Vecmīlgrāvis
Vikipēdijas raksts
Vecmīlgrāvis ir Rīgas pilsētas mikrorajons. Tas atrodas pilsētas ziemeļos starp Ķīšezeru, Mīlgrāvja kanālu, Daugavu un Vecdaugavu.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Nosaukuma izcelsme
Nosaukums cēlies no 1266.gadā Daugavgrīvas cisterciešu klosteru mūku izraktās starptekas no Ķīsezera uz Daugavu, ko nosauca par Mülen Graben, t.i., dzirnavu grāvi, kas tautas valodā pārtapa par Mīlgrāvi.
Uz pilsētas centra pusi no tā atrodas Jaunmīlgrāvis, un tālāk no tā - Vecmīlgrāvis.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Pateicoties tuvajiem ūdeņiem Vecmīlgrāvī vienmēr ir dzīvojuši zvejnieki, laivu un kuģu būvnieki, kokapstrādātāji.
Vēl pagājušā gadsimta vidū te bija smilšu ielas ar koka laipām, 1-2 stāvu apbūve un daudz-daudz ceriņu.
Daudz Vecmīlgrāvim devis Augusts Dombrovskis - kokzāgētavas īpašnieks un mecenāts, kā vārdā šodien nosaukta mikrorajona centrālā iela.
Ar mērķi uzlabot dzīvi saviem strādniekiem 1904. gadā Vecmīlgrāvī viņš uzcēla Mīlgrāvja Atturības biedrībai “Ziemeļblāzma” biedrības namu, kuru 1906.gadā nodedzināja soda ekspedīcija. Tas tika atjaunots 1910.–1913. gadā kā kultūras pils "Ziemeļblāzma", ar parku un estrādi. A. Dombrovskis uzbūvēja arī Burtnieku namu, kur kura deva pajumti latviešu rakstniekiem: Krišjānim Baronam, Kārlim Skalbem, Jānim Jaunsudrabiņam un citiem. Strādnieku bērniem Zaļo skolu, Mangaļu jūrskolu, pirmo bērnu dārzu.
Latvijas brīvvalsts laikos līdz Vecmīlgrāvim tika izbūvēts Viestura prospekts. Tas sastāvēja no lielām dzelzsbetona plāksnēm, kuras bija vēl saglabājušās atsevišķās vietās līdz pat 90-to gadu vidum.
[izmainīt šo sadaļu] Teritorija
Sākotnēji, līdz 1305. g, kad klosteris beidz pastāvēt, tagad Vecmilgrāvja teritorija pieder Daugavgrīvas cisterciešu klosterim. Vēlāk tā ir Daugavgrīvas Nikolaja cietokšņa jeb skansts teritorijā, bet vēl vēlāk iekļauj Mangaļu muižā.
1924. g., administratīvās reformas gaitā, Vecmilgrāvi iekļāva Rīgas pilsētas teritorijā. Taču īsta saikne ar pilsētu radās tikai 1934. g., kad tika uzbūvēts tilts pār Mīlgrāvi.
[izmainīt šo sadaļu] Infrastruktūra
Vecmīlgrāvim ir laba satiksme ar dzelzceļu Rīga – Skulte (stacija Ziemeļblāzma).
Uz Vecmīlgrāvi ved 2., 24., 24a un 29. maršruta autobusi un maršruta mikroautobusi.
Vecmīlgrāvī atrodas praktisku visu pārtikas lielveikalu ķēžu veikali, ir tirdziņš, daudz kafejnīcu.
Šeit atrodas vairākas valsts vidusskolas (viena latviešu - 31.vsk., divas ar krievu plūsmu: Rīnūžu ģimnāzija un 46. vsk.), vairāki bērnudārzi, bibliotēka kultūras namā Ziemeļblāzma, poliklīnika un slimnīca.
Vecmīlgrāviešu iecienīta atpūta ir pie netālās jūras Vecāķos - vasarā sauļojoties un peldoties, citreiz vienkārši pastaigājoties gar jūras krastu vai pa molu Mangaļsalā.
