Ēģiptiešu mitoloģija
Vikipēdijas raksts
 |
Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, tos var pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Senās Ēģiptes mitoloģija Senatnē cilvēki ticēja, ka bez pasaules, kurā viņi dzīvo, pastāv vēl dievu pasaule. Cilvēki domāja, ka dievi ir pārāki par viņiem. Dievi nosaka visu cilvēka dzīvi, ir viņam labvēlīgi un pasargā no nelaimēm. Dievi spēja būt arī bargi un sodīt cilvēkus, ja viņi pienācīgi negodināja dievus.
Senie divupieši un ēģiptieši ticēja daudziem dieviem. Ēģiptieši godināja ap divtūkstoš dievu. Viņi pielūdza dievu dzīvnieku, puscilvēku – pusdzīvnieku un cilvēku izskatā. Kā divupieši, tā ēģiptieši pielūdza Sauli un ūdeni.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Dievi dzīvnieku izskatā
Ēģiptieši pielūdza dievus kaķa, govs, lauvas, čūskas, vanaga un citu dzīvu būtņu veidolā. Ūdens dzīļu dievu viņi iedomājās kā krokodilu vai cilvēku ar krokodila galvu. Pazemes dievu, mirušo aizbildni Anubisu zīmējumos attēloja kā melnu šakāli vai cilvēku ar šakāļa galvu. Svētie dzīvnieki- vanags, klija, čūska.
[izmainīt šo sadaļu] Ra un Amons
Visā Ēģiptē pielūdza Sauli. Spožā Saule pie zilajām debesīm, kas rītos pacēlās virs apvāršņa un vakaros nogrima aiz tā, likās noslēpumaina un varena. No Saules nāca siltums, kas bija nepieciešams kā druvām tā dārziem, tā visai dzīvajai radībai. Sauli godināja dieva Ra veidolā, kas piepilda ar visu dzīvību. Ēģiptieši iedomājās, ka Ra valda pār citiem dieviem tāpat, kā faraons pār savu tautu. Viņš bija dievu tēvs, „visa esošā radītājs”, kā to dēvēja senie ēģiptieši. Viņiem likās, ka dienā Ra laivā peld pa debess Nīlu, lejot savu dzīvinošo siltumu pār zemi. Vakarā Ra pa vārtiem iebrauc aizsaulē un kuģo pa zemes Nīlu. Tur Ra cīnās ar tumsas spēkiem, lai no rīta atkal parādītos virs pamales.
Vēlāk Ra aizēnoja kāds cits saules dievs – Amons, ko sāka dēvēt par Amonu-Ra. Līdzīgi dieviem, ēģiptieši pielūdza arī faraonu. Viņi domāja, ka faraons ir Saules dieva Ra dēls, tā dieva dēls, kurš dod zemei gaismu, siltumu, auglību. Amonam-Ra cēla tempļus, pielūdza un godināja to.
[izmainīt šo sadaļu] Ozīriss un Izīda
Visā zemē godināja arī Nīlas zemes aizbildni, auglības un augu valsts dievu Ozīrisu. Viņu pielūdza arī kā mirušo piemiņas dievu. Ēģiptieši ticēja, Ozīriss esot iemācījis cilvēkiem kopt zemi, daudzus amatus un mākslu. Viņu sievu sauca par Izīdu. Izīda bija auglības dieve, sievietes un ģimenes sargātāja.
[izmainīt šo sadaļu] Tempļi un priesteri
Mājokļus, ko cēla dieviem, sauca par tempļiem. Templī bija novietota dieva statuja. Ēgiptieši domāja, ka dieva dvēsele mīt šajā statujā. Tā visu redz un dzird. Tempļa galvenajā daļā, kur atradās dieva statuja, drīkstēja ieiet tikai priesteri un faraons. Viskrāšņākie un vislielākie bija galveno dievu tempļi. Visvarenāko templi uzcēla Augšēģiptē Karnakā dievam Amonam.
