Katiņas slaktiņš
Vikipēdijas raksts
Katiņas slaktiņš, zināms arī kā Katiņas meža slaktiņš (poļu: zbrodnia katyńska, 'Katiņas noziegums'), bija poļu iedzīvotāju masveida nāvessoda izpilde pēc Padomju varas iestāžu rīkojuma 1940. gada 5. martā[1]. Aptuvenais upuru skaits bija 22 000, visbiežāk tiek minēts 21 768[2]. Upuri tika nogalināti Katiņas mežā, Kaļiņinas (Tvera) un Harkivas cietumos un citur[3]. Apmēram 8000 no tiem bija poļu virsnieki, kas tika saņemti gūstā PSRS iebrukuma Polijā laikā 1939. gadā, pārējie bija poļi, kas bija tikuši arestēti par "spiegošanus, sabotāžu vai bija žandarmi zemes īpašnieki], fabriku īpašnieki, advokāti, mācītāji un ierēdņi"[2].
Tā kā Polijas karaklausības sistēma visiem neatbrīvotajiem universitāšu absolventiem kļūt par rezerves virsniekiem[4], Padomju spēkiem izdevās sagustīt lielu daļu Polijas inteliģences un ebreju, ukraiņu, gruzīnu[5] un baltkrievu inteliģenci ar Polijas pavalstniecību.
Sākotnēji apzīmējums "Katiņas slaktiņš" attiecās uz Polijas militāro virsnieku no Kozeļskas karagūstekņu nometnes iznīcināšanu Katiņas mežā pie Katiņas un Gņezdovas (aptuveni 19 km uz rietumiem no Smoļenskas Krievijā). Tagad to izmanto, lai apzīmētu vienlaicīgo karagūstekņu iznīcināšanu arī ģeogrāfiski attālajā Starobelskā un Ostaškovā,[6] un politieslodzīto iznīcināšanu Rietumbaltkrievijā un Rietumukrainā,[7], kuri tika nošauti pēc Staļina rīkojuma Katiņas mežā, NKVD (krievu: Народный Комиссариат Внутренних Дел) galvenajā mītnē Smoļenskā, Smoļenskas lopkautuvē[1] un cietumos Kaļiņinā (Tverā), Harkivā, Maskavā un citās padomju pilsētās[2].
Pēc iebrukuma 1941. gadā Nacistiskā Vācija 1943. gadā paziņoja par masu kapu atrašanu Katiņas mežā. Paziņojums noveda pie diplomātisko attiecību pārtraukšanas starp PSRS un Polijas trimdas valdību Londonā. PSRS turpināja noliegt iznīcināšanu līdz 1990. gadam, kad tā beidzot atzina NKVD veiktos noziegumus un sakojošo noklusēšanu.[2][8] Krievijas valdība atzina padomju varas atbildību par slaktiņiem, bet neatzina to par kara noziegumu vai genocīda aktu. Šis atzinums pieprasītu joprojām dzīvo nozieguma veiceju tiesāšanu, ko pieprasīja Polijas valdība[2][9]. Bez tam, Krievijas valdība neatzīst upurus par Staļina represiju upuriem, kas neļauj tos formāli reabilitēt.
[izmainīt šo sadaļu] Oriģinālie dokumenti
Autentiskas Padomju dokumentu kopijas, kas saistītas ar Katiņas slaktiņu (otrais dokuments ir iznīcināšanas apstiprinājums, ko parakstījis Staļins, Vjačeslavs Molotovs, Kliments Vorošilovs, Anasts Mikojans, Mihails Kaļiņins un Lazars Kaganovičs)
 |
 |
 |
 |
 |
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
- ↑ 1,0 1,1 Fischer, Benjamin B., "The Katyn Controversy: Stalin's Killing Field", Studies in Intelligence, Winter 1999–2000, last accessed on 10 December 2005
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Decision to commence investigation into Katyn Massacre, Małgorzata Kużniar-Plota, Departamental Commission for the Prosecution of Crimes against the Polish Nation, Warsaw 30 November 2004, (Internet Archive) (also see the press release online), last accessed on 19 December 2005, English translation of Polish document
- ↑ Data combined from Shelepin's letter to Khrushchev and Soviet data from 03.12.1941 UPVI note in Katyn. 1940–2000, Moscow, "Ves' mir", 2001, pp. 384, 385)
- ↑ (1938) "ustawa z dnia 9 kwietnia 1938 r. o powszechnym obowiązku wojskowym (Act of April 9 1938, on Compulsory Military Duty)". Dziennik Ustaw 25 (220).
