Sūtņi

Vikipēdijas raksts

Sūtņi

Hanss Holbeins Jaunākais, 1533

Eļļa, koks, 207 × 209 cm

Nacionālā Galerija, Londona

"Sūtņi" (1533) ir Hansa Holbeina Jaunākā glezna, franču vēstnieka Žana de Dintevija (Jean de Dinteville, pa kreisi) un viņa viesa Lavoras bīskapa Žorža de Selva portrets. Portretā ir daudz klusās dabas detaļu.

Lai arī Holbeins bija vācu mākslinieks, kurš darbojās pamatā Anglijā, viņa darbos jūtama spēcīga holandiešu glezniecības ietekme (piemēram, eļļas krāsu izmantojumā – tas bija nesens izgudrojums, kuru plaši izmantoja tieši šī reģiona mākslinieki). Par flāmu un holandiešu glezniecības ietekmi liecina arī simbolisku detaļu tēlojums (it īpaši vanitas simbolu parādīšanās darbā).

Visnozīmīgākais darba simbols ir galvaskauss, kurš attēlots gleznas apakšējā centrālajā daļā. Galvaskauss attēlots anamorfiskā perspektīvā (arī tā tika izgudrota agrīnajā renesansē), tāpēc, lai to ieraudzītu pilnībā, skatītājam jāapskata glezna no noteikta leņķa.

Gleznā attēlots arī plašs sava laika kultūras simbolu kopums – Turcijas paklājs, debesu globuss, astronomijas un navigācijas instrumenti, zemes globuss, aritmētikas grāmata tirgotājiem vācu valodā, lauta un soma ar pūšamajie instrumentiem, krucifikss un himnu grāmata. Viena no lautas stīgām ir pārtrūkusi (kas simbolizē visa laicīgā mirklīgumu).

[izmainīt šo sadaļu] Skat. arī

• Anamorfisms
• Memento mori
• Vanitas