Vanguard 1
Vikipēdijas raksts
Vanguard 1 | |||||
Organizācija: | ASV Jūras kara flote | ||||
Izgatavotāji: | ASV Jūras kara flotes pētnieciskā laboratorija | ||||
KA veids: | Zemes zinātņu pavadonis | ||||
Starta datums: | 17.03.1958. 12:15:41 UTC | ||||
Starta vieta: | Kanaverala | ||||
Nesējraķete: | Vanguard | ||||
Darbības ilgums: | ~2200 dienas (līdz 1964. gada maijam) | ||||
Lidojuma ilgums: | vēl orbītā | ||||
NSSDC ID: | 1958-002B | ||||
Tīmekļa vietne: | NSSDC Master Catalog | ||||
Masa: | 1,47 kg | ||||
Enerģija: | saules baterijas | ||||
Orbītas elementi | |||||
---|---|---|---|---|---|
Centr. ķermenis: | Zeme | ||||
Lielā pusass: | 8689,7 km | ||||
Ekscentricitāte: | 0,1909 | ||||
Slīpums: | 34,25° | ||||
Periods: | 134,2 min | ||||
Apogejs: | 3969 km | ||||
Perigejs: | 654 km | ||||
Apriņķojumi: | ~196 000 (uz 16.03.2008.) | ||||
Programma | |||||
|
Vanguard 1 bija ceturtais Zemes mākslīgais pavadonis (otrais ASV) un ir vecākais mākslīgais objekts kosmosā, lai arī tas vairs nav aktīvs. Tas arī bija pirmais kosmiskais aparāts, kurš elektroenergiju ieguva ar saules bateriju palīdzību. Tas tika projektēts Vanguard projekta ietvaros, lai izmēģinātu nesējraķeti Vanguard un pētītu kosmosa vides iedarbību uz pavadoni. Starts notika 1958. gada 17. martā, pirms tam bija divi neveiksmīgi analoģisku pavadoņu palaišanas mēģinājumi, kuros nesējraķete avarēja.
[izmainīt šo sadaļu] Uzbūve
Vanguard 1 bija alumīnija lode 152 mm diametrā ar masu 1,47 kg. Tajā bija 10 mW, 108 MHz radioraidītājs, kuram enerģiju deva dzīvsudraba-cinka baterija, ka arī 5 mW, 108,03 MHz raidītājs, kuru baroja seši saules bateriju elementi, kas piemonteti pavadoņa ārpusē. Kosmiskajam aparātam bija sešas antenas. Raidītāji tika izmantoti galvenokārt telementrijas datu iegūšanai, bet tā signālus arī izmantoja, lai noteiktu elektronu skaitu starp pavadoni un zemes stacijām. Aparātā bija arī divi termistori iekšējās temperatūras noteikšanai 16 dienu laikā, lai novērtētu siltumaizsardzības efektivitāti.