Līna Šterna
Vikipēdijas raksts
Līna Šterna (angliski un vāciski: Lina Stern; krieviski: Лина Соломоновна Штерн; * 1878. Liepāja; † 1968. Maskava) - Latvijā dzimusi slavena 20.gs. fizioloģe.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Biogrāfija
Pēc Liepājas ģimnāzijas beigšanas nesekmīgi mēģinājusi iestāties Rīgas Politehniskajā institūtā, 1898. gadā turpinājusi studijas Ženēvas universitātē Šveicē. Kļuvusi par bioķīmijas profesori Ženēvā, pētījusi šūnas elpošanas ciklu, centrālās nervu sistēmas fizioloģiju, miega traucējumus, endokrīno sistēmu, kā pirmā 1921. gadā aprakstījusi hematoencefālisko barjeru. 1925. gadā pārcēlusies uz dzīvi PSRS, turpinājusi strādāt fizioloģijas pētījumu laukā Maskavas 2. medicīnas institūtā. Otrā Pasaules kara laikā izveidojusi padomju penicilīna ražotni. 1948. gadā represēta sakarā ar apsūdzībām kosmopolītismā.
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
- Līna Šterna: zinātne un liktenis (angliski)
- Zvaigzne vārdā Līna (krieviski)
- Līnas Šternas grūtie gadi (krieviski)
- Pirmā sieviete akadēmiķe (krieviski)
- Lina Solomonovna Stern (1878-1968) (krieviski)
- Штерн Лина - ebreju enciklopēdija (krieviski)
[izmainīt šo sadaļu] Galvenās publikācijas
- Die Katalase (1910, kopā ar Federico Battelli)
- Über den Mechanismus der Oxydationsvorgänge im Tierorganismus (1944)
- Дыхательные ферменты (в книге под редакцией К. Оппенгеймера и Р. Куна «Ферменты. Руководство по химическим, физическим и биологическим ферментам», перевод с немецкого), (М.—Л. 1932)
- Гемато-энцефалический барьер (совместно с др. авторами), (М.—Л., 1935)
- Непосредственная питательная среда органов и тканей, физиологические механизмы, определяющие ее состав и свойства. Избранные труды (М., 1960).
[izmainīt šo sadaļu] Literatūra
- Stalin's Secret Pogrom: The Postwar Inquisition of the Jewish Anti-Fascist Committee by Joshua Rubenstein. ISBN 0-300-08486-2 (angliski)
- Encyclopedia Judaica, Bd. 15, S. 388–389
- J. J. Dreifuss, N. Tikhonov: Lina Stern (1878–1968): Physiologin und Biochemikerin, erste Professorin an der Universität Genf und Opfer stalinistischer Prozesse. In: Schweizerische Ärztezeitung Nr. 26 86/2005, S. 1594–1597 (Webokument, pdf) (vāciski)
