Latvijas Banka
Vikipēdijas raksts
Latvijas Banka ir Latvijas Republikas centrālā banka. Tās darbības galvenais mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti valstī.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Uzdevumi un darbības pamatprincipi
Latvijas Bankas uzdevumus nosaka Latvijas Republikas likums "Par Latvijas Banku". Svarīgākie valsts centrālās bankas uzdevumi ir:
- noteikt un īstenot monetāro politiku, lai nodrošinātu cenu stabilitāti valstī;
- emitēt nacionālo valūtu;
- veicināt maksājumu sistēmu raitu darbību Latvijas Republikā;
- izsniegt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām, izņemot kredītiestādes, atļaujas (licences) ārvalstu valūtas pirkšanai un pārdošanai uzņēmējdarbības veidā;
- vākt, reģistrēt un apkopot finanšu un valsts maksājumu bilances datus, kā arī publicēt apkopoto statistisko informāciju;
- pārvaldīt ārējos aktīvus;
- darboties kā valdības finanšu aģentam.
Latvijas Banka un nav pakļauta valdības vai citu institūciju lēmumiem un rīkojumiem. Tā ir neatkarīga savu lēmumu pieņemšanā un to praktiskajā īstenošanā. Savu darbību Latvijas Banka finansē no ieņēmumiem, ko dod valūtas un kredīta operācijas tās uzdevumu izpildes ietvaros.
Latvijas Bankas uzraudzību veic Saeima. Latvijas Bankas saimnieciskās darbības un dokumentu revīziju veic revīzijas komisija, kuras personālsastāvu apstiprina Latvijas Republikas Valsts kontrole.
Latvijas Bankas pamatkapitāls ir 25 miljoni latu.
[izmainīt šo sadaļu] Monetārās politikas stratēģija un valūtas kursa politika
Līdzīgi kā vairākumam pasaules valstu centrālo banku, arī Latvijas Bankas galvenais mērķis ir zemas un stabilas inflācijas nodrošināšana.
Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) līdz pat dalībai Ekonomikas un monetārajā savienībā (EMS) Latvijas Banka turpina īstenot savu monetāro politiku ar nosacījumu, ka tā saskan ar kopējām ES interesēm, nekaitē pārējo ES dalībvalstu attīstībai un veicina ekonomisko stabilitāti.
Dalība ES paredz arī iestāšanos EMS un eiro ieviešanu. Pēc iestāšanās ES Latvijai jāapliecina spēja izpildīt EMS iestāšanās kritērijus. Viens no šiem kritērijiem paredz divus gadus ilgu dalību Valūtas kursa mehānismā II (VKM II). Tam Latvija pievienojās 2005. gada 2. maijā. VKM II nozīmē to, ka vismaz divus gadus pirms eiro ieviešanas latam jābūt piesaistītam eiro un lata kurss attiecībā pret eiro drīkst svārstīties ne vairāk kā +/-15% pret lata piesaistes kursu eiro. Latvijas Banka plāno nodrošināt stabilāku lata kursu pret eiro.
Lai sasniegtu savu galveno mērķi, kā arī sekmīgi iestātos EMS, Latvijas Banka īsteno fiksēta valūtas kursa stratēģiju (1 EUR = Ls 0.702804). Svārstības ap noteikto piesaistes kursu iespējamas +/-1% robežās. Lata piesaistes politiku Latvijas Banka īsteno kopš 1994. gada februāra, kad lats tika piesaistīts SDR] valūtu grozam. Lats ir piesaistīts eiro kopš 2005. gada 1. janvāra. Stabila lata un eiro attiecība ļauj ērti plānot valūtas darījumus, finanšu plūsmas, kā arī tūrisma un citus izdevumus. Fiksēta valūtas kursa politika ir sevišķi piemērota mazām, ekonomikas ziņā atvērtām valstīm.
Taču fiksēts valūtas kurss un vienlaikus arī brīva kapitāla plūsma faktiski nozīmē, ka centrālā banka efektīvi spēj nodrošināt tikai fiksētu valūtas kursu, bet atbildību par sabalansētu valsts ekonomisko attīstību uzņemas valdība, izmantojot fiskālās un ekonomiskās politikas instrumentus.
Līdz ar lata piesaisti eiro un eiro lomas nostiprināšanos Latvijas ekonomikā, Latvijas Bankas monetāro politiku arvien vairāk ietekmē Eiropas Centrālās bankas (ECB) veiktie monetārie pasākumi. Pēc divarpus gadus ilga procentu likmju stabilitātes perioda ECB, reaģējot uz inflācijas spiediena pastiprināšanos eiro zonā, kopš 2006. gada sākuma likmes pakāpeniski paaugstina.
Arī Latvijas Banka 2006. un 2007. gada sākumā gadā darbinājusi refinansēšanas likmes instrumentu, likmi ceļot. Apstākļos, kad bankas netiecas ļoti aktīvi izmantot Latvijas Bankas piedāvātos instrumentus, refinansēšanas likmes palielinājumam ir vairāk signalizējoša funkcija.