Tempļus aprūpēja dievu kalpotāji – priesteri. Galveno dievu priesteri bija ļoti ietekmīgi. 2.gt. vidū p.m.ē. liela nozīme valsts dzīvē bija Amona priesteriem. Amona-Ra priesteri jutās tik vareni, ka dažkārt nepakļāvās faraonam.
[izmainīt šo sadaļu] Amenhoteps IV kļūst par Ehnatonu
Ap 1419. gadu p.m.ē. par faraonu kļuva 14 gadus vecais Amenhoteps IV. Līdz jaunā faraona pilngadībai bija jāgaida vēl divi gadi, tādēļ šajā laikā Amenhoteps valdīja tikai augstmaņu un priesteru aizbildniecībā. Jaunais faraons ne tikai baidījās no priesteriem, bet arī ienīda viņus. Kad Amenhoteps sasniedza pilngadību, viņš nolēma darīt galu Amona-Ra priesteru varai. Faraons domāja, ka to varēs panākt, pasludinot, ka visā pasaulē jāpielūdz tikai viens dievs, kuru izraudzītu viņš pats. Visu pārējo dievu, tajā skaitā Amona-Ra godināšana tiktu aizliegta. Tas likvidētu Amona-Ra un citu dievu priesteru varu. Par šo vienīgo dievu Amenhoteps pasludināja Saules disku dievu Atonu. Ēģiptieši Atonu attēloja kā sauli ar stariem, kas sniedzas pretī zemei. Staru gali veidoja cilvēka plaukstas. Staru plaukstas katru dienu sasildīja un noglāstīja katru dzīvu radību, tīrumus, dārzus. Vienlaicīgi Atons bija tāls un nesasniedzams. „Tu esi tālu, bet tavi stari skar zemi,” teikts himnā Atonam. Šī ticība bija līksma un dzīvespriecīga. Faraons lika visos uzrakstos izdzēst Amona vārdu. Viņš izmainīja arī savu vārdu, jo Amenhoteps nozīmē „Amons apmierināts”. Viņš pieņēma Ehnatona vārdu. Tas nozīmē „Atonam tīkamais. Faraons uzcēla arī jaunu, modernu galvaspilsētu Ahetatonu – „Atona apvārsni”.
[izmainīt šo sadaļu] Pārkārtojumu neveiksme
Ehnatona ieviestie pārkārtojumi nepastāvēja ilgi, pārējo dievu, īpaši Amona-Ra priesteri nepavisam negribēja zaudēt savu varenību un ietekmi valstī, bet tauta bija pieradusi pie daudzdievības. Bez tam Ehnatons valdīja pārāk īsu laiku, lai nostiprinātu jauno ticību. Viņš nomira ap 1400. gadu p.m.ē. Pēc viņa valdīja znots, jauniņais Tutanhatons („Atona dzīvais attēls”) . Tutanhatonam nācās piekāpties Amona-Ra priesteriem. Viņš mainīja savu vārdu un kļuva par Tutanhamonu („Amona dzīvais attēls”) . Atona godināšanu pilnīgi likvidēja 14. gs vidū p.m.ē. Kāds šā laika uzraksts piedraud: „Lai sargās tas, kurš pacels roku pret tevi, Amon!” Iedzīvotāji pameta Ahetatonu. No viesiem uzrakstiem izdzēsa Atona vārdu. Ēģiptieši atgriezās pie agrāko laiku ticības.
