Atitlans (ezers)
Vikipēdijas raksts
| Atitlans | |
|---|---|
 |
|
| Koordinātes: | 14°42'Z 91°12'R |
| Platība: | 126 km2 |
| Maks. garums: | 18 km |
| Vid. dziļums: | m |
| Maks. dziļums: | >350 m |
| Tilpums: | km3 |
| Augstums vjl.: | 1 560 m |
| Izteka: | |
| Sateces baseins: | km2 |
| Sateces baseina valstis: | Gvatemala |
| Salas: | |
| Apdz. vietas krastos: | |
Atitlans (spāniski - Lago de Atitlán) - ezers Gvatemalā, 144 km no Gvatemalas pilsētas. Dziļākais ezers Centrālamerikā.
[izmainīt šo sadaļu] Ģeoloģiskā vēsture
Atitlans ir krāterezers, kas aizpilda vulkāna kalderu, kas izveidojusies pirms 84 000 gadiem notikušā izvirdumā, kas tiek dēvēts - Los Chocoyos izvirdums. Šī izvirduma rezultātā atmosfērā nokļuva ap 300 km³ pelnu, kas nosēdās plašā teritorijā no Floridas līdz Ekvadorai. Pelnu slānis kalpo par stratigrāfisko marķieri Klusajā okeānā un Atlantijas okeānā. Kalderas dziļums sasniedz 600 metrus.
Pēc Las Chocoyos izvirduma vulkānisms turpinājās un kalderā izveidojās trīs vulkāni. Atitlans (vulkāns) atrodas kalderas ziemeļu malā. San Pedro vulkāns un Tolimans atrodas kalderas iekšpusē. San Pedro vulkāns visdrīzāk ir vecākais - tā pēdējais izvirdums noticis pirms aptuveni 40 000 gadu. Pēc šī izvirduma sāka veidoties Tolimans un, iespējams, ir aktīvs joprojām, kaut gan vēsturiskajā laikā tā izvirdums nav noticis. Atitlans (vulkāns) izveidojies pēdējo 10 000 gadu laikā un ir aktīvs joprojām - pēdējais izvirdums notika 1853. gadā.
1976. gada 4. februārī Gvatemalā notika spēcīga zemestrīce, kuras rezultātā gāja bojā vairāk kā 26 000 cilvēku. Zemestrīces rezultātā ezera gultnē izveidojās plaisa, kuras dēļ ezera līmenis mēneša laikā kritās par 2 metriem un pēdējo 10 gadu laikā - par 20 metriem.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture un saimniecība
Ezera apkaime ir izcili ainaviska. 1955. gadā ap to tika nodibināts nacionālais parks. Tā kā ezers pasaules tūrisma industrijai nebija pazīstams, tika nolemts ezerā ieviest jaunas zivju sugas, kas pazīstamas Amerikas sporta zvejas cienītājiem. Ezerā tika ieviesti Ziemeļamerikā pazīstamie melnie asari (Micropterus), kas izmainījuši ezera ekosistēmu, iznīcinot divas trešdaļas vietējo zivju sugu.
Ezera apkaimes ciematos dzīvo maiji, kas šeit joprojām valkā tradicionālos apģērbus. Santjago Atitlanas ciematā maiji pielūdz Maksimonu - savdabīgu elku kultu, kas radīts, apvienojot seno maiju ticējumus, katoļticību un konkistadoru leģendas.
Ap ezeru atrodas kalni un maiju apdzīvotas vietas, kā arī kafijas, kaučuka, cukurniedres, tējas, banānu plantācijas.
Lielākā pilsētiņa ezera krastā ir Panahačela (Panajachel), kas ir tūrisma industrijas centrs jau kopš 1960jiem, kad šeit masveidā ieradās hipiji. Vēlākais pilsoņu karš šo skaisto vietu padarīja mazāk populāru, taču kopš 1996. gada tūristi atgriežas.
Gvatemalas pilsoņu kara laikā Atitlana krastā valdības karaspēks centās iznīcināt maiju apmetnes, vairāk kā 300 cilvēku pazuda bez vēsts.
2005. gada oktobrī viesuļvētra "Stens" ezera piekrastē izraisīja plašus postījumus. Liels zemes nogruvums apraka Panabajas ciematu - bojā gāja ap 1 400 ciemata iedzīvotāju.
