Vairogdziedzeris
Vikipēdijas raksts
Vairogdziedzerim ir ļoti svarīga nozīme vielu maiņas regulācijā. Šis iekšējās sekrēcijas dziedzeris atrodas kakla priekšpusē - virs lielā skrimšļa, kas veido balsenes priekšējo sieniņu, t.i. virs vairogskrimšļa. No tā arī ir cēlies vairogdziedzera nosaukums. Tas ir vislielākais endokrīnais dziedzeris - vairogdziedzeris sver 30 - 40 gramus. Dziedzeri veido folikuli, kas pildīti ar koloidālu šķidrumu, kura sastāvā ir hormoni, no kuriem svarīgākie ir jodu saturošie hormoni. Šie hormoni pastiprina vielmaiņu un enerģijas maiņu, it sevišķi olbaltumvielu maiņu, līdz ar to organisma augšanu, attīstību un nervu sistēmas funkcionālo stāvokli.
Epitēlijķermenīši ir sīki pāra veidojumi (2 vai 3 pāri), kas piegulst pie vairogdziedzera tā mugurējā daļā. Epitēlijķermenīši producē hormonu, kas regulē kalcija un fosfora līmeni asinīs.
| Anatomija |
|---|
| Orgānu sistēmas |
| Asinsrites orgānu sistēma. Balsta un kustību orgānu sistēma. Centrālā nervu sistēma. Elpošanas orgānu sistēma. Endokrīnā sistēma. Gremošanas orgānu sistēma. Izvadorgānu sistēma. Limfrites orgānu sistēma. Maņu orgānu sistēma. Reproduktīvā sistēma. Segaudu orgānu sistēma |
| Orgāni |
| Acs. Aknas. Auss. Āda. Balsene. Deguns. Dzimumorgāni. Kuņģis. Liesa. Mēle. Nieres. Olnīcas. Placenta. Plaušas. Sirds. Smadzenes. Vairogdziedzeris. Virsnieres. Zarnas |
| Kauli |
| Atslēgas kauls. Augšdelma kauls. Augšstilba kauls. Elkoņa kauls. Galvaskauss. Gūžas kauls. Krūšu kauls. Lāpstiņa. Lielais lielkauls. Mugurkauls. Riba. Skriemelis. Spieķkauls |
| Dziedzeri |
| Aizkuņģa dziedzeris. Dzimumdziedzeri. Epifīze. Epitēlijķermenīši. Hipofīze. Siekalu dziedzeri. Vairogdziedzeris. Virsnieru dziedzeris |
| Audi |
| Epitēlijaudi. Muskuļaudi. Nervaudi. Saistaudi |
| Ķermeņa daļas |
| Galva. Iegurnis. Kakls. Kāja. Krūškurvis. Mugura. Mute. Roka. Seja. Vēders |
| Citas vienības |
| Artērija. Diafragma. Gremošanas trakts. Lūpas. Mati. Nervi. Pleira. Skelets. Vēdera dobums. Vēderplēve. Vēna |