[izmainīt šo sadaļu] „Mājokļa” saglabāšana dvēselei
Lai dvēselei būtu „mājoklis”, ķermeni vajadzēja saglabāt, pasargājot no sairšanas. To panāca ar mumificēšanu. Ķermeni piesūcināja ar īpašu sāļu šķidrumu, darvu, eļļām un smaržvielām. Pēc tam to kaltēja un satina neskaitāmos linaudekla autos. Tā radās mūmija. Mūmiju ielika šķirstā, bet to vēl vairākos citos šķirstos. Sagatavošanās ilga kādas 70 dienas. Tas izmaksāja ļoti dārgi, un to varēja atļauties tikai valdnieks un bagātie augstmaņi. Tāda mūmija varēja saglabāties ļoti ilgi. Lai pasargātu šķirstā jeb sarkofāgā guldītās faraonu mūmijas, tām cēla varenas kapenes. Tās bija īstas „mājas mūžībai”. Kopā ar mūmiju kapenēs lika visu dzīvei nepieciešamo. Gadu gaitā laupītāji kapenes izlaupīja. Lai nodrošinātos pret laupītājiem, tika ierīkotas viltus ejas, dziļas akas, maskēti slazdi, bet tas viss maz līdzēja. Sākotnēji faraoni savas „mājas mūžībai” cēla kā milzīgas piramīdas. Grandiozākās no tām vēl šodien redzamas Gīzā, netālu no Kairas. Tās ir valdnieka Heopsa, Hefrēna un Mikerīna piramīdas. Pēc 47 gadsimtiem valdnieka Heops piramīdai nodrupusi tikai pati smaile. Tā bija varenākā no visām piramīdām. Tās augstums senatnē bija – 146 m, katras malas garums – 230 m. Tā salikta no 2 300 000 akmens bluķiem, kur katra smagums sasniedz 2,5 t. Faraona Heopsa piramīdu esot cēluši 20 gadus ( pēc Hērodota ). Par piramīdām teica: „Viss uz zemes baidās no laika, bet laiks baidās no piramīdām.” Lai šādu piramīdu uzceltu, bija jāsadzen darbā desmitiem tūkstošu zemnieku, amatnieku, vergu.
[izmainīt šo sadaļu] Klinšu kapenes
2.gt.p.m.ē. pārstāja celt piramīdas. Valdnieku kapenes sāka būvēt klintīs vai pazemē. Faraonu un viņu milzīgo kapeņu lauku dēvē par Valdnieku ieleju. Tā atrodas Nīlas kreisajā krastā Augšēģiptē. Te izveidojās milzīga „mirušo kapsēta”. Kapeņu daudzās telpas bija piepildītas ar līdzdotām lietām. Vienā no telpām bija novietots faraona šķirsts ar mūmiju.
Senās Ēģiptes kultūra
• Viena no senākajām civilizācijām Tuvajos Austrumos, kuras sasniegumi būtiski ietekmējuši kultūrprocesus vēsturē. Apūdeņošanas ierīces; Papiruss; Kuģu būve; Astronomijas zināšanas; Kalendārs; Saules, ūdens pulksteņi; Algebra, ģeometrija, aritmētika; Anatomija, medicīna; Mirušo balzamēšana; Hieroglifiskā rakstība; (rodas jau I dinastijas laikā, svarīgs nosacījums stabilas valsts pārvaldes realizēšanai, tika izveidoti valstiskuma pamatprincipi un likumdošana) Arhitektūra (unikāla, monomentāla)
• Nīla – upe, dzīvības avots Senajā Ēģiptē. Radīja zaļojošu ozāzi tuksnešainajā apvidū. Melnā krāsa – auglība, auglības dieva Ozīrisa krāsa. Sarkanā krāsa – ļaunā brāļa Seta krāsa, simb. Izaicinošo dabu. • Daba pati mācīja Ēģipriešiem mumificēt. Sausais klimats un tuksneša smiltis dabiskā veidā mumificēja ikvienu mirušu būtni, neļaujot tai satrūdēt.
Nozīmīgākie periodi, ko izdala kultūras vēsture: (eģiptalogi izdala 6) 1. SENĀ VALSTS ~ 2770. – 2200. g. p.m.ē. vai II-IV dinastija. 2. VIDĒJĀ VALSTS ~ 2050. – 1786. g. p.m.ē. vai XI – XII dinastija. 3. JAUNĀ VALSTS ~ 1560. – 1087. g. p.m.ē. vai XVII – XX dinastija.
