Mariner 6

Vikipēdijas raksts

Mariner 6 kopā ar "Mariner 7" veidoja jaunu aparātu pāri, kas tika nosūtīts uz Marsu. Galvenais "Mariner 6" mērķis bija izpētit Marsa atmosfēru un iegūt pēc iespējas vairāk datus par pašu planētu. "Mariner 6" pārlidojot Marsu ieguva nepieciešamos datus "Mariner 7" Marsa pārlidojuma korekcijai. Gan "Mariner 6", gan "Mariner 7" bija identiskas konstrukcijas aparāti. "Mariner 6" startēja 1969. gada 25. februārī. Šis starts pirmo reizi notika ar "Atlas/Centaur" sistēmu, kas ļāva, izmantojot "Centaur" raķešpakāpi, "Mariner 6" uzreiz ievadīt orbītā uz Marsu, pirms tam aparāti, vispirms, tika ievadīti orbītā ap Zemi un tikai pēc tam, izmantojot trešo raķespakāpi, ievadīti orbītā uz Marsu. 25. jūlijā (50 stundas pirms Marsa pārlidojuma) tika iedarbināta visa pētnieciskā tehnika (lidojuma laikā "Mariner 6" neievāca nekādus zinātniskos datus). 2 stundas vēlāk sākās Marsa fotogrāfēšana. Kopsummā "Mariner 6" nofotogrāfēja 75 attēlus. Dzesēšanas sistēmas dēļ neizdevās iegūt datus, izmantojot infrasarkano staru spektrometru. Tuvākajā punktā "Mariner 6" atradās 3431 kilometrus virs Marsa virsmas. Pēc Marsa pārlidojuma, zonde nonāca "Marsa aptumsumā" - zonde nebija redzama virzienā no Zemes, šajā laikā zonde pētīja Marsu, izmantojot radioviļu diapazonu. Pēc tam, vairākas dienas, "Mariner 6" pārsūtīja iegūtos datus uz Zemi. Vēlāk "Mariner 6" izmantoja dažādos sakaru izmēģnājumos, kā arī fotogrāfēja Piena Ceļu un komētu 1969-B.

Vēsturisks fakts - 10 dienas pirms "Mariner 6" starta, kļūme vārstu sistēmā atvēra "Atlas" nesējraķetes vārstus, nesējraķetē zuda spiediens un nesējraķete draudēja sagāzties kopā ar visu "Mariner 6", kurš jau bija uzstādīts uz "Atlas/Centaur" sistēmas. Divi starta laukuma inženieri, riskējot ar savām dzīvībām, pievienoja avārijas sūkņus un atjaunoja nesējraķetes spiedienu. Pēc tam "Mariner 6" tika uzstādīts uz jaunas nesējraķetes un vēlāk abi inženieri saņēma īpašas NASA medaļas par varonību.