Slēdzenis
Vikipēdijas raksts
Artikulācijas veidi |
---|
Troksnenis |
Slēdzenis |
Afrikāta |
Berzenis |
Svelpenis |
Skanenis |
Nazāls |
Flaps, taps |
Vibrants |
Spraudzenis |
Plūdenis |
Patskanis |
Puspatskanis |
Laterāls |
Šī lapa, iespējams, satur informāciju fonētiskajā alfabētā, kuru dažas pārlūkprogrammas var attēlot nekorekti. |
Slēdzenis, eksplozīvs slēdzenis, vai oklūzīvs ir līdzskanis, ko rada pārtraucot gaisa plūsmu balss traktā. Terminus slēdzenis un eksplozīvs slēdzenis parasti lieto vienā nozīmē, bet tie nav sinonīmi. Eksplozīvie ir slēdzeņi ar pulmonālas ekspirācijas gaisa plūsmas mehānismu. Šo terminu arī izmanto lai apzīmētu orālos (nenazālos) slēdzeņus. Daudzi lingvisti nazāla slēdzeņa apzīmēšanai lieto terminu nazāls kontinuants. Jāpiezīmē, ka šajā rakstā šos "nazālos kontinuantus" iztirzā kā nazālos slēdzeņus.
Visās pasaules valodās ir slēdzeņi un lielākajai daļai ir vismaz [p], [t], [k], [n] un [m]. Vienā samoāņu valodas variantā nav [t] un [n], ziemeļu irokēzu valodās nav lūpeņu [p] un [m], dažās Padžeta līča valodās (sališu, vakašu) nav nazālo līdzskaņu.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Slēdzeņa artikulācija
Slēdzeņu artikulācijā var izšķirt trīs fāzes:
- Noslēgšana. Gaisa plūsma caur muti tiek pilnībā noslēgta (no šejienes termins slēdzenis). Nazālajiem slēdzeņiem gaiss izplūst caur degunu.
- Oklūzija. Nosprostotajā balss traktā tiek radīta spiediena diference (oklūzija).
- Eksplozija. Gaisa plūsmas atbrīvošana. Eksplozīvo slēdzeņu gadījumā tiek radīts spējš impulss, kas rada dzirdamu skaņu.
Daudzās valodās, kā piemēram malajiešu un vjetnamiešu, zilbes izskaņā slēdzeņiem nav rezultējošās eksplozijas, vai arī slēdzeņa realizācija ir nazāla. Skatīt: Aplozīvs slēdzenis.
Afrikatām rezultējoša gaisa plūsmas atbrīvošana tiek izpausta ar berzeni.
[izmainīt šo sadaļu] Slēdzeņu klasifikācija
Papildus artikulācijas vietai slēdzeņus var klasificēt arī pēc tādiem parametriem, kā balsīgums, gaisa plūsmas mehānisms, spriedze, aspirācija, garums, nazalizācija u.c.
[izmainīt šo sadaļu] Balsīgums (fonācija)
Balsīgs slēdzenis tiek artikulēts ar vienlaicīgu balss saišu vibrāciju, nebalsīgs slēdzenis - bez vibrācijas. Eksplozīvie slēdzeņi mēdz būt gan balsīgi, gan nebalsīgi, nazālie slēdzeņi lielākoties ir balsīgi.
[izmainīt šo sadaļu] Gaisa plūsmas mehānisms
Slēdzeņi var tikt radīti ar vairākiem gaisa plūsmas mehānismiem. Visplašāk izplatītais ir pulmonālā ekspirācija, kad plaušu izelpa gaisa plūsmu izgrū (ekspirē) caur muti. Visās valodās ir pulmonāli ekspiratoriski slēdzeņi. Dažās valodās slēdzeņi tiek izrunāti ar citiem gaisa plūsmas mehānismiem, kā piemēram glotālā ekspirācija (ežektīvi līdzskaņi) vai velāra inspirācija (klikšķi).
[izmainīt šo sadaļu] Spriedze
- Tālāka informācija: Spriedze (fonētika)
Stiprs slēdzenis (šaurā nozīmē) tiek radīts ar lielāku muskuļu sasprindzinājumu, kā vājš slēdzenis (šaurā nozīmē). Šo parametru ir sarežģīti izmērīt un joprojām notiek debates par tā saukto stipro un vājo līdzskaņu (un patskaņu) veidošanās mehānismu.
