Viking 1
Vikipēdijas raksts
Viking 1 bija pirmais no "Viking" misijas aparātiem, kuri izmantoja jau gandrīz vai klasisko Marsa izpētes shēmu - orbitālais aparāts un nolaižamais aparāts. ASV mācījās no galveno konkurentu (PSRS) kļūmēm Marsa izpētē un izmainīja nolaižamā aparāta nolaišanas kārtību. "Viking" aparāti iegāja orbītā ap Marsu un pirmo mēnesi veltīja Marsa fotogrāfēšanai, tikai pēc rūpīgas iegūto attēlu analīzes tika izvēlētas vietas, kur nosēdināt nolaižamos aparātus. Šāda "taktika", kā arī veiksmīgais abu aparātu darbs, padarīja "Viking" par vienu no veiksmīgākajām planētu izpētes programmām pasaules vēsturē. Praktiski visu informāciju, kuru mēs zinam par Marsu, mēs zinam pateicoties tieši "Viking" aparātiem. "Viking 1" startēja 1975. gada 20. augustā un pēc 10 mēnešus gara starpplanētu lidojuma sasniedza Marsu. Jau 5 dienas pirms ieiešanas orbītā ap Marsu, zonde uzsāka planētas fotogrāfēšanu. Orbītā ap Marsu "Viking 1" iegāja 1976. gada 19. jūnijā. Uzreiz pēc ieiešanas orbītā, orbitālais modulis sāka fotogrāfēt potenciālās nolaišanās vietas un nolaišamais aparāts tika atdalīts 1976. gada 20. jūlijā. Pēc nolaižamā aparāta atdalīšanas, orbitālais aparāts uzsāka pētniecības otro fāzi - planētas kartogrāfēšanu. "Viking 1" orbitālais modulis darbojās līdz pat 1980. gada 17. augustam un līdz tam brīdim aparāts bija apriņķojis Marsu 1485 reizes. "Viking 1" orbitālais modulis pašlaik vēl atrodas Marsa orbītā un atradīsies tur līdz 2019. gadam, kad nokritīs uz Marsa. "Viking 1" nolaižamais aparāts atdalījās no orbitāla aparāta 20. jūlijā un pēc divu stundu gara lidojuma pa orbītu iedarbojās bremzēšanas sistēmas, kas sāka aparāta nosēšanos. Nosēšanās laikā "Viking 1" veica vairākus eksperimentus ar Marsa atmosfēru. 6 kilometru augstumā tika izlaists bremzēšanās izpletnis un 8 sekundes vēlāk tika nomests termiskais aizsargvairogs, kas aparātu aizsargāja no pārkaršanas. Pusotra kilometra augstumā iedarbojās bremzēšanas raķešdzinēju sistēma un 40 sekundes vēlāk "Viking 1" nolaižamais aparāts nosēdās Chryse Planitia rajonā. Pirmie fotoattēli tika nosūtīt jau 25 sekundes pēc nosēšanās. "Viking 1" nolaižamais aparāts fotogrāfēja apkārtni, pētīja Marsa grunti un veica seismoloģiskos pētījumus. Sakari ar nolaižamo aparātu pazuda 1982. gada 13. novembrī.
