Dezoksiribonukleīnskābe
Vikipēdijas raksts
 Šis raksts ir par DNS jēdzienu bioloģijā un ķīmijā – dzīvo organismu ģenētiskās informācijas glabātuvi. Skaties nozīmju atdalīšanas lapu, lai uzzinātu par citām jēdziena DNS nozīmēm. |
DNS jeb dezoksiribonukleīnskābe ir dezoksiribonukleotīdu lineārs polimērs, praktiski visu dzīvo organismu (izņemot daļu vīrusu) ģenētiskās informācijas glabātāja (tāda ir tikai 1 no 2 DNS ķēdēm. Informācijas glabātājas ķēde ir aktīvā ķēde, bet otra- pasīvā jeb sedzējķēde, no kuras matricas jeb informācijas RNS norakstīs komplementāri DNS.). Divpavedienu DNS divi komplementāri DNS pavedieni (polimēri) veido DNS dubultspirāli. Sastopama arī viena pavediena veidā. Eikariotu šūnās lielākā daļa DNS atrodas šūnas kodolā, hromosomās. Prokariotos, DNS brīvi peld citoplazmā.
| DNS | RNS | |
| nukleotīdi | Adenīns (A) | Adenīns (A) |
| Timīns (T) | Uracils (U) | |
| Citozīns (C) | Citozīns (C) | |
| Guanīns (G) | Guanīns (G) | |
| Ogļhidrāts | dezoksiriboze | riboze |
| skābe | H3PO4 | H3PO4 |
| molekulas uzbūve | dubultspirāle A-T; C-G | nukleotīdu virkne A-U; C-G |
Dzīvnieku šūnām ir vairāki RNS veidi, kuri nodrošina to, ka DNS atrodas tikai kodolā.
[izmainīt šo sadaļu] Skat. arī
- Ribonukleīnskābes (RNS)
- Bioķīmija