[izmainīt šo sadaļu] Monetārās politikas instrumenti
Lai nodrošinātu lata stabilitāti attiecībā pret eiro, ietekmētu aizņēmumu procentu likmes, banku rīcībā esošo finanšu līdzekļu daudzumu un vispārējo ekonomisko aktivitāti, Latvijas Banka pieņem monetārās politikas lēmumus un veic monetārās politikas operācijas, kuru mērķis ir regulēt naudas daudzumu apgrozībā. Šīs operācijas tiek veiktas tikai ar kredītiestādēm.
- Lai palielinātu naudas apjoma pieaugumu, Latvijas Banka no kredītiestādēm pērk vērtspapīrus un valūtu, kā arī izsniedz tām kredītus.
- Lai samazinātu naudas apjoma pieaugumu, Latvijas Banka kredītiestādēm pārdod vērtspapīrus un valūtu, kā arī pieņem noguldījumus no tām.
[izmainīt šo sadaļu] Maksājumu sistēmas
Latvijas Bankas uzdevums ir:
- Organizēt starpbanku maksājumu sistēmu darbību Latvijas Bankā.
- Pārraudzīt savas, kā arī citu uzņēmumu, patlaban SIA "First Data Latvia", VAS "Latvijas pasts" un AS "Itella", maksājumu sistēmas Latvijā.
Latvijas Banka nodrošina starpbanku automatizētās maksājumu sistēmas (SAMS) un elektroniskās klīringa sistēmas (EKS) darbību. Kopš 2008. gada 1. janvāra Latvijas Banka nodrošina arī eiro maksājumu apkalpošanu caur EKS sistēmu [1].
SAMS izmanto liela apjoma maksājumu veikšanai reālā laikā. Tā nodrošina arī starpbanku naudas tirgus un Latvijas Bankas monetārās politikas operāciju norēķinus. EKS izmanto liela skaita klientu maksājumu apstrādei. Tā nodrošina klientu maksājumu apstrādi divos klīringa norēķinu ciklos vienas dienas laikā. Latvijas Banka ir abu minēto maksājumu sistēmu īpašnieks un uzturētājs.
[izmainīt šo sadaļu] Vadība
Latvijas Banku pārvalda bankas padome un valde. Bankas padomes sastāvā ir 8 cilvēki: bankas prezidents, viņa vietnieks un 6 padomes locekļi. Bankas padomi vada Latvijas Bankas prezidents. Latvijas Bankas padome pieņem lēmumus Latvijas Bankas vārdā.
Latvijas Bankas praktiskā darba veikšanai un operatīvajai vadīšanai bankas padome izveido pastāvīgi strādājošu valdi 6 cilvēku sastāvā. Bankas prezidents apstiprina Latvijas Bankas struktūru, pieņem darbā un atbrīvo no darba Latvijas Bankas darbiniekus.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
1990. gada 2. martā Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma likumu "Par bankām" un lēmumu "Par Latvijas Banku". Tas noteica, ka Latvijas PSR tiek dibināta (faktiski - atjaunota) Latvijas Banka - vietējā centrālā banka - patstāvīga valsts banka, naudas emisijas centrs, banku banka attiecībā pret komercbankām, valsts budžeta kases izpildes organizatore un ekonomikas regulētāja ar monetārās politikas instrumentiem.
Taču tikai pēc 1990. gada 4. maija Deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu un PSRS sabrukuma ar Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991. gada 3. septembra lēmumu "Par Latvijas Republikas teritorijā esošo banku iestāžu reorganizāciju" Latvijas Banka kļuva par reālu centrālo un emisijas banku. Tā pārņēma savā īpašumā un struktūrā PSRS Valsts bankas Latvijas Republikānisko banku u.c. valsts kredītiestādes.
1992. gada 4. martā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma likumu "Par 1922. gadā dibinātās Latvijas Bankas tiesību pārņemšanu". Latvijas Bankas kā valsts centrālās un emisijas bankas statusu galīgi nostiprināja 1992. gada 19. maijā pieņemtie Latvijas Republikas likumi "Par bankām" un "Par Latvijas Banku". Pirmo reizi Latvijā likumdošanas ceļā tika nodrošināta valsts centrālās bankas neatkarība no valdības politikas. Likums "Par Latvijas Banku" neparedzēja tās komercdarbību, tāpēc tika pieņemts lēmums par 49 Latvijas Bankas nodaļu pārveidošanu un privatizāciju.
[izmainīt šo sadaļu] Latvijas Bankas prezidenti
- Artūrs Graudiņš (26.03.1990 – 30.07.1990.)
- Pāvils Sakss (31.07.1990 – 03.09.1991.)
- Einars Repše (03.09.1991 – 20.12.2001.)
- Ilmārs Rimšēvičs (no 21.12.2001.)
