Vladimirs Putins
Vikipēdijas raksts
| Vladimirs Putins | |
| Владимир Владимирович Путин | |
.jpg/160px-Putin_(cropped).jpg) Vladimirs Putins |
|
|
Krievijas Federācijas premjerministrs
|
|
| - | |
| Amata sākums 2008. gada 8. maijs |
|
| Prezidents | Dmitrijs Medvedevs |
|---|---|
| Priekštecis | Viktors Zubkovs |
|
Krievijas Federācijas prezidents
|
|
| Amatā 2000. gada 7. maijs* – 2008. gada 7. maijs |
|
| Premjerministrs | Mihails Kasjanovs Viktors Hristenko Mihails Fradkovs Viktors Zubkovs |
| Priekštecis | Boriss Jeļcins |
| Pēctecis | Dmitrijs Medvedevs |
|
Krievijas Federācijas premjerministrs
|
|
| Amatā 1999. gada 8. augusts – 2000. gada 7. maijs |
|
| Prezidents | Boriss Jeļcins |
| Priekštecis | Sergejs Stepašins |
| Pēctecis | Mihails Kasjanovs |
|
|
|
| Dzimš. dati | 1952. gada 7. oktobris Ļeņingrada, PSRS |
| Dzīvesbiedrs (e) | Ludmila Putina |
| Alma mater | Sanktpēterburgas Valsts universitāte |
| Reliģija | pareizticība |
| Pagaidu prezidents kopš 2000. gada 1. janvāra. | |
Vladimirs Putins (Владимир Владимирович Путин; dzimis 1952. gada 7. oktobrī) — pašreizējais Krievijas Federācijas premjerministrs, no 2000. gada 7. maija līdz 2008. gada 7. maijam bija Krievijas prezidents. Putins no 2008. gada 7. maijam ir arī ietekmīgakās politiskās partijas Vienotā Krievija vadītājs.
Populārākais Krievijas politiķis no 1999. gada (reitings audzis no 14% 1999. gadā līdz 79% 2007. gadā)[1][2][3][4][5][6].
2007. gada Krievijas Valsts domes vēlēšanās Putins vadīja politiskās partijas "Vienotā Krievija" ("Единая Россия") vēlēšanu sarakstu, neesot tās biedrs. Partijas federālais saraksts sastāvēja tikai no viņa uzvārda. Partijas VIII kongresā, dodot piekrišanu vadīt vēlēšanu sarakstu, paziņoja, ka pieļauj iespēju kļūt par valdības vadītāju pēc tam, kad beigsies viņa prezidenta pilnvaru otrais termiņš.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Biogrāfija
- Dzimis 1952. gada 7. oktobrī Ļeņingradā.
- 1975. gadā pabeidza Ļeņingradas Valsts universitātes Juridisko fakultāti.
- Pēc augstskolas pabeigšanas tika nosūtīts darbā Valsts drošības komitejā (VDK). No 1985. līdz 1990. gadam strādāja Vācijas Demokrātiskajā Republikā.
- No 1990. gada — Ļeņingradas Valsts universitātes rektora palīgs starptautiskajos jautājumos, pēc tam — Ļeņingradas pilsētas padomes priekšsēdētāja padomnieks.
- No 1991. gada 12. jūnija, pēc Anatolija Sobčaka ievēlēšanas mēra amatā — Sanktpēterburgas mērijas ārējo sakaru komitejas priekšsēdētājs, no 1994. gada — arī Sanktpēterburgas valdības priekšsēdētāja pirmais vietnieks.
- No 1996. gada augusta pēc Sobčaka zaudējuma vēlēšanās Putins pārcēlās uz Maskavu un kļuva par Krievijas Federācijas Prezidenta lietu pārvaldnieka vietnieku.
- No 1997. gada marta — Krievijas Federācijas Prezidenta Administrācijas vadītāja vietnieks, Krievijas Federācijas Prezidenta kontroļu virsvaldes priekšnieks.
- No 1998. gada maija — Krievijas Federācijas Prezidenta Administrācijas vadītāja pirmais vietnieks.
- 1998. gada 25. jūlijā iecelts par Krievijas Federācijas Federālā drošības dienesta direktoru, no 1999. gada 26. marta — vienlaicīgi arī Krievijas Federācijas Drošības Padomes Sekretārs.
- 1999. gada 9. augustā iecelts par valdības priekšsēdētāja vietas izpildītāju. Tajā pašā dienā Jeļcins nosauca Putinu par savu pēcteci.
- No 1999. gada 16. augusta — Krievijas Federācijas Valdības Priekšsēdētājs.
- No 1999. gada 31. decembra — pildīja Krievijas Federācijas Prezidenta pienākumus.