- ↑ Starp tiem ģenerālmajoru Aleksandru Čheidzi, ko nacisti nodeva PSRS, saskaņā ar Molotova-Ribentropa paktu; cf. (poliski) Justyna Jakubowska (2007). Prezydenci Polski i Gruzji odsłonili pomnik gruzińskich oficerów w Wojsku Polskim. kaukaz.pl. Atjaunināts 2007-09-22.
- ↑ Zawodny, Janusz K., Death in the Forest: The Story of the Katyn Forest Massacre, University of Notre Dame Press, 1962, ISBN 0-268-00849-3 partial html online
- ↑ Excerpt from the minutes No. 13 of the Politburo of the Central Committee meeting, shooting order of March 5, 1940 online, atsauce 2008. gada 10. jūnijā, oriģināls krieviski un anglisks tulkojumsginal in Russian with English translation
- ↑ BBC News reportāža: Russia to release massacre files, 2004. gada 16. decembrī online
- ↑ Mosnews reportāža: Katyn Massacre Was Not Genocide — Russian Military Prosecutor, 11.03.2005 online
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
- KATYN VIDEO, 1943 "Im Wald von Katyn" (1943. gada aprīlis)
- Oficiālā Katiņas memoriāla vietne
- Katiņas rīkojuma oriģināls
- Ar Katiņu saistīto dokumentu kopa, kas tika nodoti Leham Valensam 1992. gada 14. oktobrī (krieviski)
- Padomju avīzes "Izvestia" faksimils ar Burdenko komisijas ziņojumu (krieviski)
- Alekseja Pamjatņika fotogrāfijas no ekshumācijas Medņojā 1991. gada augustā (krieviski)
- Divi fragmenti no videoierakstiem no P.Sopruņenko (bijušais NKVD kara noziedznieku nodaļas priekšnieks) nopratināšanas par Katiņas slaktiņu, 29.04.1991. (krieviski)
- Burdenko komisijas liecinieka Mihaila Krivozerceva intervija 1990. gadā par pierādījumu viltošanu (krieviski ar poļu subtitriem) (krieviski)
- Katiņas slaktiņa upuru sraksts
- Poļu nāve no Padomju rokas – vietne par Katiņas meža slaktiņu
- Fotogrāfijas no 1943. gada ekshumācijas
- Britu reakcija uz Katiņas slaktiņu, 1943–2003, Eiropas ministrs, Deniss Makšeins
- Katiņas slaktiņš: Īpašo uzdevumu vienības vadītāja skatu punkts
- Katiņa Nirnbergā
- Historians Have Yet to Face Up to the Implications of the Katyn Massacre, Adams Skrupskis, History News Network, 5-17-04
- 10Nov94 H-Diplo posting by Louis R. Coatney, "Argument for Katyn as start & end of Cold War"
- Katiņas meža slaktiņš: raksti un saites
- The Lies of Katyn by Jamie Glazov, FrontPage Magazine, August 8, 2000
- Stalin's Killing Field by Benjamin B. Fischer
- Ferdynand Goetel w Katyniu – story of one of the Polish members of the 1943 International Commission (poliski)
- The Katyn Massacre: An Assesment of its Significance as a Public and Historical Issue in the USA and GB, 1940-1993
- Katiņas fotogalerijas
- Stanisław Szukalski sclupture dedicated Katyń memory
