See also ebooksgratis.com: no banners, no cookies, totally FREE.

CLASSICISTRANIERI HOME PAGE - YOUTUBE CHANNEL
Privacy Policy Cookie Policy Terms and Conditions
Džons Plantagenets - Vikipēdija

Džons Plantagenets

Vikipēdijas raksts

karalis Džons
Valda 06.04.1199.-18.10.1216.
Kronēšana 27.05.1199.
Sieva

(Gločesteras grāfa meita)

(Angulemas hercoga meita)

Bērni
  • dēls Henrijs (1207.-1272.)
  • meita Džeina (1210.-1238.)
  • meita Izabella (1214.-1241.)
  • meita Eleonora (1215.-1275.)
Karaliskais nams Plantagenetu dinastija
Tēvs Henrijs II
Māte Eleonora

(Akvitānijas hercogiene)

Dzimis 24.12.1166. Beamontu pilī, Oksfordā
Miris 18.10.1216. Ņuarkas pilī, Notingenmšīrā
Džona, Anglijas karaļa ģerbonis
Džona, Anglijas karaļa ģerbonis

Džons Plantagenets (John Plantagenet, the Lackland, 1166.-1216.), saukts Bezzemis - Anglijas karalis (1199.–1216.).


Džona tituli:

  • Akvitānijas hercogs (angl. Duke of Aquitaine, fr. Duc d'Aquitaine) - 1199.–1216. g.
  • Normandijas hercogs (Duke of Normandy) - 1199.–1216. g.
  • Īrijas lords (Lord of Ireland) - 1185.–1216. g.
  • Anglijas karalis (King of England) - 1199.–1216. g.

[izmainīt šo sadaļu] Biogrāfija

Tronī kāpj pēc vecākā brāļa Ričarda I nāves 1199. gadā.

1205. gadā sākās viņa konflikts ar pāvestu par kandidatūru uz Kenterberijas arhibīskapa vietu. Strīdā zaudējis, viņš 1213. g. spiests atzīt sevi par pāvesta vasali un sāk maksāt tam nodevas. Pa to laiku Francijas karalis Filips II atņem gandrīz visas Plantagenetu zemes Francijā (izņemot Bordo). Lai izrautu valsti no panīkuma, Džons I ieplānoja vērienīgas valsts centralizācijas un sabiedrības modernizācijas reformas, ieceru ziņā krietni apsteidzot savu laiku (kā zinām, absolūtisms Eiropā izveidojās XVII gs.).

Karaļa militāro un finansiālo vājumu izmantoja baroni un pilsētas, kas apvienojās, lai saglabātu veco feodālo kārtību un ierobežotu karaļa varu, nepieļaut valsts iejaukšanos aristokrātijas un pilsētu maģistrātu autonomijā. Šo varas ierobežošanas meklējumu sākotnējais mērķis aprobežojās ar vēlmi atņemt karalim tiesības uzlikt jaunus nodokļus un piespiest to kompensēt baznīcas finansiālos zaudējumus (kas radušies konflikta laikā). Kad situācija bija nonākusi līdz bruņotam konfliktam, karalis nobijās no tā un 1215. gada 15. jūnijā parakstīja "Lielo brīvības hartu" (Magna Carta Libertatum).

[izmainīt šo sadaļu] Literatūra

  • W.L. Warren., King John. ISBN 0-520-03643-3
  • Frank Barlow., The Feudal Kingdom of England 1042–1216. ISBN 0-582-49504-0
  • C. Warren Hollister., Medieval Europe: A Short History (Seventh Edition). ISBN 0-07-029637-5
  • Петрушевский Д. М., Очерки из истории английского государства и общества в средние века. - Москва, 1937.
  • Пти-Дютайн Ш., Феодальная монархия во Франции и в Англии Х-XIII вв., - Москва, 1938.

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites


Priekštecis:
Ričards I
Anglijas karalis
1199.–1216.
Pēctecis:
Henrijs III



aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -