Abrahams Abulafija
Vikipēdijas raksts
Abrahams Abulafija (אברהם בן שמואל אבולעפיה, Abraham Abulafia, * 1240. gadā Saragosā, † pēc 1290. gada Maltā) - ebreju mistiķis, kabalists. Ekstātiskās kabalas (qabbalah nevu'it) dibinātājs. Uzskatīja sevi par mesiju un pravieti.
[izmainīt šo sadaļu] Biogrāfija
Dzimis Saragosā, tomēr gandrīz visu jaunību pavadīja Tudelas (Tudela) pilsētā Navarrā. Pēc 18 gadu sasniegšanas devās ceļojumos, apmeklēdams Palestīnu, Romu, Barselonu, Patras un daudzas citas vietas Azriēls no Žironas. 1280. gadā devās uz Romu, lai pāvestu Nikolaju III pievērstu savai mācībai. Pāvests nolādēja viņu, piespriežot sadedzināšanu uz sārta, tomēr pats nomira pirms soda izpildīšanas. Pēc konflikta ar Barselonas vadošo rabīnu Abulafija bija spiests bēgt uz Komino salu Maltas tuvumā, kur pavadīja atlikušo dzīvi izolācijā.
Interesanti, ka Umberto Eko romānā Fuko svārsts datora vārds ir Abulafija.
[izmainīt šo sadaļu] Izvilkums no mācības
Abulafija mācības pamatā ir ideja, ka dvēsele ir kosmiskās dzīves plūsmas sastāvdaļa. Taču mūsu apjausma un doma ir sajūtu ierobežotas, mūsu prāts ir pārblīvēts ar jutekliskām formām. Mērķis ir „atsiet mezglus”, kas saista mūsu dvēseli, atbrīvot prātu no definīcijām, virzīties no ierobežojumiem uz bezgalīgo.
MĒRĶIS:
Sievietes un vīrieša laulības mērķis ir savienošanās. Savienošanās mērķis ir apaugļošana. Apaugļošanas mērķis ir piedzimšana. Piedzimšanas mērķis ir mācīšanās. Mācīšanās mērķis ir aptvert dievišķo. Dievišķā aptveršanas mērķis ir uzturēt to, kas aptver aptveršanas prieku.
Ābrams Abulafija „Mafteah ha-Tokhahot”.'
