Portugāles vēsture
Vikipēdijas raksts
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Senie laiki
[izmainīt šo sadaļu] Portugāles grāfiste (1095-1143)
1095. gadā Kastīlijas un Leonas karalis Alfonso VI Drosmīgais (Alfonso VI de Castilla el Bravo) aprecināja savu meitu Terēzi (Teresa de Leão) ar Lotringas un Burgundijas grāfu Anrī un dāvāja jaunlaulātajiem zemes ziemeļos no Luzitānijas: Bragas, Porto, Koimbras, Vizeu un Lamegas pilsētas, kā arī apgabalu starp Taho un Minjo upju grīvām - tika izveidota jauna, Portugāles grāfiste (Condado Portucalense).
1109. gadā Kastīliju pārņēma juku un iekšējo karu laiks, kas turpinājās līdz 1126. gadam, kad karaliene Urraka mira. Portugāles grāfiene Terēze to izmantoja, lai veikli paplašinātu savas valsts teritorijas. 1127. gadā Kastīlijas un Leonas karaļa Alfonso VII (Alfonso VII el Emperador) karš ar Portugāli, piespiežot to atdot sagrābtās teritorijas Galisijā un atkal atzīt sevi par Kastīlijas vasali.
1139. gadā pēc uzvaras pār mauriem pie Ourikas, karaspēks pasludināja Terēzes un Anrī (Enrike) dēlu, grāfu Alfonso I par karali. Lamegā sanākušie kortesi (skat. Kārtu pārstāvniecība) apstiprināja viņa titulu. Turpmākie gani pagāja karos un sadursmēs ar mauriem un Leonas karalisti, līdz 1143. gadā Alfonso VII nācās atzīt Portugāles suverenitāti.
[izmainīt šo sadaļu] Portugāles karaliste (1143-1910)
1143. gadā Alfonso I kronējās Bragā kā karalis, un proklamēja Portugāles karalisti (Reino de Portugal).
[izmainīt šo sadaļu] Koloniālā impērija XV-XVI gs.
Portugāļi jau XV gs. pirmajā pusē sāka doties regulāros braucienos gar Āfrikas piekrasti uz dienvidiem, veidojot atbalsta un tirdzniecības punktus (tai laikā eiropiešu kuģi un jūrnieki nebija gatavi okeāna braucieniem). Aktīvi šos mēģinājumus atbalstīja princis Enrike Jūrasbraucējs, kurš bija Kristus ordeņa (formāli likvidētā Templiešu ordeņa jaunais nosaukums) lielmestrs un varēja izmantot ordeņa resursus. Sagrišā atvēra pirmo profesionālu jūrnieku sagatavošanas skolu, kur mācīja astronomiju, matemātiku, navigāciju, kartogrāfiju utt. Valsts finansēja kuģubūvi un ekspedīcijas.
1431. gadā portugāļi sasniedza Bojadoras zemesragu. 1432. gadā portugāļi pakļāva Kanāriju salas, Azoru salas un Madeiru. 40.gados sasniedza Blanko ragu un Zaļo ragu, kur dibināja tirdzniecības faktorijas, un devās tālāk uz dienvidiem. Princis Enrike mirst 1460. gadā, kad portugāļi sasnieguši Gambiju, pasludinājuši Gvinejas piekrasti par Portugāles karalistes īpašumu, sasniedz Kongo upes grīvu un Valzivju līci. Jau tas dod visai taustāmus panākumus ¬ zeltu un vergus, kas tā laika eiropietim liekas daudz svarīgāk par visai abstraktajiem humānistu prātuļojumiem. Panākumu spārnots, Portugāles karalis Žuans II organizēja vērienīgu ekspedīciju, kas 1487. gadā Bartolomeo Diasa vadībā sasniedza Labās Cerības ragu un Indijas okeānu. Tas bija lūzuma punkts jūras ceļu meklēšanā - ar šo brīdi valdība visus brīvos līdzekļus ieguldīja šajā procesā. Taču iekšējās jukas uz brīdi apturēja portugāļu tālākvirzīšanos un tie vairākus gadus apmierinājās tikai ar tirdznieciskajām aktivitātēm Gvinejā.
