Budapešta

Vikipēdijas raksts

Budapešta (ungāriski - Budapest) ir Ungārijas galvaspilsēta un tās galvenais politiskais, industriālais un tirdzniecības centrs. Tajā ir vairāk nekā 1,7 miljoni iedzīvotāji, kaut arī 1980'ajos gados to bija pat 2,07 miljoni.

Budapešta izveidojās 1873. gadā, apvienojoties Donavas labajā krastā esošajai Budai un Obudai (Vecbudai) un kreisā krasta Peštai.

Vēsturiski Austroungārijas divmonarhijas otra svarīgāka pilsēta aiz Vīnes. Slavena ar savām kafejnīcām (līdzīgi kā Vīne), turku pirtīm un vecāko metro kontinentālajā Eiropā.

Budapest

Iedzīvotāji (2005)

1 708 087
2 585 197 (aglom.)

Dibināta

ap 89.g (romieši - Aquincum)

Meģe(Megye)

atsevišķa galvaspilsētas municipalitāte (főváros)

Mājaslapa

www.budapest.hu

Wikimedia Commons ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skat.:

Category:Budapest

Ungārijas Parlamenta ēka Budapeštā

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Rakstītā pilsētas vēsture sākas ap 89.g, kad romieši nodibina apmetni - Akvinkumu (Aquincum) ķeltu apmetnes vietā. Pilsēta ir romiešu provinces Panonijas (Pannonia) galvaspilsēta no 106.g līdz IV.gs beigām, kad Budapeštas teritoriju ieņem avāri un slāvi.

Ap 900.gadu teritoriju ieņem maģāru ciltis - mūsdienu ungāru priekšteči un 1000.g nodibina Ungāriju.

No 1247.gada Budā ir karaļa rezidences pils, bet 1361.gadā Buda kļūst par Ungārijas galvaspilsētu.

1541.g Buda un Pešta nokļūst osmāņu pakļautībā, bet 1686.gadā Hābsburgi, kuri uz to laiku bija kļuvuši par Ungārijas karaļiem, atkaro pilsētas.

1848.gada revolūcijas laikā tiek pieņemts lēmums par Budapeštas izveidi, tomēr līdz ar revolūcijas sakāvi viss paliek pa vecam. Tomēr pēc 1867.gada Austrijas Kompromisa (Ausgleich), kad Hābsburgu impērija kļūst par divmonarhiju, Buda kļūst par Austroungārijas otras sastāvdaļas - Ungārijas karalistes galvaspilsētu, un 1873.gadā, apvienojot atsevišķas pilsētas - Budu, Obudu un Peštu, izveidojas Budapešta.

XIX.gs otrajā pusē Budapešta piedzīvo strauju demogrāfisku un ekonomisku uzplaukumu.

Pēc Austroungārijas sakāves 1.pasaules karā 1918.gada novembrī Budapeštā tiek deklarēta republika ar premjermnistru Mihāju Kāroji (Károlyi Mihály) priekšgalā. Tomēr jaunā valdība nespēj nosargāt bijušās Ungārijas teritoriju, tāpēc valdība zaudē tautas atbalstu un 1919.gada 21.martā Ungārijā nodibinās Ungārijas Padomju republika - otrā (aiz Krievijas) komunistiskā valsts pasaulē. Tomēr tā paša gada 6.augustā Budapeštā ienāk rumāņu karaspēks, bet 14.augustā - balto ungāru spēki Mikloša Horti vadībā.

2.pasaules kara laikā Ungārija ir Vācijas sabiedrotā. 1944.gada 15.oktobrī, kad PSRS karaspēks ienāk Ungārijas teritorijā, Horti deklarē pamieru, bet varu Ungārijā un Budapeštā sarābj Bultu Krusta partija (Nyilaskeresztes Párt Hungarista Mozgalom) Hitlera sabiedrotā Ferenca Sālaši (Szálasi Ferenc) vadībā un 19.martā Ungāriju okupē vācu karapēks. 1944.gada 24.decembrī PSRS karaspēks, kopā ar rumāņu spēkiem aplenc Budapeštu, un divus mēnešus notiek cīņa par pilsētu. Budapešta piedzīvo ievērojamus postījumus.

1956.gadā ar mierīgas studentu demonstrācijas apšaušanu Budapeštā, sākas Ungārijas 1956.gada revolūcija. Jau nākamajā dienā Budapeštā tiek gāztas Staļina skulptūras un noplēsti padomju simboli, bet Ungārijas armija pāriet sacēlušos pusē. Jaunais Ungārijas premjerminists Imre Naģs paziņo par izstāšanos no Varšavas pakta, bet 4.novembrī Ungārijā ieiet padomju karaspēka papildspēki un sākas revolūcijas bruņota apspiešana. Budapeštā notiek ielu cīņas, tā tiek apšaudīta ar artilēriju un aviāciju.