Ģipsis

Vikipēdijas raksts

Ģipsis
Klasifikācija
Klase:	Sulfātu minerāls, ūdeni saturošs sulfāts
Štrunca ID:	6/C.22-20
Ķīmiskā formula:	Ca[SO4]·2H2O
Singonija:	monoklīnā
Īpašības
Krāsa:	Balts, bezkrāsas, dzeltenbalts, zaļganbalts, brūns
Svītras krāsa:	Balta
Habituss:	Labi veidoti plātņveida kristāli, minerāla slānīši, kas sastāv no vertikālām šķiedrām, plātņaini (piemēram - rozetes)
Skaldnība:	Ļoti laba vienā virzienā, laba vēl divos virzienos
Lūzums:	Šķiedrains, minerāls ļoti trausls
Cietība pēc Mosa skalas:	2
Spīdums:	Pērļains
Caurspīdīgums:	Caurspīdīgs līdz puscaurspīdīgs
Laušanas koeficients:	nα = 1.519 - 1.521 nβ = 1.522 - 1.523 nγ = 1.529 - 1.530
Pleohroisms:	Nav
Blīvums:	2,3 g/cm3

Ģipsis (nosaukums cēlies no grieķu valodas - μαγειρεύω - vārīt - atsaucoties uz kalcinēšanas procesu) - izplatīts, ļoti mīksts minerāls - kalcija sulfāta dihidrāts.

Satura rādītājs 1 Fizikālās un ķīmiskās īpašības 2 Izmantošana 3 Izplatība un atradnes 4 Ģipsis Latvijā 5 Varietātes 6 Ārējās saites

[izmainīt šo sadaļu] Fizikālās un ķīmiskās īpašības

Ģipsis ir viens no Mosa skalas etaloniem - tas apzīmē cietību 2.

Sildot ģipsi līdz 100 - 150 °C tas daļēji dehidratējas, izdalot 75% tajā esošā ūdens. Notiek šāda reakcija:

CaSO₄·2H₂O + siltums → CaSO₄·½H₂O + 1½H₂O (tvaiks)

Šādu daļēji dehidratētu ģipsi sauc kalcija sulfāta hemihidrāts jeb kalcinētais ģipsis (CaSO₄·½H₂O).

Raksturīgi, ka šī procesa sākumā siltuma enerģija nevis sasilda minerālu bet gan tiek izmantota ūdens izdalīšanai no tā. Minerāla sasilšana notiek ar zināmu laika nobīdi. Šo ģipša īpatnību izmanto būvniecībā, piemēram, veidojot ugunsmūri, kas spēj aizkavēt ugunsgrēka izplatīšanos.

Atšķirībā no daudziem citiem minerāliem, kalcinētais ģipsis ūdens klātbūtnē spēj atkal atgūt savu sākotnējo ķīmisko sastāvu.

CaSO₄·½H₂O + 1½H₂O → CaSO₄·2H₂O

Šī reakcija ir eksotermiska. Pateicoties šai īpatnībai no ģipša var ērti veidot dažādus atlējumus - plātnes, tāfeles krītu, veidnes.

Pilnībā dehidratēts ģipsis saucas anhidrīts (CaSO₄) - pastāv arī šāds minerāls. No ģipša anhidrītu var iegūt, to karsējot līdz 180°C.

[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana

Ģipsim ir ļoti plašs pielietojums jau kopš seniem laikiem. Ģipsi izmanto būvmateriālu ražošanā - apdares plātņu, javu, apmetuma masu ražošanā. Ģipsi izmanto veidņu izgatavošanai, tai skaitā kaulu lūzumu gadījumā ar tā palīdzību tiek fiksēts traumētais loceklis. Ģipsi izmanto zobu pastu, krāsu, atsevišķu pārtikas produktu ražošanā (pārtikas piedeva E 516). Ģipsis ar polimēriem var tikt izmantots kaulu cementēšanai. Kalcinēts ģipsis var palīdzēt sacietināt grunti, tādējādi palīdzot veidot, piemēram, noturīgas būvbedres.

