Optika
Vikipēdijas raksts
Optika (grieķu: optikos - redze) ir fizikas nozare, kas apraksta gaismas uzvedību un īpašības, kā arī gaismas mijiedarbību ar vielu. Tā aplūko galvenās parādības, kuras saistītas ar gaismas izstarošanu, izplatīšanos un pārvēršanos citos matērijas un kustības veidos. Optikas attīstības sākumā tā pētīja tikai to starojuma daļu, kas, nonākot acī, izraisa redzes sajūtu. Šo starojumu sauc par redzamo gaismu. Mūsdienās optikas pētāmo parādību lauks ir stipri paplašinājies un tā bez redzamās gaismas aplūko arī neredzamo starojumu: infrasarkanos starus, ultravioletos starus un rentgenstarus. Bieži vien visu šo starojumu kopumu sauc par gaismu.
[izmainīt šo sadaļu] Optikas nozares
Optika ir visai daudzpusīga fizikas daļa, kura ļoti bagāta ar dažādām parādībām un likumsakarībām, tādēļ tai ir daudzas nozares.
Optikas nozares ir šādas:
- ģeometriskā optika (optiskie instrumenti un sistēmas);
- viļņu optika (interference, difrakcija, polarizācija);
- gaismas tehnika;
- fotometrija;
- fizioloģiskā optika;
- kristāloptika;
- metāloptika;
- molekulārā optika (dispersija, izkliede, optiskā aktivitāte, Kera, Faradeja, Zēmaņa, Štarka un citi efekri);
- spektroskopija;
- luminiscence;
- fizikālā optika;
- kustošu vidu optika;
- nelineārā optika u.c.
[izmainīt šo sadaļu] Optikas nozīme
Optika ir viena no svarīgākajām fizikas nozarēm, kura cieši saistīta ar visām pārējām. Kaut arī tās veidošanās vēsture ilgst jau daudzus simtus gadu, arī mūsdienās tā strauji attīstās un tajā tiek atklātas arvien jaunas parādības. Optiku ļoti plaši izmanto tehnikā (tehnikā pašas precīzākās ir optiskās mērīšanas metodes), un tā ir saistīta gan ar vielas uzbūves teoriju, gan ar mācību par elektroniem, atomiem, atomu kodoliem, elementārdaļiņām utt. Izmantojot optikas sasniegumus un metodes, tiek sekmīgi veidotas un pārbaudītas praksē vielas uzbūves teorijas. It sevišķi tas ir svarīgi kodolfizikā un elementārdaļiņu fizikā. Savukārt, piemēram, spektroskopija un luminiscence dod ziņas par atomu un kodolu uzbūvi. Ar kombinatīvo izkliedi pēta spēku raksturu starp atomiem un molekulām. Maikelsona eksperiments un kustošu vidu optika bija eksperimentālā bāze relativitātes teorijai. Gravitācijas sarkanās nobīdes mērījumi deva iespēju pārbaudīt vispārīgo relativitātes teoriju. Gaismas kvantu ģeneratoru radīšana optikas pielietojamības robežas kā fizikālos eksperimentos, tā arī tehnikā ir ļoti paplašinājušas. Daudzus svarīgus zinātnes un tehnikas uzdevumus var veikt, pielietojot tieši optiskās parādībās.
