Homoseksualitāte
Vikipēdijas raksts
Homoseksualitāte (no grieķu valodas homoios[1] "tāds pats", "līdzīgs" un latīņu valodas sexus "dzimums") ir emocionāla vai seksuāla tieksme pret sava dzimuma cilvēkiem. Homoseksuālus vīriešus sauc arī par gejiem un homoseksuālas sievietes par lesbietēm. Īpašības vārds "homoseksuāls" tiek lietots apzīmējot arī seksuāla rakstura rīcību starp viena dzimuma cilvēkiem, kuri nav geji vai lesbietes.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Homoseksualitātes jēdzieni
[izmainīt šo sadaļu] Homoseksualitāte
Līdz pat 19. gs. beigām viendzimuma attiecību apzīmēšanai nebija sava viennozīmīga jēdziena. Mūsdienās visizplatītāko jēdzienu “homoseksualitāte” 1869. gadā ieviesa austriešu-ungāru izcelsmes rakstnieks un tulks Karols Marija Benkerts jeb Kertbenijs (Karol Maria Benkert/„Kertbeny“ (1824 – 1882)).[2] Kā antonīmu jēdzienam "homoseksualitāte" viņš ieviesa jēdzienu “heteroseksualitāte” (no grieķu val. heteros "svešs" vai "citādāks").[3] Tomēr šim homoseksualitātes jedzienam ir trūkumi:
- Jēdziens “homoseksualitāte” tika izveidots no grieķu valodas vārda saknes homos, proti, piedēkļa homoios ("tāds pats", "līdzīgs") un latīņu vārda sexus ("dzimums") saknes, kas latviešu valodā varētu tikt tulkots kā “viendzimums” un līdz ar to adekvāti pielietots apzīmējot attiecības vai seksuālu aktu starp divām viena dzimuma personām. Tomēr kā personas apzīmējums šis jēdziens ir pretrunīgs, jo tas nozīmētu, ka persona ir viendzimuma, kas satura ziņā ir bezjēdzīgi. Tāpēc Bosvels (Boswell) lieto lietvārdu “gejs” (gay), lai apzīmētu homoseksuāli orientētu personu.[4]
- Jēdziens “homoseksualitāte” veicina pārpratumu, ka attiecības starp viena dzimuma personām aprobežojas vienīgi ar seksu.[5]
- Grieķu valodas sakne (homos) tika tulkota kā latīņu valodas sakne, kā rezultātā īpašības vārds “līdzīgs” vai “tāds pats” tika saprasts kā lietvārds “vīrietis” un no tā izrietošais secinājums, ka homoseksualitāte attiecas vienīgi uz vīriešiem. Bet tā kā vārda sakne ir grieķu valodā, šis jēdziens nozīmē viendzimuma attiecības un līdz ar to ir attiecināms arī uz sievietēm un pašsaprotami arī uz dzīvniekiem.[6]
[izmainīt šo sadaļu] Homofīlija
Kopš diviem gadu desmitiem runājot par homoseksualitāti nereti tiek lietots arī jēdziens homofīlija, kurš lielāku uzsvaru liek uz viendzimuma attiecību emocionālo aspektu, nekā to fiziskām izpausmēm un veicina sapratni, ka attiecības starp divām tā paša dzimuma personām neaprobežojas ar fiziskām seksualitātes izpausmēm, bet sevī ietver arī tādus vispārcilvēciskus emocionālus aspektus kā mīlestība, tuvība, draudzība, abpusēja atbildības sajūta.[7]
[izmainīt šo sadaļu] Homoerotika
Šis jēdziens attiecas uz erotiska rakstura izjūtām un fantāzijām pret sava dzimuma personām, kuras var arī netikt īstenotas fiziskā izpausmē un tādejādi tās var tikt novērotas arī hetroseksuālām (vīriešiem un sievietēm) personām.
