Fiki
Mei he Wikipedia
Fiki | ||||||||||||||
Fakafaʻafaʻahinga fakasaienisi | ||||||||||||||
|
||||||||||||||
Hingoa kakato lōua | ||||||||||||||
Jatropha curcas L. Hingoa lea fakapilitānia: Barbados nut, Physic nut |
||||||||||||||
Vakai ki he tala fakalahi:
Commons & Wikispecies |
Ko e fiki ko e fuʻu ʻakau lahi ia (aʻu ki he mita ʻe 6 ʻi olunga). ʻOku meimei tatau ʻene ʻasi mo e fuʻu tuitui, ka ʻoku ʻikai fuopotopoto hano foʻi tenga. ʻE lava fai ʻa e hinu mei ai, neongo ʻoku ʻikai sai maʻa e kai. (Mahalo pē ifo, ka fai lua (lea fakapilitānia: physic nut, purging nut, ʻa ia hono hingoa ʻe taha: Curcas purgans). ʻOku sai ʻa e hinu maʻa e fai koa pe fai lolo lelemīsini.
[fatuʻi vahe] Ngaahi faʻahinga kehekehe
- fiki papālangi
- fiki kulamūmū
- vakai foki ki he ʻovava mo e fiki kai
[fatuʻi vahe] Hingoa ʻi he ngaahi lea kehe
- kuikui pākē, kukuʻihi (lea fakahauaiʻi)
- lau pata (lea fakahaʻamoa)
- fiki, tuitui pakarangi, tuke, piki (lea fakakuki)
- fiki, maqele, banidakai, wiriwiri ni vavalangi, drala, uto ni vavalangi (lea fakafisi)
[fatuʻi vahe] Tataku
- http://www.hear.org/pier/species/jatropha_curcas.htm
- http://cookislands.bishopmuseum.org/species.asp?id=6292
- Hokohoko ngaahi ʻakau; Vaʻa fekumi ngoue Vainī
- Tongan dictionary; C.M. Churchward
- Plants of Tonga; T.G. Yuncker; BPB bulletin 220, Honolulu 1959