Web Analytics

See also ebooksgratis.com: no banners, no cookies, totally FREE.

CLASSICISTRANIERI HOME PAGE - YOUTUBE CHANNEL
Privacy Policy Cookie Policy Terms and Conditions
Slēdzenis - Vikipēdija

Slēdzenis

Vikipēdijas raksts

Artikulācijas veidi
Troksnenis
Slēdzenis
Afrikāta
Berzenis
Svelpenis
Skanenis
Nazāls
Flaps, taps
Vibrants
Spraudzenis
Plūdenis
Patskanis
Puspatskanis
Laterāls
Šī lapa, iespējams, satur informāciju fonētiskajā alfabētā, kuru dažas pārlūkprogrammas var attēlot nekorekti.

Slēdzenis, eksplozīvs slēdzenis, vai oklūzīvs ir līdzskanis, ko rada pārtraucot gaisa plūsmu balss traktā. Terminus slēdzenis un eksplozīvs slēdzenis parasti lieto vienā nozīmē, bet tie nav sinonīmi. Eksplozīvie ir slēdzeņi ar pulmonālas ekspirācijas gaisa plūsmas mehānismu. Šo terminu arī izmanto lai apzīmētu orālos (nenazālos) slēdzeņus. Daudzi lingvisti nazāla slēdzeņa apzīmēšanai lieto terminu nazāls kontinuants. Jāpiezīmē, ka šajā rakstā šos "nazālos kontinuantus" iztirzā kā nazālos slēdzeņus.

Visās pasaules valodās ir slēdzeņi un lielākajai daļai ir vismaz [p], [t], [k], [n] un [m]. Vienā samoāņu valodas variantā nav [t] un [n], ziemeļu irokēzu valodās nav lūpeņu [p] un [m], dažās Padžeta līča valodās (sališu, vakašu) nav nazālo līdzskaņu.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Slēdzeņa artikulācija

Slēdzeņu artikulācijā var izšķirt trīs fāzes:

  • Noslēgšana. Gaisa plūsma caur muti tiek pilnībā noslēgta (no šejienes termins slēdzenis). Nazālajiem slēdzeņiem gaiss izplūst caur degunu.
  • Oklūzija. Nosprostotajā balss traktā tiek radīta spiediena diference (oklūzija).
  • Eksplozija. Gaisa plūsmas atbrīvošana. Eksplozīvo slēdzeņu gadījumā tiek radīts spējš impulss, kas rada dzirdamu skaņu.

Daudzās valodās, kā piemēram malajiešu un vjetnamiešu, zilbes izskaņā slēdzeņiem nav rezultējošās eksplozijas, vai arī slēdzeņa realizācija ir nazāla. Skatīt: Aplozīvs slēdzenis.

Afrikatām rezultējoša gaisa plūsmas atbrīvošana tiek izpausta ar berzeni.

[izmainīt šo sadaļu] Slēdzeņu klasifikācija

Papildus artikulācijas vietai slēdzeņus var klasificēt arī pēc tādiem parametriem, kā balsīgums, gaisa plūsmas mehānisms, spriedze, aspirācija, garums, nazalizācija u.c.

[izmainīt šo sadaļu] Balsīgums (fonācija)

Balsīgs slēdzenis tiek artikulēts ar vienlaicīgu balss saišu vibrāciju, nebalsīgs slēdzenis - bez vibrācijas. Eksplozīvie slēdzeņi mēdz būt gan balsīgi, gan nebalsīgi, nazālie slēdzeņi lielākoties ir balsīgi.

[izmainīt šo sadaļu] Gaisa plūsmas mehānisms

Slēdzeņi var tikt radīti ar vairākiem gaisa plūsmas mehānismiem. Visplašāk izplatītais ir pulmonālā ekspirācija, kad plaušu izelpa gaisa plūsmu izgrū (ekspirē) caur muti. Visās valodās ir pulmonāli ekspiratoriski slēdzeņi. Dažās valodās slēdzeņi tiek izrunāti ar citiem gaisa plūsmas mehānismiem, kā piemēram glotālā ekspirācija (ežektīvi līdzskaņi) vai velāra inspirācija (klikšķi).

[izmainīt šo sadaļu] Spriedze

Tālāka informācija: Spriedze (fonētika)

Stiprs slēdzenis (šaurā nozīmē) tiek radīts ar lielāku muskuļu sasprindzinājumu, kā vājš slēdzenis (šaurā nozīmē). Šo parametru ir sarežģīti izmērīt un joprojām notiek debates par tā saukto stipro un vājo līdzskaņu (un patskaņu) veidošanās mehānismu.