Pēc karaļa Manuela kāpšanas tronī (kad Kolumba vārdu jau daudzina visā Eiropā) portugāļi, baidīdamies, ka tikai spāņi neapsteidz viņus ceļā uz Indiju, ar divkāršu sparu ķērās pie jaunā jūras ceļa meklēšanas. 1497. gadā Vasko da Gamas vadītā ekspedīcija apbrauca Āfrikas kontinentu un sasniedza arābu teritorijas Ziemeļaustrumāfrikā. Portugāļi aktīvi iesaistījās vietējās politiskajās attiecībās un kļuva par Melindas sultāna sabiedrotajiem. Ar tā piešķirtajiem ločiem Vasko da Gamas ekspedīcija sasniedza Indiju (Kalkutu). Indijas sasniegšana atvēra jūras tirdzniecības ceļu. Portugāle kļuva par jūras lielvalsti. Jau 1500. gadā tā praktiski bija monopolizējusi garšvielu piegādi Eiropai; nodibināja pastāvīgas tirdzniecības faktorijas Āfrikā un Indijā.
Jau 1500. gadā portugāļu ekspedīcija aktīvi iejaucās mazo Malabaras piekrastes valstiņu konfliktos un dibināja faktorijas (Kalkutā un Kohinā). Sākās sīva cīņa starp arābu tirgotājiem un protugāļiem. Katru gadu uz Indiju devās jauni pastiprinājumi, kas apspieda vietējo indiešu valdnieku neapmierinātību, sakāva arābu floti un, to vajājot, pat ielauzās Sarkanajā jūrā. Ar brutālu spēku portugāļi ļoti īsā laikā pakļāva sev Indijas okeānu un iecēla Indijas vicekarali. Par portugāļu kundzības centru un galveno spēku bāzi 1510. gadā kļuva Goa, no kurienes paralizēja arābu sakarus ar Indiju. Tālāk sekoja Diu, Damana un Bombeja Indijā, Ormuza Persijā, Malaka Malakas pussalā, Taivana, Moluku salas. Lai pilnībā monopolizētu Āzijas tirdzniecību, portugāļi uzsāka kontaktus ar Siāmu un Ķīnu, kur to atbalsta punkts ir Makao, un pat Japānu. Kabrala ekspedīcija sasniedza Brazīliju un pasludināja to par Portugāles īpašumu. XVI gs. Portugāļu rokās bija visa Āfrikas piekraste (ar lielākajiem atbalsta centriem Mozambikā un Mombasā), Brazīlijas piekraste, Indijas piekraste, Malaka, Ceilona, Moluku salas; tie uzsāka aktīvu tirdzniecību ar Siāmu, Ķīnu un Japānu.
Šāda mēroga iekarojumi nav pa spēkam tik mazai valstij. Portugāles ietekme nesniedzās tālāk par piekrasti un jūras ceļu kontroli. No biznesa viedokļa Portugāles politika Indijā vairāk atgādināja liela mēroga valsts pirātismu nevis nopietnu kolonizēšanu un iesakņošanos (šī iemesla dēļ angļi, franči un holandieši vēlāk tik viegli viņus no Indijas izspieda). Valstij drīz vien pietrūka ne tikai izejvielu kuģu būvei, bet arī cilvēku daudzajiem garnizoniem. Portugālei nācās iepirkt kuģus no citām valstīm un pārdot koncesijas privātfirmām. Līdz ar to ievērojama peļņas daļa sāka neieplūst valsts kasē. XVI gs. beigās Portugāles starptautiskā tirdzniecība faktiski ir ārzemju privātfirmu rokās un valsts starptautiskā ietekme strauji sāka slīdēt uz leju (procesu paātrināja pašas Portugāles un Spānijas konflikti Pireneju pussalā).
