Nometinājuma josla
Vikipēdijas raksts
Nometinājuma josla (kr. Черта оседлости) - teritorija Krievijas impērijas rietumu apgabalos, ārpus kuras saskaņā ar imperatores Katrīnas II rīkojumu (указ), bija aizliegts apmesties uz dzīvi ebrejiem (izņemot 1. ģildes tirgoņus, personas ar augstāko izglītību, reģistrētās prostitūtas, bijušās militārpersonas, kristītos ebrejus).
Rīkojumu imperatore izsludināja 1791. gada 28. decembrī, pēc Žečpospoļitas aneksijas.
Ārpus joslas bija arī šajā teritorijā esošās lielpilsētas - Kijeva, Nikolajeva, Jalta, Sevastopole, - kurās ebrejiem bija aizliegts apmesties (Sevastopolē atļāva apmesties dažos pilsētas rajonos).
Likumu atcēla tikai 1917. gadā t.s. Pagaidu valdība.