- 2000. gada 26. martā ievēlēts par Krievijas Federācijas Prezidentu. Stājās amatā 2000. gada 7. maijā.
- 2004. gada 14. martā ievēlēts par Krievijas Federācijas Prezidentu uz otro termiņu.
[izmainīt šo sadaļu] Darbība PSRS Valsts Drošības Komitejā
- 1975—1984 — VDK Ļeņingradas daļas Pirmās (kadru) nodaļas darbinieks.
- 1976 gadā beidza "Operatīvā sastāva sagatavošanas kursus".
- 1979 gadā beidza mācības sagatavošanas kursos VDK augstskolā Maskavā
- 1985 gadā beidzis ar Sarkano zvaigzni apbalvoto J. Andropova VDK institūtu, kas nodarbojās ar ārējās izlūkošanas kadru sagatavošanu.
- 1985—1990 strādāja Vācijas Demokrātiskajā republikā, Drēzdenē. Oficiāli ieņēma PSRS - VDR Draudzības nama direktora amatu.
[izmainīt šo sadaļu] Darbība Ļeņingradā - Sankt-Pēterburgā
- No 1990. gada strādā par rektora palīgu starptautiskajos jautājumos Ļeņingradas Valsts Universitātē, pēc tam - Ļeņingradas pilsētas domes priekšsēdētāja padomnieks
- No 1991. gada 12. jūnija, kad par mēru tika ievēlēts Anatolijs Sobčaks, strādā par priekšsēdētāju Sankt-Pēterburgas ārējo sakaru komitejā
- 1992. gada sākumā tika pārcelts uz VDK "tekošajām rezervēm" Ļeņingradas Valsts universitātē
- No 1994. gada marta strādā Sankt-Pēterburgas domē par tās priekšsēdētāja vietnieku.
[izmainīt šo sadaļu] Darbība Maskavā
- No 1996. gada augusta, pēc tam, kad Sobčaks zaudē vēlēšanās Sankt-Pēterburgā, pārbrauc uz Maskavu un kļūst par Krievijas Prezidenta administrācijas priekšsēdētāja Pāvela Borodina vietnieku
- No 1997. gada 26. marta - Krievijas Federācijas prezidenta Galvenās kontroles pārvaldes vadītājs
- No 1998. gada 25. maija - Krievijas Federācijas Prezidenta Administrācijas pirmais vietnieks
- 1998. gada 25. jūlijā iecelts par Federālā Drošības dienesta direktoru, vienlaikus ar 1999. gada 26. martu - Krievijas Federācijas Drošības padomes sekretārs
- 1999. gada 9. augustā iecelts par Krievijas Federācijas valdības vadītāja vietas izpildītāju. Tajā pašā dienā savā uzrunā televīzijā Krievijas Federācijas prezidents Boriss Jeļcins nosauc Vladimiru Putinu par savu pēcteci.
- No 1999. gada 16. augusta - Krievijas Federācijas Ministru kabineta vadītājs.
- 1999. gada 31. decembris. Pēc tam, kad prezidents Boriss Jeļcins labprātīgi atstāj amatu, Putins kļūst par Krievijas Federācijas prezidenta pienākumu izpildītāju. Tajā pašā dienā Putinam tika nodoti prezidenta varas simboli un "kodolportfelis".
- 2000. gada 26. martā ievēlēts par Krievijas Federācijas prezidentu. Amatā stājas 2000. gada 7. maijā.
- 2000. gada maijā par premjeru ieceļ Mihailu Kasjanovu
- 2004. gada 24. februārī prezidents Putins atlaiž Kasjanova valdību, nosaucot viņa darbību par "kopumā apmierinošu".Par jauno premjeru kļūst Mihails Fradkovs.
- 2004. gada 14. martā Putins tiek atkārtoti ievēlēts par Krievijas Federācijas prezidentu. Amatā atkārtoti stājas 2004. gada 7. maijā.
- 2008. gada 7. maijā Putins nodeva prezidenta pilnvaras jaunievēlētajam Krievijas prezidentam Dmitrijam Medvedevam.
- 2008. gada 8. maijā Krievijas Valsts dome apstiprināja Putinu Krievijas premjerministra amatā.
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
- ↑ "Левада-центр": Путин остается самым популярным политиком в России
- ↑ Что людям нравится и не нравится в Путине
- ↑ Владимир Путин лидирует в рейтинге популярности политиков среди россиян
- ↑ Владимир Путин – самый популярный политик России
- ↑ Л. Седов:Проблемы президентских выборов 2008 года
- ↑ Уровень одобрения деятельности В. Путина на посту президента России