SENĀ VALSTS VIDĒJĀ VALSTS JAUNĀ VALSTS Kuģu būve, Apūdeņosānas projekti Faraoni dzīvo lielā greznībā. Kanoni mākslā un arhitektūrā, Apvienoti Ozīrisa un Amona kulti, Amons kļūst par galveno dievu. Vara – faraonam Amenhotepam IV. Reliģijas reformators, liek uzbūvēt jaunu galvaspilsētu – Ametafonu. Viņu satrauc priesteru lielā vara, jo viņiem pieder lielas pilsētas, zemes platības, vairāki 10` ti tūktosšu zemnieki, amatnieki un ierēdņi. Tāpēc pasludina Atonu – Saules dievu par vienīgo Ēģiptes dievu. Slēdz pārējos tempļus, sevi pārdēvē par Ehnatonu (Amonam tīkamo) Viņa reforma beidzās līdz ar viņa nāvi – viņa pilsētu izdemolēja un viss atgriezās vecajās sliedēs. Ceļ piramīdas, Pārtraukta piramīdu būve. Jo tās piesaista afēristus un laupītājus. Valdniekus sāk apglabāt klinšu kapenēs. Nepārspējama amatniecība (podnieka ripa metāla trauku veidošanai, akmens vāzes) Aug amatnieku un juvelieru meistarība. Stikla un fajansa ražošanas sākumi. Mākslas, kultūras uzplaukuma laiks. (metāla liešana) Kultūras centrs – MEMFISA. Kultūras centrs – TĒBAS. Ramzesa II laikā uzceļ monumentālās arhitektūras šedevrus – klinšu templis Abusimbelā, milzīgie Amona tempļi Luksorā un Karnakā Tēbu tuvumā. Kanāla būve – 16. gs. p.m.ē. – bet to aizputināja tuksnesis – atjauno 6.gs. p.m.ē.
• Centralizēti tik regulēta reliģiskā dzīve, noteikti mākslas kanoni, arhitektūras formas. • Faraons savās rokās tur reliģiskās, politiskās un militārās varas grožus. • Priesteri – tuvākie faraona līdzgaitnieki, padomdevēji, viņa gribas realizētāji, reliģisko rituālu vadītāji, jaunās maiņas skolotāji. Izglītotākais slānis- pārvalda sakrālo rakstu mākslu, astroloģijas noslēpumus. Pie viņiem vērsās slimie, lai palīdzētu atveseļoties, pareģot nākotni, vai izšķirties par kādu svarīgu lēmumu.
• Aristokrāti – pilda nozīmīgākos valsts ierēdņu amatus. • Amatnieki – savām rokām rada Senās Ēģiptes brīnumus. • Pamatnodarbošanās – zemkopība. Zemniekiem jāpabaro sevi, jādod 1/5 daļa armijai. • Ēģiptoloģija – zinātne par Ēģipti, radās 19. gs 1. pusē. Franču zinātnieks izmantojot Rozetas akmeni, uz kura 3 valodās iegravēts valdnieka Ptolemaja V kronēšanas dekrēts, atrada atslēgu ēģipriešu senās rakstības tulkošanai.
1798.g – Napaleons uzsāk Ēģiptes iekarošanu. Zīmētājs V. Denons. 1822.g. – Ž.F. Sampolins atšifrē ēģiptiešu hieroglifus no Rozetas akmens. 19. gs atrisina piramīdu noslēpumu – piramīda – kapenes. 1907.g. – Ahetatonas (Amārnas) izpēte. 1922.g. H. Kārters atklāj Tutanhamona kapenes.
Ar ko ievērojami: Abusimbela – Pilsēta Ramzesa II laikā. Klinšu templis. Amārna – Gīza – Karnona – Luksora – Jaunās valsts llaikā uzbūvētie milzīgie Amona tempļi. Memfisa – senās valsts galvaspilsēta. Tēbas – Vidējās valsts galvaspilsēta. Rozeta – vieta, kur tika atrast Rozetas akmens, pēc kura Franču zinātnieks atšifrēja Senās Ēģiptes hieroglifus. • Ēģiptieši mumificēja mirušos, lai saglabātu viņus līdz augšāmcelšanās dienai. • Valdnieka pienākums bija vest savu tautu uz mūšīgo dzīvību.
