Boloņa

Vikipēdijas raksts

Boloņa
Boloņas ģerbonis
Valsts	Itālija
Reģions	Emīlija-Romanja
Province	Boloņa (BO)
Reljefs	54 m
Platība	140 km²
Iedzīvotāji
- Kopā (2004. gada 31. decembis)	374 425
- Blīvums	2 643/km²
Laika zona	CET, UTC+1
Koordinātes	44°30′N, 11°21′E
Tālsarunu kods	051
Pasta indekss	40100
Patrons	Sv. Petronijs
Boloņas atrašanās vieta Itālijā
Mājaslapa: www.comune.bologna.it

Boloņa (itāliešu - Bologna, vietējā dialektā - Bulåggna) - pilsēta Itālijas ziemeļos starp Po upi un Apenīniem. Emīlijas-Romanjas galvaspilsēta un Boloņas provinces centrs.

Slavena ar 1158. gadā dibināto universitāti, kura tiek uzskatīta par vecāko Rietumu pasaulē. Universitātē mācījušies daudzi viduslaiku ievērojamākie prāti (Dante, Petrarka, Tomass Bekets, Roterdamas Erasms, Koperniks kā daži no viņiem). Arī mūsdienās tā tiek uzskatīta par vienu no labākajām Eiropā un tajā mācās apmēram 100 000 studentu.

Politikā Boloņa ir kreisi noskaņota un tā tradicionāli ir sociālistisko un komunistisko intelektuāļu centrs.

Ekonomikā pazīstama ar zīmoliem Ducati (motocikli), Lamborghini (auto), Maserati (auto, mūsdienās Modenā).

Senas tradīcijas kulinārijā, slavenākaie ēdieni - Boloņas mērce (ragù alla bolognese), tortellini, mortadella (tradicionālā Boloņas desa).

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Pilsētu, nosaucot to par Felsīnu (Felsina), ap 534. gadu p.m.ē. dibinājuši etruski. IV gs. p.m.ē. apmetni ieņēma ķeltu tauta boji (boii). Kad 189. gadā p.m.ē. romieši šeit nodibināja koloniju, to nosauca boju vārdā par Bononiju (Bononia). Cits jēdziens, kurā ir saglabājiem boju nosaukums ir Bohēmija. 88. gadā p.m.ē. apmetne kļuva par municipu. Romas impērijas laikā Boloņa bija otrā lielākā pilsēta Itālijā.

Pēc pagrimuma Boloņa atdzima V gadsimtā, kad pilsētā darbojās bīskaps Sv. Petronijs. Pēc Romas krišanas Boloņa bija Ravennas eksarhāta pierobežas pilsēta. 728. gadā pilsētu ieņēma lombardu karalis Liutprands (Liutprand).

XI gadsimtā Boloņa attīstījās kā brīva komūna, un 1164. gadā tā iestājās Lombardijas līgā pret Frīdrihu Barbarosu. 1088. gadā tika nodibināta Studio, kas bija sākums slavenajai Boloņas universitātei.

1256. gadā Boloņa izdeva Legge del Paradiso (Paradīzes likumu), izpirkdama Boloņas iedzīvotājus no dzimtbūšanas, izmantojot sabiedriskās finanses. Gvelfu un Gibelīnu kara laikā 1325. gadā Boloņa (Gvelfi) zaudēja Zapolino kaujā Modenai (Gibelīni) un Boloņa bija spiesta meklēt pāvesta aizsardzību. XIV gadsimta beigās - XV gadsimta sākumā par Boloņu cīnījās vietējā vara, Pavesta valsts un Milānas Viskonti dzimta.

XV gadsimta vidū varu pilsētā ieguva Bentivoljo dzimta un Boloņa piedzīvoja savus uzplaukumu un tā kļuva par vienu no ]]Renesanse]]s centriem, tomēr 1506. gadā pāvesta karaspeks ieņēma pilsētu. Tomēr pilsētas uzplaukums turpinājās un XVI un XVII gadsimtā šeit uzplauka Boloņas skolas glezniecība.

Napoleona laikā Boloņa vispirms bija Cispadānas republikas galvaspilsēta, bet vēlāk ietilpa Cisalpīnas republikā. Pēc Napoleona sakāves Boloņa atkal ietilpa Pāvesta valstī. 1831. un 1849. gadā Boloņa sacēlās pret pāvesta varu.

1859. gadā pilsēta balsoja par iekļaušanos Sardīnijas karalistē un tā kļuva par apvienotās Itālijas daļu.

2.pasaules kara izskaņā daļa pilsētas cieta kaujās.

1980. gada 2.augustā teroraktā Boloņas dzelzceļa stacijā gāja bojā 85 cilvēki. Tiek lēsts, ka spridzināšanu veica galēji labējās organizācijas Ordine Nuovo biedri.

[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki

Boloņā dzimuši:

• Frančesko Albani (Francesco Albani) (1578-1660) - mākslinieks
• Uliss Androvandi (Ulisse Aldrovandi) (1522-1605) - dabaszinātnieks
• Alesandro Algardi (Alessandro Algardi) (1598-1654) - mākslinieks
• Adriano Bančēri (Adriano Banchieri) (1568-1634) - komponists
• Džordžo Basani (Giorgio Bassani) (1916-2000) - rakstnieks
• Benedikts XIV (Benedictus XIV) (1675-1758) - pāvests
• Stefano Beni (Stefano Benni) (1947-) - rakstnieks
• Laura Beti (Laura Betti) (1934-2004) - aktrise
• Rafaels Bombeli (Rafael Bombelli) (1526–1573) - matemātiķis
• Lodoviko Ferari (Lodovico Ferrari) (1522-1565) - matemātiķis
• Džanfranko Fini (Gianfranco Fini) (1952-) - politiķis
• Luidži Galvāni (Luigi Galvani) (1737-1798) - ārsts
• Gregors XIII (Gregorius XIII) (1502-1585) - pāvests
• Gregors XV (Gregorius XV) (1554-1623) - pāvests
• Frančesko Marija Grimaldi (Francesco Maria Grimaldi) (1618-1663) - matemātiķis
• Inokentijs IX (Innocentius IX) (1519-1591) - pāvests
• Agostino Karači (Agostino Carracci) (1557-1602) - mākslinieks
• Anibale Karači (Annibale Carracci) (1560-1609) - mākslinieks
• Ludoviko Karači (Ludovico Carracci) (1555-1619) - mākslinieks
• Pjērluidži Kolina (Pierluigi Collina) (1960-) - futbola tiesnesis
• Džuzepe Marija Krespi (Giuseppe Maria Crespi, 1665-1747) - mākslinieks
• Džuljermo Markoni (Guglielmo Marconi) (1874-1937) - radio izgudrotājs
• Džovani Batista Martini (Giovanni Battista Martini) (1706-1784) - mūziķis
• Džordžo Morandi (Giorgio Morandi) (1890-1964) - mākslinieks
• Pjērs Paolo Pazolīni (Pier Paolo Pasolini) (1922-1975) - kinorežisors
• Romano Prodi (Romano Prodi) (1939-) - politiķis
• Džudo Reni (Guido Reni) (1575-1642) - mākslinieks
• Otorīno Respīgi (Ottorino Respighi) (1879-1936) - komponists
• Alberto Tomba (Alberto Tomba) (1966-) - kalnu slēpotājs
• Kristiāns Vjeri (Christian Vieri) (1973-) - futbolists
• Alekss Zanardi (Alex Zanardi) (1966-) - autobraucējs