[izmainīt šo sadaļu] Homotropija
Visi iepriekš minētie jēdzieni – homoseksualitāte, homofīlija un homoerotika – ietver sevī daļu no cilvēka esības, proti, seksualitāti, mīlestību un erotiku. Tāpēc holandiešu teologs Hermans van de Spijkers (Hermann van de Spijker) šos visus cilvēciskās izpausmes aspektus pakārtoja jēdzienam homotropija (no grieķu val. homoios "tāds pats", "līdzīgs" un tropos "nosliece", "pievilcība", "tuvība") kurš apzīmē visaptverošu personas noslieci pret sava dzimuma personām, nevērtējot, vai tās ir seksuāla, erotiska vai emocionāla rakstura.[8] Atbilstoši jēdziens heterotropija nozīmē visaptverošu cilvēka noslieci pret pretējā dzimuma personām.
Šis jēdzienu pāris – homotropija un heterotropija – aptver visus cilvēciskās esības aspektus un tādejādi ir vispiemērotākais zinātniskās literatūras valodai.[9] Tomēr šo jēdzienu lietošana nav kļuvusi populāra nedz tautas, nedz zinātniskajā leksikā.
[izmainīt šo sadaļu] Homoseksualitātes vēsture
[izmainīt šo sadaļu] 19. un 20. gadsimts
1897
15. maijā Magnus Hiršfelds (Magnus Hischfeld) kopā ar Eduardu Obergu (Eduard Oberg), Maksu Špor (Max Spohr) un Franci Josefu fon Bulovu (Franz Josef von Bülow) savā dzīvoklī Berlīnē nodibina Zinātniski-Humanitāro Komiteju, kuras mērķis ir veicināt zinātnisko diskusiju par homoseksualitāti.
1919
Magnus Hiršfelds (Magnus Hirschfeld) Berlīnē nodibina Seksualitātes Zinātnes institūtu (vācu val. Institut für Sexualwissenschaft[10]).
1933
6. maijā nacistu studenti izdemolē Seksualitātes Zinātņu institūtu un 10. maijā nacistu karavīri Operas laukumā Berlīnē kopā ar citām “vācu garam” neatbilstošām grāmatām sadedzina arī institūta materiālus.
1938
Alfrēds Kinsejs (Alfred Kinsey 1894 – 1956) uzsāk savus pētījumus cilvēka seksualitātes jomā un 1948. gadā savu pētījumu rezultātus publicē grāmatā “Cilvēka seksuālā izturēšanās”.
Kinsejs nonāk pie sekojošiem slēdzieniem:
- aptuveni 30% vīriešu ir bijušas seksuāla rakstura attiecības ar citiem vīriešiem;
- 10% vīriešu vecumā no 16 – 55 gadiem ir bijušas lielākoties homoseksuāla rakstura attiecības un 8% vīriešu šajā vecumā ir bijušas vismaz 3 gadus ilgušas tikai homoseksuāla rakstura attiecības.
- 62 – 79% vīriešu, kuri sevi uzskata par homoseksuāliem, ir bijušas dzimumattiecības ar sievieti.
- 37% precēto vīriešu bija seksuāla rakstura attiecības ārpus laulības, tostarp 10% arī homoseksuāla rakstura attiecības.
1969
Kristofera ielas (angļu val. Christopher Street) bārā “Stonewall Inn” Ņujorkā notiek kārtējā policijas racija, kuras laikā pirmo reizi geji, lesbietes un transpersonas pretojas policijai, kā rezultātā notiek grautiņš uz ielas. Šis notikums iezīmēja pagrieziena punktu Amerikas geju vēsturē un veicināja geju, lesbiešu un transpersonu pašapziņu pretojoties apspiešanai visā pasaulē. Atceroties šo notikumu katru gadu daudzās pasaules pilsētās tiek svinēti Kristofera ielas svētki (angļu val. Christopher Street Day[11]),- arī Latvijā, kuri ir pazīstami ar nosaukumu Rīgas Praids. Šī pasākuma sākotnējais politiski-emancipējošais raksturs laika gaitā daudzviet ir, diemžēl, komercializēts.
1970
Ņujorkā tiek nodibināta Geju Atbrīvošanas Fronte (angļu val. Gay Liberation Front), kura ir pirmā oficiālā geju organizācija pasaulē.
