Išēmiskā sirds slimība
Vikipēdijas raksts
Ar sirds išēmisko slimību apzīmē patoloģiskās pārmaiņas, ko ir izraisījusi miokarda išēmija — nepietiekama oksigenētu asiņu perfūzija miokardā. Išēmija apzīmē ne tikai nepietiekamu miokarda apgādi ar skābekli, bet arī barības vielu nepietiekamību un nepietiekamu metabolisma gala produktu aizvadīšanu. Izolēta hipoksēmija (samazināts skābekļa transports asinīs), ko ir izraisījusi cianotiska iedzimta sirds slimība, smaga anēmija vai progresējoša plaušu slimība ir mazāk kaitīga nekā išēmija, jo perfūzija tiek saglabāta.
Vairāk nekā 90% gadījumu, miokarda išēmijas iemesls ir aterosklerozes izraisīta koronāro artēriju obstrukcija. Tādēļ bieži vien miokarda išēmijas vietā lieto terminu koronārā sirds slimība. Tas lielākoties ir ilgstošs, lēni progresējošs aterosklerozes attīstības periods līdz tiek sajusti pirmie simptomi. Aterosklerozes pirmās pārmaiņas tiek konstatētas jau bērnībā.
Išēmiskās sirds slimības klīniskās izpausmes ir šādas:
- Stenokardija (angl. — angina pectoris), kuras gadījumā išēmija ir mazāk izteikta un neizsauc sirds muskuļa bojā eju. No trim šīs patoloģijas variantiem — stabila stenokardija, Princmetāla stenokardija un nestabila stenokardija — pēdējā ir visbīstamākā ar tendenci pāraugt miokarda infarktā.
- Miokarda infarkts (MI), kura izraisītā išēmijas smaguma pakāpe var būt pietiekama, lai izsauktu sirds muskuļa bojā eju
- Hroniska išēmiskā sirds slimība
- Pēkšņa kardiāla nāve