Ēmunds Vecais
Vikipēdijas raksts
Ēmunds Vecais (Emund den gamle) bija Zviedrijas karalis no 1050.gada līdz 1060.gadam. Ēmunds bija Ūlofa Klēpja karaļa ārlaulības dēls. Sāka valdīt Zviedrijā pēc sava pusbrāļa Ānunda Jākoba nāves lielā vecumā, tāpēc ieguvis iesauku Vecais.
Ēmunds centās atdalīt Zviedrijas baznīcu no Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa pakļautības. Ēmunda laikā tika precīzi noteiktas Dānijas un Zviedrijas robežas. Dānijas varā palika Skone, Blēkinge, Hallande.
Ēmunds bija pēdējais Upsalas dinastijas karalis. Brēmenes Ādams raksta, ka viņa dēls Ānunds Ēmundsons tika noindēts sirojumu laikā Zviedrijas ziemeļos, tā izbeidzot Upsalas dinastiju. Nākamais Zviedrijas karalis bija no Stēnkilu dinastijas.
| Priekštecis: Ānunds Jākobs |
Zviedrijas karalis 1050.gads - 1060.gads |
Pēctecis: Stēnkils |