1972
Ņujorkā tiek nodibināta National Gay and Lesbian Task Force organizācija, kuras mērķis ir cīnīties pret homoseksuāļu diskrimināciju un apspiešanu. Šī organizācija ietver 32.000 biedru un tā ir viena no lielākajām geju organizācijām ASV.
1975
Telavivā, Izraēlā, tiek nodibināta organizācija Society for the Protection of Personal Rights for Lesbians, Gay Men and Bisexuals (SPPR), kura ir pirmā un vienīgā šāda rakstura organizācija Tuvajos Austrumos.
1981
Kļust zināms pirmais salimšanas gadījums ar AIDS. Tā kā pirmais saslimšanas gadījums tika konstatēts homosekuālai personai, tad šī slimība tika saukta par GRID (angļu val. Gay-Related Immune Deficiency). Tikai vēlāk, kad kļuva skaidrs, ka šī slimība skar visus, neatkarīgi no seksuālās orientācijas vai prakses, tā tika nosaukta par AIDS (angļu val. Acquired Immune Deficiency Syndrome; latviešu val. iegūts defektas imunitātes sindroms).
1982
Sanfrancisko notiek pirmās geju sporta spēles (angļu val. Gay Games), kurās piedalās 1.300 geji un lezbietes. Šī pasākuma sākotnējais nosaukums bija Geju Olimpiskās spēles (angļu val. Gay Olympics), tomēr ASV Olimpiskā Komiteja uzsāka tiesas procesu par nosaukuma autortiesību pārkāpumu, kā rezultātā tas tika aizliegts.
1989
1.oktobrī Kopenhāgenā (Dānija) notiek pirmās geju kāzas. Egil un Axel Axgil kā pirmais geju pāris pasaulē oficiāli reģistrē savas partnerattiecības. 1993. gadā Dānijai seko Norvēģija un 1995. gadā Zviedrija, kuras ievieš valsts atzītu viendzimuma partnerattiecību reģistrāciju.
1991
Amnesty Internationale – starptautiska cilvēktiesību aizsardzības organizācija – nolemj aizstāvēt arī homoseksuāļu tiesības.
1992
Pasaules Veselības Organizācija (angļu val. World Health Organization) izsvītro homoseksualitāti no starptautiskā slimību saraksta.
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
- ↑ The New Testament Greek Lexicon
- ↑ Salīdz. HERGEMÖLLER, Sodom und Gomorrha: Zur Alltagswirklichkeit und Verfolgung Homosexueller im Mittelalter: Überarbeitete und ergänzte Neuausgabe, Hamburg: MännerschwarmSkript Verlag, 2000 14. lpp.
- ↑ Salīdz. SOMMER, Wider die Natur?: Homosexualität und Evolution, München: Verlag C.H. Beck, 1990, 18. lpp.
- ↑ Salīdz. BOSWEL, Christianity, Social Tolerance and Homosexuality: Gay People in Western Europe from the Beginning of the Christian Era to the Fourteenth Century, Chicago: The University of Chicago Press, 1984, 41. - 44. lpp.
- ↑ Salīdz. LOOSER, Homosexualität – Menschlich – Christlich – Moralisch: Das Problem sittlich verantworteter Homotropie als Anfrage an die normative Ethik, Bern: Peter Lang, 1980, 22.lpp.
- ↑ Salīdz. BORNEMAN, Ullstein Enzyklopädie der Sexualität, Berlin: Verlag Ullstein, 1990, 336. lpp.
- ↑ Salīdz. DRESSLER, Stephan: Pschyrembel®, Wörterbuch Sexualität, Berlin: Walter de Gruyter, 2003, 221. lpp.
- ↑ Salīdz. VAN DE SPIJKER, Hermann: Homotropie: Menschlichkeit als Rechtfertigung: Überlegungen zur gleichgeschlechtlichen Zuneigung, München, Manz Verlag, 1972, 13. – 14. lpp.
- ↑ Salīdz. LOOSER, Gabriel: Homosexualität - Menschlich - Christlich - Moralisch: Das Problem sittlich verantworteter Homotropie als Anfrage an die normative Ethik, Bern: Peter Lang, 1980, 22.lpp.
- ↑ |Institut für Sexualwissenschaft
- ↑ |Christopher Street Day
