Heksode

Vikipēdijas raksts

Heksode (grieķu: hex - seši + (elektr)ods) - elektronu lampa ar sešiem elektrodiem - anodu, karsējamu katodu un četriem tīkliņiem.

Satura rādītājs

1 Vēsture
2 Uzbūve
3 Darbības princips
4 Izmantošana

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Pentodes, kuru bremztīkliņam bija atsevišķs izvads, bija iespējams izmantot ne tikai vienkāršai signāla pastiprināšanai, bet arī kā tā saucamās dubultās stūrēšanas lampas. Šādā slēgumā signāls tiek padots arī uz trešo pentodes tīkliņu un ar šo papildus signālu iespējams mainīt lampas pastiprinājumu. Šādam mērķim tika izveidotas speciālas pentodes ar pagarinātu voltampēru raksturlīkni (varimjū). Tomēr šādai shēmai piemīt tetrodei raksturīgais trūkums - dinatronefekts, jo trešais tīkliņš vairs nestrādā kā bremztīkliņš. Tādēļ tika izgudrota lampa ar vēl vienu tīkliņu, ko lietot kā bremztīkliņu - heksode. Tomēr heksodes nekad nav tikušas plaši pielietotas un to ražošana (vienā balonā ar triodi) daudzmaz tika attīstīta vēl pēc heptodes un pentagrīda izgudrošanas.

[izmainīt šo sadaļu] Uzbūve

Heksodes uzbūve no pentodes uzbūves atšķiras ar vēl vienu papildus tīkliņu. Skaitot no katoda, heksodes pirmais tīkliņš ir stūrējošais tīkliņš, otrais - ekrāntīkliņš, trešais - stūrējošais tīkliņš dubultajai vadībai, ceturtais - bremztīkliņš. Ir arī tādas heksožu konstrukcijas, kas paredzētas frekvences pārveidošanai - tām otrais un ceturtais tīkliņš balona iekšienē savienoti savā starpā un kalpo kā ekrāntīkliņi, pirmais tīkliņš ir signāla ieeja, bet trešais - heterodīna ieeja. Bremztīkliņa šādām lampām nav. Parasti heksode atrodas vienā balonā ar triodi kā kombinētā lampa, lai to būtu ērtāk lietot kā frekvences pārveidotāju.