Ādams Alksnis

Vikipēdijas raksts

Ādams Alksnis (1864-1897) bija latviešu mākslinieks, kurš viens no pirmajiem pievērsās zemnieku dzīves atspoguļojumam, kā arī aizsāka latviešu mitoloģijas tēlu vizuālo attēlošanu ("Skriešanās").

Zīmēšanas pamatus Alksnis apguva Rīgas vācu amatnieku biedrības amatniecības skolā, vēlāk iestājās Pēterburgas Mākslas akadēmijā kā brīvklausītājs (specializējās batālajā glezniecībā). Viņa izglītība bija nepilnīga, jo finansiālu apstākļu dēļ viņam bieži nācās atgriezties uz mājām piepelnīties. Viņš tomēr pilnībā apguva zīmējumu. Alkšņa plašās teorētiskās zināšanas un interese par jauno mākslā noteica viņa aktīvo darbību mākslinieku pulciņā "Rūķis".

1892. gadā Alksnis beidza studijas Pēterburgas Mākslas akadēmijā (viņš bija ieguvis trešās pakāpes mākslinieka nosaukumu) un atgriezās Rūjienā, kur bija uzaudzis. Viņš nomira pēc neveiksmīgi izdarītas operācijas.

Alksnis gleznojis portretus, žanra gleznas un ainavu studijas ("Sēdošais zēns", "Tēva portrets", "Ceļā"), arī akvareļus, kur attēlojis ainas no lauku dzīves ("Uz mežu", "Pārceltuve", "Sējējs"), kā arī ainas no latviešu vēstures un mitoloģijas.

Alksnis daudz zīmējis, bieži – lauku sadzīves ainas ("Kartupeļu racēji", "Zirgu dzirdīšana"), pasaku tēlus ("Skriešanās", "Ganuzēns un velns"), latviešu vēstures ainas ("Zemgaļu kauja ar krustnešiem", "Izlūki"). Zīmējumi darināti pamatā zīmuļa un ogles tehnikā.