No ģipša iegūtu anhidrītu izmanto kā desikantu - tas reaģē ar atmosfērā esošo ūdeni, tādējādi mazinot atmosfēras mitrumu.

[izmainīt šo sadaļu] Izplatība un atradnes

Ģipsis veidojas evaporītiskos nogulumiežos - tas izgulsnējas gan saldūdenī, gan jūras ūdenī, gan arī karstajos avotos. Tuksnešainos apvidos ģipsis var veidot zieda formas kristālu agregātus (tuksneša roze), kurus nereti izmanto dekoratīvos nolūkos. Ģipsis ir ļoti izplatīts minerāls, kuru atrod daudzās pasaules valstīs, tai skaitā Latvijā.

• Izcilus ģipša kristālus atrod Meksikā, Čiahuahua, Naikā - šeit ģipša kristālu garums sasniedz pat 15 metrus.
• Vairākus gadsimtus ģipsi ieguva Parīzē, Monmartrā, to izmantojot būvmateriālu, g.k. apmetuma masas ieguvei.

Lielas komerciāla mēroga ģipša atradnes ir šādās valstīs:

• Alžīrija
• ASV
  • Aiova
  • Arizona
  • Jūta
  • Kanzasa
  • Kolorādo
  • Mičigana
  • Nevada
  • Ņujorka
  • Ņūmeksika
• Irāna
• Itālija
• Īrija
• Kanāda
  • Britu Kolumbija
  • Jaunā Skotija
  • Manitoba
  • Ņūfaundlenda
  • Ontārio
• Lielbritānija
• Spānija
• Vācija

Aizvien vairāk ģipša iegūst ar oglēm apkurināmās elektrostacijās, ar kaļķakmens miltu palīdzību attīrot sēru saturošus izmešus - šādi iegūst ļoti tīru ģipsi.

Ģipsis ir arī fosfātu mēslojuma ražošanas blakusprodukts - šādā veidā tiek saražots vairākas reizes vairāk ģipša, nekā to iegūst karjeros. Diemžēl šāds ģipsis nereti satur nevēlamus piejaukumus - tomēr uzskata, ka dabiskā ģipša ieguves rūpniecība nav ieinteresēta konkurencē un cenšas kavēt šī fosfātu mēslojuma ražošanas blakusprodukta ienākšanu tirgū.

2005. gadā no dabiskām raktuvēm ieguva 110 miljonus tonnu ģipša. 43% no šī daudzuma ieguva četrās valstīs - ASV, Irānā, Kanādā un Spānijā.

[izmainīt šo sadaļu] Ģipsis Latvijā

Latvijā ģipša iegulas ir raksturīgas devona nogulumos - Salaspils svītā. Zemes virsmai tuvāk šīs iegulas atrodas austrumos no Rīgas un vairākās citās Viduslatvijas vietās. Pašlaik aktīvi tiek ekspluatēts ģipša ieguves karjers Sauriešos, agrāk ģipsis tika iegūts arī citās vietās, piemēram Nāves salā pie Daugavas netālu no Daugmales.

[izmainīt šo sadaļu] Varietātes

• Alabastrs (pēc varbūtējas sākotnējās šī ģipša paveida atradnes - Alabastronas Ēģiptē) - smalkgraudains, balts vai viegli iekrāsots ģipsis, no kura viegli veidot skulptūras. Atradnes daudzivet pasaulē, tai skaitā ASV, Austrijā, Itālijā, Lielbritānijā, Slovākijā, Vācijā.
• Ordīts - pseidomorfozes pēc citu kristālu formas - atrod Krievijā, Permas apgabalā, Ordā.
• Šķiedru ģipsis (arī satīna špats) - puscaurspīdīgs, šķiedrains ģipsis. Latvijā izplatītākais ģipša atrašanas veids.
• Selenīts (arī Marijas stikls) - kristālisks, caurspīdīgs - vizuāli viscēlākais ģipša paveids.

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites

• Mindat.org (angliski)
• Webmineral.org (angliski)