Kosmogonija – Demiurps – Arhiteps – Politeisms – Monoteisms – Zoomorfisms – Hierarhija – Kanons – Nepārkāpjami noteikumi mākslā, literatūrā, kultūras veidošanā. Koloss – milzīgas kolonizētas skulptūras, pie tempļiem.
Senā valsts Vidējā valsts • Literatūra cieši saaugusi ar mitoloģiju un reliģiju. (par dieviem, par pasaules radīšanu, mītiskajiem varoņiem, piramīdu teksti, sarkofāgu teksti, Mirušo grāmata, Himniskās dziesmas) Laicīgās literatūras žanri – noveles žanram līdzīgas formas darbi, dažādas pamācības, kas pauda sabiedrības trūkumus, morāli, māca attieksmipret valdniekiem, draugiem, ģimeni. Pasakas, literāri sacerējumi ar fabulas iezīmēm. Liriskā dzeja. Sākotnēji pastāv mutvārdu formā un bieži bija nepieciešami īpaši rituāli, lai tos drīkstētu skaļi izpaust.
• Senajā Ēģiptē nepastāv cits pasaules uzskats, kā reliģiskais. • Rakstvedis – Sinonīms vārdam – izglītots. Ne tikai rakstības prasmes pārzinātājs, jābūt arī vispārējai izglītībai mūzikā – jāpārvalda kāds mūzikas instruments. • Ka – gars, tas par ko cilvēks pārvēršas savā pēcnāves eksistencē. • Pēcnāves tiesa – (piramīdu freskās sastopami tiesas attēli, tekstos – Mirušo grāmatā, paskaidro kā jāuzvedas tiesā. Cilvēks saņem jaunu miesu, bet ne sirdi. (sver strausa svaru un sirdi) • Ozīriss – augstākais mirušo valstības tiesnesis.
Izglītība Izglītots – 1. Pārvalda hieroglifu mākslu (to varēja apgūt tikai zināms izredzēto slānis, rakstu pratēji bija nepieciešami – nodokļu vācēji, mantziņi valdnieka galmā, galma dzejnieki, armijas rakstveži, celtniecības darbu uzskaitītāji. 2. rakstīt un lasīt prasme 3. Matemātikas pamati 4. atbilstoši reliģiskās dzīves principi 5. atsevišķi ģeogrāfijas un vēstures elementi 6. prasme praktiski saimniekot. Rakstveži – skolotāji, priesteri. • Zemāko slāņu ģimenes nodeva atvasēm savas zināšanas par savu amatu – par amatniecību un zemkopību. • Turīgākie varēja noalgot izglītotu cilvēku, lai tas nodod savas zināšanas atvasei. • Pie tempļiem darbojās skolas, kur priesteri sagatavoja savu maiņu. • Bet sistēmas nebija – priesteri, skolotāji mācīja to, ko uzskatīja par nozīmīgu. • Dzīves nami – bibliotēkas, darbojas pie sevišķiem tempļiem, mācīti rakstveži un priesteri pārraksta astronomiskos, reliģiskos u.c. tekstus. • Rakstība – 4. g.t. p.m.ē. izveidojas hieroglifi un skaitļu zīmes. (izaug no piktogrammām) Un pastāv līdz 3. g. T. Mūsu ērā. Lieto arī alfabētiskās formas (24).
• Ēģipte – papirusa dzimtene. (Nīlas deltu klāja biezas papirusa niedru audzes. Mūsdienās tās gandrīz izzudušas)
MATEMĀTIKA Skaitļu zīmes Senajā Ēģiptē tapa reizē ar hieroglifisko rakstību.
