pemēgini aprakstīt melnādaino āfrikāni vikipēdijā definējot vinu kā nēģeri. man liekās ka vairums to uzskatīs par loti plašu latvijas sabiedrībā lietotu vādru kas pavisam nav apvainojoš un ka tā tam ir jābūt. bet amerikā un eiropā tad jums nāktos saskarties ar tiesas darbiem.--Indezit 16:55, 14 jūnijā, 2008 (UTC)

Cienītais, es patiesi nevēlējos ne ar vienu kašķēties (ir interesantākas nodarbes dzīvē). Par jūsu piemēru runājot, šobrīd situācija, ka piepeši parādījies cilvēks kurš paziņo, ka "melnādains" ir aizvainojoši" un "āfrikānis" esot žargonisms - kā Jūs reaģētu? Nepajautātu, no kurienes cilvēks šādas ziņas rāvis? Man tikai viens jautājums: kāpēc Jūs izdomājāt, ka vārds "mormoņi" piepeši ir "žargonisms"? --anonīms 17:05, 14 jūnijā, 2008 (UTC)

Tas nav piepeši. tas ir jau no laika gala kad vispār latvijā viņi ir. Nav tadas personības vinu garīgajā literatūrā un tiek piedēvēts vārds kas nepastāv vinu garīgajā litreatūrā. Manuprāt tas ir pietiekoši liels iemesls uzskatīt to par žargonvārdu, bet tai pat laikā ir ļoti ērts latviešu izrunai, kas pie tam ir uz urā pienemts pat viss augstākajās valsts iestādēs. Un kādēl tad to neizmantot, ja vēlies ieriebt. Pieņemsim ka tas ir piens kas manā vai kāda cita izpratnē ir žaronvārds. Vieglāk būs ja dzīvosi pa spalvai.--Indezit 20:38, 14 jūnijā, 2008 (UTC)

Skaidrs. Tātad tas, ka šis vārds ir žargonisms, ir tikai un vienīgi Jūsu personīgais viedoklis, kam nav nekāda sakara ar vispārpieņemto lietojumu litarārajā latviešu valodā. Nu tad nevajag brīnīties, ka pasniedzēji skolā saka: "Varat meklēt informāciju arī internetā, izņemot vikipēdiju, kur rakstos, kas neattiecas uz eksaktajām zinātnēm, dominē izdomājumi, un kurš tos izmantos, sekmīgu atzīmi nesaņems" (nu doma tāda dominē).Jautājums "izsmelts" un šķiet, par to nav jēgas diskutēt - kā man viens paziņa par šādiem gadījumiem izteicās; ja zinātnes atziņas nesakrīt ar Pārliecināta indivīda viedokli, jo ļaunāk zinātnei". --anonīms 06:13, 15 jūnijā, 2008 (UTC)

Nav tadas personības vinu garīgajā literatūrā... - kā tad nav, bet kas tas tāds? --ScAvenger 04:34, 17 jūnijā, 2008 (UTC)

[izmainīt šo sadaļu] Meils

edgars(at)stohotel.lv (Atvaino, ka tik ilgi neatbildēju, gribējās pabraukāt pa Centrāleiropu :) ) --Feens 22:34, 16 jūnijā, 2008 (UTC)