[izmainīt šo sadaļu] Portugāles monarhi
[izmainīt šo sadaļu] Burgundijas dinastija (1095-1383)
- Anrī Burgundietis (Henrique de Borgonha, 1066-1112) Portugāles grāfs (1095-1112)
- Alfonso I Lielais (Afonso I o Grande, Afonso Henriques, 1094-1185), Portugāles grāfs (1112-1139), Portugāles karalis (1139-1185)
- Sančo I Iekarotājs (Sancho I o Povoador, 1154-1211), Portugāles karalis (1185-1211)
- Alfonso II Resnais (Afonso II de Portugal o Gordo, 1185-1223), Portugāles karalis (1211-1223)
- Sančo II Tikumīgais ( Sancho II o Pio, ?-1248), Portugāles karalis (1223-1247)
- Alfonso III no Boloņas (Afonso III Bolonhês, 1210-1279), reģents (1245-1247), Portugāles karalis (1248-1279)
- Dinišs I Zemkopis (Dinis I O Lavrador, 1261-1325), Portugāles karalis (1279-1325)
- Alfonso IV Drosmīgais (Afonso IV o Bravo, 1291-1357) Portugāles karalis (1325-1357)
- Pedro I Taisnīgais (Pedro I o Justiceiro, 1320-1367), Portugāles karalis (1357-1367)
- Fernando I Skaistais (Fernando I o Formoso, 1345-1383), Portugāles karalis (1367-1383)
[izmainīt šo sadaļu] starpdinastiju laiks (1383-1385)
- Beatrise (Beatrice de Portugal, 1370-1409), Portugāles karaliene (1383-1385) - viņas reģente bija Leonora Teleša de Menezeša (Leonor Teles de Menezes) un reģents bija Avisas bruņinieku ordeņa lielmestrs dons Žuans (João).
[izmainīt šo sadaļu] Avisas dinastija (1385-1580)
- Žuans I Labatminīgais (João I o de Boa Memória, 1357-1433), Portugāles karalis (1385-1433)
- Duarte I Daiļrunātājs (Duarte I o Eloquente, 1391-1438), Portugāles karalis (1433-1438)
- Alfonso V Āfrikānis (Afonso V o Africano, 1432-1481), Portugāles karalis (1438-1477), atteicās no troņa par labu savam dēlam; otru reizi karalis (1477-1481)
- Žuans II Perfektais (João II o Príncipe Perfeito, 1455-1495), Portugāles karalis (1477), atteicās no troņa par labu savam tēvam; otru reizi karalis (1481-1495)
- Manuels I Laimīgais (Manuel I o Venturoso), Portugāles karalis (1495-1521)
- Žuans III Dievbijīgais (João III o Piedoso), Portugāles karalis (1521-1557)
- Sebastjans I Gaidītais (Sebastião I o Desejado), Portugāles karalis (1557-1578)
- Enrike I Tīrais (Henrique I o Casto), Portugāles karalis (1578-1580)
- gubernatoru padome (Conselho de Governadores), vada valsti laikā no 31.01 1580. līdz 24.06 1580.
- Antonio I Izlēmīgais (António I Determinado), Krētas priors (O Prior do Crato, 24.06 1580.-25.08 1580.)
[izmainīt šo sadaļu] Habsburgu dinastija (1581-1640)
No 1581. gada līdz 1640. gadam pār Portugāles karalisti valda Spānijas Habsburgu dinastijas karaļi, pareizāk, to ieceltie vicekaraļi. 1640. gadā sākās sacelšanās - Karš par restaurāciju (Guerra da Restauração), kura rezultātā Portugāles karaliste atguva suverenitāte un tronī kāpa Bragansas dinastija (Dinastia de Bragança)
[izmainīt šo sadaļu] Bragansas dinastija
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
|
|
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