[izmainīt šo sadaļu] Ar Vecmīlgrāvi saistītās personas
- K. Panders, Rīgas domskolas un liceja audzēknis 18. / 19. gs. mijā, Pēterburgas Zinātņu akadēmijasloceklis, paleontologs, tieši viņš nodeva Latviešu literātiskajai biedrībai J. Peitāna, pirmā F. Šillera „Laupītāju” (kas kļuva par pirmo latviski uzvesto lugu) tulkotāja, manuskriptus.
- Jānis Sams (1896. – 1945.) Dižkareivis, apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.
- Augusts Dombrovskis (1845. – 1927.) Latviešu rūpnieks un mecenāts. Dzimis 1845. gadā Ķengaragā pie Rīgas, zvejnieka ģimenē. Izglītību ieguvis pašmācības ceļā. Strādādams kokzāģētavā pie sava onkuļa, iekrājis naudu un 1887. gadā nodibinājis kokzāģētavu Mīlgrāvī. Ienākumus izlietojis, nodibinot un uzturot vairākas kultūras un izglītības iestādes tagadējā Vecmīlgrāvī - elementārskolu un bērnudārzu (1900), proģimnāziju (1908); uzcēlis atturības biedrībai "Ziemeļblāzma" namu (1904, 1913) un t.s. Burtnieku namu (1907), kurā bez maksas varēja dzīvot un strādāt latviešu rakstnieki un mākslinieki.
- Marta Rinka Vadīja bērnu dārzu A. Dombrobska dibinātajā skolā, izstrādāja savu pedagoģijas teoriju. Lielākie bērni lasīja un rēķināja, bet mazākie mācījās šūt, pīt, locīt un zīmēt.
- Vilis Lācis Rakstnieks, politisks darbinieks padomju Latvijā.
[izmainīt šo sadaļu] Kultūras pieminekļi
- Daugavgrīvas baltā baznīca Ēka tiek pabeigta jau 1786. gadā, bet tā atrodas par tuvu Daugavai, pamati ir vāji un jau celtniecības laikā iebrūk tornis, līdz ar to darbi ievelkas un baznīcu iesvēta tikai 1788. gada 17. septembrī. Interjers saglabājies no 19. gs. beigām.
- Kultūras pils Ziemeļblāzma Tagadējā ēka būvēta 1910. – 1913. gadā, lai apkārtējo kokzāģētavu strādniekiem būtu pilnvērtīga sabiedriskā un kultūras dzīve.
- Burtnieku nams 1907. g., tagad mūzikas skolas vecais korpuss. Tajā bijuši apmetušies K. Barons, K. Skalbe, J. Jaunsudrabiņš u.c.
- Proģimnāzija tagad daiļamatniecības skola.
- Emmas ielas – pilsētbūvniecības piemieneklis, 20. gs. sāk nomales paraugs.
[izmainīt šo sadaļu] Demogrāfiskais raksturojums
Deklarētās adreses - 10068
Iedzīvotāju skaits - 26999
[izmainīt šo sadaļu] Iedzīvotāju vecuma sastāvs
Bērnu skaits:
Vecuma grupas, Skaits
līdz 17 g.v. ieskaitot 3972
5 – 6 gadīgie (2002.g.dzimušie) 1073
13 – 14 gadīgie (06.1993.- 1995.g.dzim.) 505
15 – 17 gadīgie 980
7 – 16 gadīgie 2131
Bērni līdz 19 g.v. ieskaitot 4731
Jauniešu skaits:
Vecuma grupas Skaits
18 – 19 gadīgie (1987.- 1988.g.dz.) 765
19 - 35 gadīgie 6680
Darbspējīgā vecumā - 16359
Invalīdu skaits - 1046
Pensionāru skaits - 5622
[izmainīt šo sadaļu] Klimats
Vecmīlgrāvja vidējās, minimālās un maksimālās temperatūras, kā arī vidējā nokrišņu daudzuma tabula [1][2].
[izmainīt šo sadaļu] Piezīmes un atsauces |
