Ģederts Eliass
Vikipēdijas raksts
 |
Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Ģederts Eliass (1887-1975) ir viens no latviešu reālistiskās glezniecības ievērojamākajiem, vispusīgākajiem un konsekventākajiem meistariem.
Vispārējo izglītību ieguvis Jelgavas reālskolā, kur, zīmēšanas skolotāja K. Vīsnera pamudināts, sācis nopietni nodarboties ar gleznošanu. Jelgavā viņš konsultējās glezniecībā pie J. Valtera, Rīgā - pie V. Purvīša (1902-1904). Taču aktīvā piedalīšanās 1905. gada revolūcijas kustībā krasi izmainīja Ģ. Eliasa dzīves gaitu. Viņš bija vairāku revolūcijas notikumu dalībnieks, piedalījās apcietināto kaujinieku atbrīvošanā no Rīgas policijas pārvaldes. Mākslinieku apcietināja un ieslodzīja Rīgas Centrālcietumā. 1907. gadā viņam izdevās emigrēt uz Somiju, tad uz Dāniju un Beļģiju. Šeit Ģ. Eliass turpināja glezniecības studijas, apmeklēja Briseles Karalisko mākslas akadēmiju (1908-1913), kā arī papildināja zināšanas Parīzē (1913). Latvijā viņš atgriezās 1914. g. Pirmā pasaules kara laikā dzīvoja Maskavā (1916-1917). Nodibinoties padomju Latvijai, Ģ. Eliass 1919. g. strādāja Mākslas darbu aizsardzības komisijā. Buržuāziskās Latvijas laikā piedalījās "Rīgas mākslinieku grupas" izstādēs. Šī perioda Ģ. Eliasa pamattēma glezniecībā ir latviešu zemnieku darbs un lauku daba, ko mākslinieks tvēris skaudrā un vitāli piesātinātā tēlojumā. Gleznojis arī aktus, klusās dabas un portretus. Mākslinieks ar dziļu izpratni un pietāti ieskatījies zemnieku dzīvē, strādājis piesātinātā, patumšā krāsu gammā, kurā ielaužas asi gaismas kontrasti. Smagnējas, kompaktās kompozīcijas ir kā noveles par lauku cilvēku darbu un dzīvi. Viņa reālistiskā daiļrade gūst tālāku attīstību un piepildījumu Padomju Latvijas mākslā. 1962. gadā viņam piešķirts LPSR Tautas mākslinieka goda nosaukums. Liela pozitīva nozīme bija arī Ģ. Eliasa pedagoģiskajam darbam Latvijas un vēlāk Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijā (1925-1953).
