Langakali
Mei he Wikipedia
Langakali | ||||||||||||||
fakamolemole, hala faitā | ||||||||||||||
Fakafaʻafaʻahinga fakasaienisi | ||||||||||||||
|
||||||||||||||
Hingoa kakato lōua | ||||||||||||||
Aglaia saltatorum A.C.Sm. |
Ko e langakali ko e fuʻu ʻakau lahi ia. Ko e kakala ʻiloa mo e ngaahi matalaʻiʻakau siʻi mo namulelei. ʻOku sai maʻa e ngaohi lolo.
Contents |
[fatuʻi vahe] Ngaahi faʻahinga kehekehe
ʻOku fuʻu lahi ʻa e ngaahi faʻahinga Aglaia ʻi he saienisi ʻo e ʻakau. Mahalo pē ʻoku tatau pē ʻa e ʻakau ʻeni, ʻoku tupu pē ʻi Tongá ni, ki he Aglaia odorata (Chinese rice flower) pe Aglaia edulis.
- langakali Tonga
- langakali lalamea
- langakali ʻaleva; foʻi matalaʻiʻakau lahi taha
- langakali vao = tautau-ʻa-manu = maʻamaʻalava = olamaka, Elaeocarpus tonganus (ELAEOCARPACEAE)
- maʻamaʻalava, Elaeocarpus graeffei
[fatuʻi vahe] Hingoa ʻi he ngaahi lea kehe
- lagaʻali, aʻamatiʻe (lea fakahaʻamoa)
- lagakali (lea fakaʻuvea, Aglaia psilopetala)
- polo Elaeocarpus tonganus
- lalamea (lea fakafutuna, Aglaia psilopetala)
- filimoto Elaeocarpus tonganus
[fatuʻi vahe] Toe meʻa kehe
Naʻe ʻi ʻai ha langakaliʻaleva ʻi Vainī, ko e heliaki maʻa Maʻafu.
[fatuʻi vahe] Tataku
- Hokohoko ngaahi ʻakau; Vaʻa fekumi ngoue Vainī
- Tongan dictionary; C.M. Churchward
- Plants of Tonga; T.G. Yuncker; BPB bulletin 220, Honolulu 1959
- D.R. Drake, Rain forest vegetation of ʻEua Island, New Zealand Journal of Botany 34, 1996