Tjūringa tests

Vikipēdijas raksts

Tjūringa tests (1950) ir angļu matemātiķa Alana Tjūringa piedāvāts tests, ar ko pārbaudīt, vai mašīna ir saprātīga, līdzīgi kā cilvēks. Tas tiek veikts sekojoši: cilvēks-tiesnesis veic sarunu ar divām pusēm, no kurām viena ir cilvēks, bet otra - mašīna; ja tiesnesis nespēj atšķirt, kura no pusēm ir cilvēks, un kura - mašīna, mašīna ir izgājusi testu, un to var uzskatīt par mākslīgo intelektu. Lai padarītu testu vienkāršu un universālu, saziņai tiek izmantoti tikai teksta kanāli, piemēram, teletaips (kā to ieteica pats Tjūrings), vai, kas ir guvis plašāku pielietojumu mūsdienās, IRC vai tūlītējā ziņapmaiņa.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Sākotnēji Tjūrings savu testu balstīja uz "imitācijas" spēles, kura piedalās vīrietis un sieviete, ka arī starpnieks, kura dzimumam nav nozīmes. Katrs atrodas dažādās istabās. Viņi var sazināties tikai ar rakstiskām zīmītēm. Starpnieks var uzdot jebkādus jautājumus, un viņš var saņemt atbildes. Spēles mērķis ir tāds, lai vīrietis un sieviete pārliecinātu starpnieku, ka viņi abi ir sievietes. Sieviete deva patiesas atbildes uz jautajumiem, bet vīrietis rakstīja aptuveni šādi: "Neklausieties viņā, es esmu sieviete".

Alans Tjūrings aizdomājās: "Kas notiktu, ja vīrieti šajā spēlē aizvietotu ar masīnu?" Tests būtu veiksmīgs, ja pēc piecu minūšu sarunas starpnieks nevarētu atšķirt, ka viņš sarunājas ar mašīnu, vismaz 30% gadījumu. Ja varētu izveidot mašīnu, kas tiktu galā ar šādu imitacijas spēli, varētu uzskatīt, ka ir radīta domājoša mašīna. Šīs pārdomas viņš izklāstīja 1950. gadā britu filozofijas žurnālā "Mind" rakstā "Computing machinery and intelligence" (skatļošanas mašīnas un saprāts).

[izmainīt šo sadaļu] Testi

Tjūrings prognozēja, ka 2000. gadā datori spēs veiksmīgi izturēt šādus testus.

Līdz šim (2006) vēl nav izveidota tāda datorsistēma, kas spētu iziet testu kā tādu. Ir radītas programmas, kas veido sarunas ilūziju ("čatboti"). Oriģinālajā Tjūringa testā starpnieks var uzdot pilnīgi jebkādu jautājumu, kas padara testu ļoti sarežģītu.