Web Analytics Made Easy - Statcounter

See also ebooksgratis.com: no banners, no cookies, totally FREE.

CLASSICISTRANIERI HOME PAGE - YOUTUBE CHANNEL
Privacy Policy Cookie Policy Terms and Conditions
Pintura - Güiquipeya

Pintura

Dendi Güiquipeya

Ena terminulohia atual la parabra "pintura" es solu una parti e lo que se conoci cumu recubrimientu orgánicu; éstus están hormaus pol pinturas, barnis, esmaltis, lacas, colorantis, sellaoris i tolas crasis d´acesorius cumu los disolventis.

Estus recubrimientus tiinin las siguientis propiedais en graus variablis, sigún seya la composición el recubrimientu: güen fluhu i nivelación; proporción d´aspersión i grosol de pinicla satisfatorius; secau liheru, arta empermeabiliá, güena adesión, flesibiliá i dureza, resistencia a la abrasión i durabiliá.

Tamién se refieri en primel lugal a las sustancias gastás pa dal colol i que suelin sel una mestura dun pimentu i un aglutinanti, el cual puei diluilsi mas u menus. Tamién desistin pinturas que nu neseditan un aglutinanti, cumu pol sabulugal: los pastelis, carboncillus, grafitus... Pol estensión, tamién se huchea asina a angunas obras creás con estus materialis. Desistin multitú e ténicas válias pa la realización de pinturas, asín cumu e soportis i motivacionis. Las ténicas se puein deferencial en grasas i acuosas. Los soportis en fihus i móvilis.

La pintura es la cencia i el arti d´espresal sentimientus, emocionis u ideas, meyanti imáhis u representacionis ohetivas (mundu esteriol) u suhetivas (mundu interiol), creás pol un artista hucheau "pintol" i asiahás en una superfici bidimensional, gastandu deferentis sustancias (materialis u "pimentus") i unas "ténicas pitóricas". Sigún la maestría el artista, la su obra conseguirá u nu, un valol estéticu.

Los estoriaoris el arti dividin a la pintura en períodus i cá época cuenta colas sus respetivas ténicas de pintura. A partil de la segundera mitá el sigru XIX la pintura sufrió un revolución estraordinaria, nu solamenti ena temática representá, sinu tamién a las nuevas ténicas gastás. Se á chambau en solu un sigru la pintura acaémica lisa i pulia que gasta un luengahi bidimensional pol una nueva horma e pintura rugosa elevá que gasta un luengahi tridimensional hucheá Olopintura.

[eital] Enlacis esternus


aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -