Konstantīns Pēkšēns
Vikipēdijas raksts
Konstantīns Pēkšēns (1859. gada 8. martā, Mazsalacas pagastā — 1928. gada 23. jūnijā Kisingenenē) bija viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem arhitektiem. Viņš projektējis Berga bazāra ēku kompleksu. Rīgā pēc viņa projektiem uzceltas aptuveni 250 ēkas. Viņa vārdā nosaukta iela Vidzemes priekšpilsētā.
[izmainīt šo sadaļu] Biogrāfija
Dzimis 1859. gadā Valmieras apriņķa Mazsalacas pagastā, zemnieku ģimenē, 1869. gadā vecāki pārcēlušies uz dzīvi Rīgā.
Konstantīns Pēkšēns bija pirmais latviešu tautības arhitekts, kas akadēmisko izglītību guva Rīgaы Politehnikumā (1878.—1879. g. inženierzinātnes, 1880.—1885. g. arhitektūra). Vēlāk viņš vispirms strādāja J. F. Baumaņa būvbirojā, bet no 1886. g. vadīja savu būvbiroju. 20. gs. K. Pēkšēns sākumā nodibināja centrālapkures sistēmu montāžas firmu, kas ilgstoši bija lielākā Rīgā. Paralēli arhitekta darbam Konstantīns Pēkšēns darbojās Rīgas Latviešu biedrībā, piedalījās vairāku latviešu laikrakstu izdošanā.
20. gadsimta sākumā K. Pēkšēna darbnīcā strādāja gandrīz visi jaunie latviešu arhitekti, kas vēlāk kļuva slaveni — Laube, Vanags, Pole, Malvess.
[izmainīt šo sadaļu] Projektētās ēkas
Pēc K. Pēkšēna projektiem 19. un 20. gs. mijā celtnes veidotas tipiskās eklektisma formās: Berga bazārs (1893. g.), Pavasara biedrības ēka (1888), dzīvojamie nami Marijas ielā 9 (1899. g.), Brīvības ielā 108 (1899), 112 (1900), 128 (1902), Kr. Barona ielā 7/9 (1899), 11 (1901).
20. gs. sākumā K. Pēkšēns strādāja galvenokārt racionālā jūgendstila (arī nacionālā romantisma) formās. Nozīmīgākie šā posma darbi: dzīvojamie nami Tallinas ielā 23 (1901), Alberta ielā 12 (1903), Tērbatas ielā 33/35 (1906), skola Tērbatas ielā 15/17 (1905, visi kopā ar E. Laubi), nami Smilšu ielā 2 (1902), Avotu ielā 1 (1904), Tērbatas ielā 9/11 (1912), Ģertrūdes ielā 46 (1908), Vīlandes ielā 4, 10, 12, 14, 16 (1908.—1910. g.), banku ēka Tērbatas ielā 14 (1909, kopā ar A. Mēdlingeru).
