Nazāls līdzskanis
Vikipēdijas raksts
| Artikulācijas veidi |
|---|
| Troksnenis |
| Slēdzenis |
| Afrikāta |
| Berzenis |
| Svelpenis |
| Skanenis |
| Nazāls |
| Flaps, taps |
| Vibrants |
| Spraudzenis |
| Plūdenis |
| Patskanis |
| Puspatskanis |
| Laterāls |
| Šī lapa, iespējams, satur informāciju fonētiskajā alfabētā, kuru dažas pārlūkprogrammas var attēlot nekorekti. |
Nazāls līdzskanis (saukts arī nazāls slēdzenis vai nazāls kontinuants) veidojas nolaižot mīkstās aukslējas un ļaujot gaisam brīvi plūst caur degunu. Mutes dobums turpina darboties kā skaņas rezonanses kamera, bet gaiss caur to neizplūst, jo ir bloķēts ar mēli. Tātad nevis pats deguns, bet mēles artikulācija rada atšķirības nazālajos līdzskaņos. Retāk ir sastopami citu veidu nazalizēti līdzskaņi.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Definīcija
Akustiski nazālie slēdzeņi ir sonoranti. Tas nozīmē, ka netiek traucēta gaisa plūsma un lingvistiski tie gandrīz vienmēr ir balsīgi. Ievērojams izņēmums ir islandiešu valoda, kurā ir četras nebalsīgas nazālas skaņas.
Tomēr nazālie līdzskaņi pēc to artikulācijas ir arī slēdzeņi, jo gaisa plūsma caur muti ir pilnībā bloķēta. Šī divdabība, skaneniskā gaisa plūsma caur degunu kopā ar mutes dobuma noslēgšanu, nozīmē, ka nazālie līdzskaņi ir gan skaneņi, gan troksneņi.
Akustiski nazālie līdzskaņi ir frekvencē no apmēram 200 līdz 2000 Hz.
[izmainīt šo sadaļu] Līdzskaņu tabula
| IPA | Apraksts | Piemērs | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Valoda | Ortogrāfija | IPA | Nozīme | ||
 |
bilabiāls nazāls līdzskanis | latviešu | muca | [mutsa] | muca |
 |
labiodentāls nazāls līdzskanis | čehu | tramvaj | [traɱvaj] | tramvajs |
 |
dentāls nazāls līdzskanis | poļu | nos | [n̪ɔs] | deguns |
 |
alveolārs nazāls līdzskanis | nīderlandiešu | nacht | [nɑxt] | nakts |
 |
retroflekss nazāls līdzskanis | malajalama | അണ | [aɳa] | žoklis |
 |
palatāls nazāls līdzskanis | itāļu | bagno | [baɲɲo] | pirts |
 |
velārs nazāls līdzskanis | nivhu | ңамг | [ŋamg] | septiņi |
 |
uvulārs nazāls līdzskanis | japāņu | 日本 | [ɲihoɴ] | Japāna |
[izmainīt šo sadaļu] Pielietojums
Ļoti maz ir tādu valodu, kurās nav neviena nazāla līdzskaņa. Katrā valodā ir vismas viens primārais nazālais līdzskanis.
Bez nazālajiem līdzskaņiem ir arī nazāli patskaņi, kā arī patskaņu un līdzskaņu nazalizācija.
[izmainīt šo sadaļu] Latviešu valoda
Latviešu valodas nazālie līdzskaņi ir:
-
- bilabiāls nazāls līdzskanis [m] ([mɑːjɑ] māja),
- dentāls nazāls līdzskanis [n̪] ([n̪ærvs] nervs),
- palatāls nazāls līdzskanis [ɲ] ([pɑɲemt̪] paņemt),
- velārs nazāls līdzskanis [ŋ] ([bɑŋkɑ] banka, veidojas pirms līdzskaņiem g un k).
[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī
- Orāls līdzskanis
- Fonētikas tēmu saraksts
