Jēkabs Grots

Vikipēdijas raksts

Jēkabs Grots

Personīgā informācija
Dzimis	1888. gada 15. maijā Saikavas pagastā
Miris	1942. gada 17. jūnijā Soļikamskas soda nometnēs Molotovas apgabalā, PSRS
Dzīvesbiedre	Marija Grote (Celmiņa; 1892. — 1963.)
Bērni	Pēteris Kārlis Grots (dzimis 1921.) Annmarija Jākobsone (1923. — 2001.) Andrejs Jēkabs Grots (dzimis 1927.)

Jēkabs Grots (dzimis 1888. gada 15. maijā, miris 1942. gada 17. jūnijā) bija apelācijas tiesas tiesnesis, senators. Rīgas brīvmūrnieku ložas „Jāņuguns” brālis (1929). Studentu korporācijas “Lettonia” filistrs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

[izmainīt šo sadaļu] Dzīvesgājums

Dzimis 1888. gada 15. maijā Saikavas pagastā.
1913. gadā beidzis Tērbatas Universitātes Juridisko fakultāti.
1913.-1915. gadā zvērināta advokāta palīgs Rīgā un Tērbatā.
1916.- 1920. gadā dzīvojis Petrogradā.
1920. gada februārī pieņemts darbā par Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Juriskonsultācijas III šķiras sekretāru.
1920. gada aprīlī - oktobrī strādājis par Latvijas Ārlietu ministrijas Starptautisko civiltiesību nodaļas vadītāju.
1920.-1925. gadā Apgabaltiesas loceklis.
1925.-1934. gadā Tiesu palātas loceklis.
1934.-1940. gadā senators Senāta Civilkasācijas departamentā.
1940.-1941. gadā strādājis LPSR Finanšu tautas komisariātā.
1941. gada 14. jūnijā apcietināts kopā ar sievu Mariju un bērniem Pēteri un Annmariju, nošķirts no ģimenes un aizvests uz Soļikamskas soda nometnēm Molotovas (Permas) apgabalā.
1942. gada 23. martā uzrādīta apsūdzība: "bijis atbildīgos amatos buržuāziskās Latvijas tiesu aparātā, cīnījies pret revolucionāro kustību" (KPFSR KK 58 – 13.p.).
1942. gada 16. maija Sevišķās apspriedes lēmums: "par cīņu pret revolucionāro kustību, nošaut".
1942. gada 17. jūnijā izpildīts nāvessods.
Simboliskā kapa vietā viņam uzlikta piemiņas zīme Meža kapos.