Smaragds
Vikipēdijas raksts
Smaragds (ļoti sens vārds, Eiropā ienācis caur grieķu σμάραγδος - līdzīgs vārds jau bijis senajiem akādiešiem, apzīmē - mirdzošs, spīdošs) (Be3Al2(SiO3)6) ir koši zaļš minerāla – berila paveids. Tas ir viens no vērtīgākajiem dārgakmeņiem līdzās dimantam, rubīnam un safīram, un nereti ir dārgāks nekā pārējie trīs. Lielākajai daļai atrasto smaragda kristālu ir ieslēgumi, kas samazina to vērtību.
Smaragda krāsu nosaka hroma un dzelzs (arī vanādija) piejaukumi. Smaragda cietība ir 7,5, taču ieslēgumi to var pazemināt.
Smaragds ir visu toņu zaļā un zilganzaļā krāsā. Augstākas kvalitātes smaragds ir dzidrs, taču vērtīgi ir arī akmeņi, kas nav pilnīgi dzidri. Absolūti lielākā daļa smaragda kristālu ir ar tik daudz ieslēgumiem, ka tie nav pat caurspīdīgi.
Kolumbijā – valstī, kur atrod visaugstākās kvalitātes smaragdu, atrod arī retu smaragda paveidu – zvaigžņu smaragdu. Tam ir raksturīgs sešstarains atspīdums, ko rada noteiktā veidā orientētu oglekļa matiņu ieslēgumi.
Lai uzlabotu smaragda izskatu, tas tiek turēts augu eļļā, kas lēnām aizpilda akmens mikroplaisiņas.
Pasaulē lielākais smaragds sver 16 300 karātus un atrodas Stambulā, Topkapi pilī.
[izmainīt šo sadaļu] Atradnes
Smaragdu atrod pegmatītos, jo sevišķi granītu pegmatītos, arī metamorfajos iežos - gneisos. Pret dēdēšanu izturīgie kristāli labi saglabājas un ir atrodami upju sanesās. Kristālu izmērs reti pārsniedz dažus centimetrus.
Nozīmīgākās atradnes ir tādās valstīs, kā:
Joprojām skaistus smaragdus atrod Ēģiptē, Zabaras kalnos pie Sarkanās jūras.
Eiropā atsevišķi smaragdi atrasti Austrijā - Habahas ielejā, [[Bulgārija|Bulgārijā] - Rilas apkaimē, Francijā, Itālijā - Pjemontā, Elbas salā un Apujas Alpos, Īrijā, Norvēģijā (Okershusa), [[Spānija|Spānijā] (Galisija), Šveicē, Ukrainā (Volodarskvolinskij), Vācijā - Šlezviga-Holšteina.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Smaragdu ieguve sākusies Senajā Ēģiptē, kur Sikaitas un Sabaras atradnēs smaragdu ieguva jau pirms 3300 gadiem. Tūkstošiem gadu šīs atradnes apgādāja Seno Ēģipti un vēlāk arī Eiropu ar skaistiem dārgakmeņiem.
Pēc Amerikas iekarošanas spāņi XVI gadsimtā atklāja, ka Kolumbijā atrodami augstvērtīgi smaragdi. 1573. gadā sāka apgūt slavenās Muzo smaragda raktuves Kolumbijā.
Mūsdienās Kolumbija ik gadus oficiāli eksportē smaragdus 150 - 400 miljonu dolāru vērtībā, neoficiāli - vēl vismaz tikpat.
[izmainīt šo sadaļu] Sintētiskais smaragds
Augstā smaragda vērtība ir kalpojusi par spēcīgu stimulu pētījumiem mākslīga smaragda iegūšanai. Ir attīstītas divas metodes bezkrāsaina berila pārklāšanai ar mākslīgu smaragdu, taču ir iespējams radīt arī tīrus smaragda kristālus. Viens no lielākajiem mākslīgo smaragdu ražotājiem ir „Pierre Gilson Sr.”, kas tirgū pārstāvēts kopš 1964. gada. Ir zināms, ka Žilsona smaragdi tiek audzēti uz dabiska, bezkrāsaina berila graudiņa, to lēnām pārklājot ar smaragdu. Šajā rūpnieciskajā procesā smaragda kārtiņa aug par 1 mm mēnesī un parasti pēc septiņiem mēnešiem tā tiek pārtraukta, laižot tirgū ap 0,7 cm garus, dzidrus un skaistus mākslīga smaragda kristāliņus. Šīs un arī citu mākslīgā smaragda ražotāju tehnoloģijas ir rūpnieciskais noslēpums, kas tiek rūpīgi glabāts. Mākslīgo smaragdu veidošanās mehānisms ir līdzīgs dabisko smaragdu ģenēzei, taču tas ir ievērojami paātrināts.