Korejiešu valodā ir vairāki slēdzeņi (ㅃ [p͈], ㄸ [t͈], ㄲ [k͈]), dažkārt apzīmēti arī ar ežektīvu līdzskaņu IPA simboliem, kuri tiek izrunāti lietojot "stīvo fonāciju", kas nozīmē, ka skaņas tiek izrunātas ar lielāku balss spraugas sasprindzinājumu, nekā normāli tas ir nebalsīgajiem slēdzeņiem. Netieša stīvās fonācijas pazīme ir sekojošie patskaņi, kas tiek izrunāti ar augstāku pamatfrekvenci, nekā patskaņi, kas seko citiem slēdzeņiem. Augstāku frekvenci izskaidro ar lielāgu balss spraugas sasprindzinājumu. Citas šāda veida fonācijas ir gausa, ņurdoša un čīkstoša.
[izmainīt šo sadaļu] Līdzskaņu tabula
Starptautiskajā fonētiskajā alfabētā iekļauti sekojoši eksplozīvie slēdzeņi. Nazālie slēdzeņi ir apskatīti atsevišķi.
IPA | Apraksts | Piemērs | |||
---|---|---|---|---|---|
Valoda | Ortogrāfija | IPA | Nozīme | ||
nebalsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis | latviešu | spāre | [spɑːre] | spāre | |
balsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis | latviešu | bāze | [bɑːz̻e] | bāze | |
nebalsīgs labiodentāls eksplozīvs slēdzenis | grieķu | σάπφειρος | [ˈsap̪firo̞s̠] | safīrs | |
balsīgs labiodentāls eksplozīvs slēdzenis | |||||
nebalsīgs lingvolabiāls eksplozīvs slēdzenis | tangoa | [t̼et̼e] | tauriņš | ||
balsīgs lingvolabiāls eksplozīvs slēdzenis | vao | [nan̼d̼ak] | šķēps | ||
nebalsīgs dentāls eksplozīvs slēdzenis | latviešu | tumsa | [t̪ums̻ɑ] | tumsa | |
balsīgs dentāls eksplozīvs slēdzenis | latviešu | desa | [d̪æs̪ˑɑ] | desa | |
nebalsīgs alveolārs eksplozīvs slēdzenis | nīderlandiešu | taal | [taːl] | valoda | |
balsīgs alveolārs eksplozīvs slēdzenis | vācu | Dach | [dax] | jumts | |
nebalsīgs retroflekss eksplozīvs slēdzenis | tamilu | எட்டு | [eʈʈɯ] | astoņi | |
balsīgs retroflekss eksplozīvs slēdzenis | hindi | डेढ़ | [ɖeɽʰ] | pusotrs | |
nebalsīgs palatāls eksplozīvs slēdzenis | latviešu | kaķis | [kɑcis] | kaķis | |
balsīgs palatāls eksplozīvs slēdzenis | latviešu | kuģis | [kuɟis] | kuģis | |
nebalsīgs velārs eksplozīvs slēdzenis | latviešu | kaktuss | [kɑkt̪us̪ː] | kaktuss | |
balsīgs velārs eksplozīvs slēdzenis | latviešu | gurķis | [ɡurcis̪] | gurķis | |
nebalsīgs uvulārs ekzplozīvs slēdzenis | kazahu | Қазақ Qazaq | [qɑzɑq] | kazahs | |
balsīgs uvulārs ekzplozīvs slēdzenis | inuktituta | utirama | [ʔutiɢama] | tāpēc es atgriežos | |
nebalsīgs epiglotāls eksplozīvs slēdzenis | agulu | [jaʡ] | vidus | ||
nebalsīgs glotāls slēdzenis | havajiešu | ‘okina | [ʔo.ˈki.na] | okina (burts) |
[izmainīt šo sadaļu] Latviešu valoda
Latviešu valodas eksplozīvie slēdzeņi ir:
- nebalsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis [p] ([spɑːre] spāre),
- balsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis [b] ([bɑːz̻e] nervs),
- nebalsīgs dentāls eksplozīvs slēdzenis [t̪] ([t̪ums̻ɑ] tumsa),
- balsīgs dentāls eksplozīvs slēdzenis [d̪] ([d̪æs̪ˑɑ] desa),
- nebalsīgs palatāls eksplozīvs slēdzenis [c] ([kɑcis] kaķis),
- balsīgs palatāls eksplozīvs slēdzenis [ɟ] ([kuɟis] kuģis),
- nebalsīgs velārs eksplozīvs slēdzenis [k] ([kɑkt̪us̪ː] kaktuss),
- balsīgs velārs eksplozīvs slēdzenis [ɡ] ([ɡurcis̪] gurķis).
[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī
- Kontinuants (slēdzeņa antonīms)
- Fonētikas tēmu saraksts