Nozīmīgākais: • Prata sadalīt R.l 360 grādos • Pirmie, kas ievēro attiecības starp perimetru un diametru • Prata aprēķināt trijstūra, piramīdas laukumu, cilindra un puslodes tilpumu. • Prata aprēķināt kuba virsmas laukumu. • Ievieš savdabīgas skaitļu zīmes. • Garuma mēra apzīmējumus atvasina no cilvēka ķermeņa (elkonis = 52, 3 Cm, elkonis=7 plaukstas) • Prata izvilkt kvadrātsakni. • Pārvalda ģeometrijas progresijas likumsakarības • Izveido daļskaitļu sistēmu
ASTRONOMIJA • ASTRONOMIJAI ēģiptieši pievērsa lielu uzmanību, bet zemes apstrāde vēl bija primitīvā līmenī.
• Saules Kalendārs Gads sadalīts 12 mēn. Katrā pa 30 dienām. Atlikušās 5 velta kādiem dieviem 3 gadalaiki – pa 4 mēn. Katrā – saistīti ar zemkopja darba ciklu, ko noteica Nīlas uzplūdi, atplūdi un sausuma periods.
• Prasme sastādīt zvaigžņu tabulas, lai noteiktu laiku naktī. • Saules pulkstenis laika noteikšanai dien;a • Ūdens pulkstenis – mērīšanai īsiem laika posmiem, • No mūsdienās zināmajām 9 planētām Ēģiprieši atklāja 5.
MEDICĪNA
Izzināta no praktiskās ikdienas nepieciešamības. • Dziedniecība • Maģija
• Medicīniskā literatūra (liela uzmanība slimību diagnosticēšanai un ārstēšanas paņēmienu aprakstīšanai)
• Slaveni ar to, ka bija precīzi, kompetenti, atbildīgi.
Arhitektūra un Māksla Senās Ēģiptes mākslas tradīcijas ievērojušas tuvāku un tālāku zemju mākslinieki mākslinieki un celtnieku radošo rokrakstu. Līdz pat mūsdienām.
IEVĒROJAMI: Luksoras templis Valdnieku apbedījumu vietas Abusimbelas templis (kolosi) Tie visi liek aizdomāties par dzīvības, nāves, dzīves un mūžības noslēpumiem.
Kanons – stingri vienoti noteikumi senajiem māksliniekiem. Kanoni mūsu izpratnē veido tradicionālos priekšstatus par Ēģiptes mākslas principiem.
Arhitektūra – ieņem pašu nozīmīgāko vietu pārējo mākslu vidū, bet tās neatņemama sastāvdaļa – tēlotājmāksla.
Ēģiptes sakrālā māksla un arhitektūra kalpo mirušo kultam.
PIRAMĪDAS Sāk būvēt vissenākajā pagātnē. (~3.gt p.m.ē.)
Tās būvē uz klinšainas pamatnes, kuras vajadzēja nolīdzināt. Tās vajadzēja noorientēt uz Ziemeļiem. Līdz tuvākajām kaļķakmens raktuvēm uzbūvēt ceļu. Sagatavošanas darbi prasītu vismaz 10 gadus.
Nīlā atrastas ap 80 piramīdu palieku.
Piramīdas f-cija – faraona kapenes. Jānodrošina valdnieka mūžīga dzīvošana arī pēc nāves.
Piramīdas nebija vientuļas, tās veidoja celtņu kompleksu, kurā ietilpa: *Lūgšanu telpas *Tempļi *Pagalmi *Pavadoņpiramīdas *Mastabas – tur apglabā faraona piederošos un galma augstmaņus.
Piramīdas būvē no perfekti apstrādātiem kaļķakmens kvadrātiem, iekšpusē ierīkojot veselu gaiteņu sistēmu, kas savienoja apbedījuma kameru ar pārējām telpām, kas paredzētas nelaiīm līdzi dotajiem priekšmetiem, dārglietām, laupītāju maldināšanai u.c. nolūkiem.
1 akmens, ko ceļ piramīdā sver 2.5 tonnas.
Augstākā – Heopsa piramīda. (146 m)
Piramīda simbolizē: 4 debespuses
Zemes dialogs ar debesīm
Zeme
Piramīdu celtnieki tika nošķirti no pārējiem iedz. Un pēc darbu pabeigšanas tika nogalināti, lai neizpaustu slepeno eju un citus noslēpumus.
Tomēr neviena no piramīdām nav palikusi neapzagta, tāpēc Tutmoss I aizsāka tradīciju pārtraukt piramīdu būvi, bet ierīkot maskētas klinšu kapenes.
Pazīstamākā klinšu kapenes – faraona Tutanhamona.
Templis – nozīmīgs sakrālās arhitektūras tips Senajā Ēģiptē. Šeit nenotiek publiski dievkalpojumi, šeit izliek dievu bildes un to līdziniekus – priesteri rūpējas par viņu labsaj’tuu.
Visi tempļi bija samērā līdzīgi, jo to veidolu regulēja kanoni.
Piloni – grezni trapecveida vārti (eeja templī) Kolosi – akmenī cirsts faraona dubultnieks. Obelisks – simbolizē saules staru, arhitektūras elements.
Tēlniecība un Māksla
Kalpo mirušo kultam, lai saglabātu kādu ķermeni mūžīgi, jo mumificēšana mainīja vaibstus.
Viņiem likās, ka zīmējumam vai skulptūrai piemita attēlotā spējas un īpašības.
Tas bija nevis greznumam, bet pēcnāves dzīvei.
Mākslinieks – īpašs statuss. Cilvēks, kura spēkos ir sniegt nemirstību, nodrošināt pēcnāves dzīvi visu nepieciešamo.
Ēģiptiešu mākslas valoda runā SIMBOLOS.
Zīmējumi un hieroglifi atspoguļo ēģiptiešu dzīvi un mītiskos uzskatus.
Mākslas kanoni noteica, kā katrs priekšmets, lieta pat tās detaļa attēlojama tādā rakursā, kurā tā vislabāk atklāj formu un ir vispārskatāmākā. Piem, ja zīmē ezeru, tad to zīmē no augšas.
Vienīgi jaunās valsts laikā, kad valdīja faraons ?Ehnatons – viņa reforma mākslā - ienes emocionalitāti, dabiskumu, dzīvīgumu, brīvākas pozas.
Ēģiptiešu māksla visās savās izpausmēs raksturojama kā monumentālā māksla. 1. Sfinksa – pie Hefrēna piramīdas 73m gara, 20 m augstaskulptūra ar lauvas ķermeni, ar granītā cirstiem faraona Hefrēna vaibstiem.
Vairākus g. T. Tas bija saglabājies labi, bet Napaleona karavīri sfinksu izmantoja kā mērķi saušanas treniņiem.
2. Memnosa kolosi – Tēbu tuvumā kādreiz atradās pie tempļa ieejas. Bet tagad templis ir sagruvis. 3. Akmens kolosi Abusimbelas klin;su priekšā.
MĀKSLAS DARBI HIERARHISKOS IZMĒROS (Dievam jābūt lielam pretstatā kādam citam)
Piramīdu veidi:
Trijstūrveida Pakāpienveida
Heposs, hefrens” „Džosera”
UZDEVUMI: @Salīdzini, ko nozīmē nāve ēģiptietim, Senās Divupes iedz. Un 20.gs cilvēkam. @Daudzas ēģiptiešu dzīves sfēras ietekmē viņu priekšstati par dzīvi. Kā šī ietekme izpaužas
Kā ēģipriešu priekšstati par pēcnāves dzīvi ietekmē – medicīnu, arhitektūru. Literatūru, tēlniecību/glezniecību, mūziku, sadzīvi?
Medicīnu – anatomija, mumificēšana Arhitektūru – kapenes, tempļi.
Literatūru – mīti, rakstība, mirušo grāmata.
tēlniecību/glezniecību – kapenēs kā vēstures avoti mūziku
sadzīvi – cilvēki centās būt labāki, godīgāki, darīt labus darbus, jo viņi ticēja, ka pēc nāves būs jāstājas tiesas priekšā un jāatbild par grēkiem.
|
|
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