Korejiešu valodā ir vairāki slēdzeņi (ㅃ [p͈], ㄸ [t͈], ㄲ [k͈]), dažkārt apzīmēti arī ar ežektīvu līdzskaņu IPA simboliem, kuri tiek izrunāti lietojot "stīvo fonāciju", kas nozīmē, ka skaņas tiek izrunātas ar lielāku balss spraugas sasprindzinājumu, nekā normāli tas ir nebalsīgajiem slēdzeņiem. Netieša stīvās fonācijas pazīme ir sekojošie patskaņi, kas tiek izrunāti ar augstāku pamatfrekvenci, nekā patskaņi, kas seko citiem slēdzeņiem. Augstāku frekvenci izskaidro ar lielāgu balss spraugas sasprindzinājumu. Citas šāda veida fonācijas ir gausa, ņurdoša un čīkstoša.

[izmainīt šo sadaļu] Līdzskaņu tabula

Starptautiskajā fonētiskajā alfabētā iekļauti sekojoši eksplozīvie slēdzeņi. Nazālie slēdzeņi ir apskatīti atsevišķi.

IPA Apraksts Piemērs
Valoda Ortogrāfija IPA Nozīme
Image:Xsampa-p.png nebalsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis latviešu spāre [spɑːre] spāre
Image:IPA_bilabial_plosive_b.svg balsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis latviešu bāze [bɑːz̻e] bāze
Image:Dental_p.svg nebalsīgs labiodentāls eksplozīvs slēdzenis grieķu σάπφειρος [ˈsafiro̞s̠] safīrs
Image:Dental_b.svg balsīgs labiodentāls eksplozīvs slēdzenis
image:Voiceless_linguolabial_plosive.svg nebalsīgs lingvolabiāls eksplozīvs slēdzenis tangoa [ee] tauriņš
image:Voiced_linguolabial_plosive.svg balsīgs lingvolabiāls eksplozīvs slēdzenis vao [nan̼d̼ak] šķēps
image:IPA-voiceless_dental_plosive.png nebalsīgs dentāls eksplozīvs slēdzenis latviešu tumsa [ums̻ɑ] tumsa
image:IPA-voiced_dental_plosive.png balsīgs dentāls eksplozīvs slēdzenis latviešu desa [æs̪ˑɑ] desa
Image:Xsampa-t.png nebalsīgs alveolārs eksplozīvs slēdzenis nīderlandiešu taal [taːl] valoda
Image:Xsampa-d.png balsīgs alveolārs eksplozīvs slēdzenis vācu Dach [dax] jumts
Image:Xsampa-t'.png nebalsīgs retroflekss eksplozīvs slēdzenis tamilu எட்டு [eʈʈɯ] astoņi
Image:Xsampa-d'.png balsīgs retroflekss eksplozīvs slēdzenis hindi डेढ़ [ɖeɽʰ] pusotrs
Image:Xsampa-c.png nebalsīgs palatāls eksplozīvs slēdzenis latviešu kaķis [cis] kaķis
Image:Xsampa-Jslash.png balsīgs palatāls eksplozīvs slēdzenis latviešu kuģis [kuɟis] kuģis
Image:Xsampa-k.png nebalsīgs velārs eksplozīvs slēdzenis latviešu kaktuss [kɑkt̪us̪ː] kaktuss
Image:Xsampa-g.png balsīgs velārs eksplozīvs slēdzenis latviešu gurķis [ɡurcis̪] gurķis
Image:Xsampa-q.png nebalsīgs uvulārs ekzplozīvs slēdzenis kazahu Қазақ Qazaq [qɑzɑq] kazahs
Image:Xsampa-Gslash.png balsīgs uvulārs ekzplozīvs slēdzenis inuktituta utirama [ʔutiɢama] tāpēc es atgriežos
Image:Xsampa-greaterthanslash.png nebalsīgs epiglotāls eksplozīvs slēdzenis agulu [jaʡ] vidus
Image:Xsampa-questionmark.png nebalsīgs glotāls slēdzenis havajiešu okina [ʔo.ˈki.na] okina (burts)


[izmainīt šo sadaļu] Latviešu valoda

Eksplozīvie slēdzeņi latviešu valodas vārdā ķipītis.
Eksplozīvie slēdzeņi latviešu valodas vārdā ķipītis.

Latviešu valodas eksplozīvie slēdzeņi ir:

  • nebalsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis [p] ([spɑːre] spāre),
  • balsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis [b] ([bɑːz̻e] nervs),
  • nebalsīgs dentāls eksplozīvs slēdzenis [t̪] ([t̪ums̻ɑ] tumsa),
  • balsīgs dentāls eksplozīvs slēdzenis [d̪] ([d̪æs̪ˑɑ] desa),
  • nebalsīgs palatāls eksplozīvs slēdzenis [c] ([kɑcis] kaķis),
  • balsīgs palatāls eksplozīvs slēdzenis [ɟ] ([kuɟis] kuģis),
  • nebalsīgs velārs eksplozīvs slēdzenis [k] ([kɑkt̪us̪ː] kaktuss),
  • balsīgs velārs eksplozīvs slēdzenis [ɡ] ([ɡurcis̪] gurķis).

[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī

  • Kontinuants (slēdzeņa antonīms)
  • Fonētikas tēmu saraksts

Static Wikipedia (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -

Static Wikipedia 2007 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -

Static Wikipedia 2006 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu

Static Wikipedia February 2008 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu