Selma Lāgerlēva
Vikipēdijas raksts
,_painted_by_Carl_Larsson.jpg/200px-Selma_Lagerlof_(1908),_painted_by_Carl_Larsson.jpg)
Selma Lāgerlēva (Selma Ottilia Lovisa Lagerlöf; dzimusi 1858. gada 20. novembrī, mirusi 1940. gada 16. martā) bija zviedru rakstniece. Viņas pazīstamākie darbi ir romāni "Gestas Berlinga sāga" (1891.) un "Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums" (1906.-1907.). Selma Lāgerlēva ir pirmā sieviete, kā arī pirmā Zviedrijas pārstāve, kas ieguvusi Nobela prēmiju literatūrā.
Lāgerlēva dzimusi Dienvidzviedrijas provincē Vermlandē, 1888. gadā pārcēlusies uz Stokholmu, lai apgūtu skolotājas profesiju. Pēc tam, sākot ar 1895. gadu, gandrīz desmit gadus strādājusi par skolotāju Landskrūnā. Šajā laikā publicēts viņas pirmais darbs – "Gestas Berlinga sāga". 1909. gadā viņai tika piešķirta Nobela prēmija literatūrā, savukārt 1914. gadā viņa kļuva par pirmo sievieti – Zviedrijas Akadēmijas, Nobela prēmijas piešķīrējas, locekli. 1939. gadā, sākoties Ziemas karam starp PSRS un Somiju, Lāgerlēva nosūtīja savu Nobela prēmijas medaļu Somijas valdībai, lai palīdzētu tai iegūt līdzekļus cīņai pret PSRS iebrukumu, taču Somijas valdība, aizkustināta par šādu rīcību, aizsūtīja medaļu atpakaļ Lāgerlēvai.
|
|
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to |
 Šis ar literatūru saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Priekštecis: Rūdolfs Kristofs Eikens |
Nobela prēmija literatūrā 1909 |
Pēctecis: Pauls Heize |
