Tiesībsargs (Latvija)
Vikipēdijas raksts
Tiesībsargs (zviedru valodā - ombud) ir Latvijas valsts amatpersona, kuras pienākums ir veicināt cilvēktiesību aizsardzību un sekmēt, lai valsts vara tiktu īstenota tiesiski, lietderīgi un atbilstoši labas pārvaldības principam.
Tiesībsargs savā darbībā ir neatkarīgs un pakļaujas vienīgi likumam. Nevienam nav tiesību ietekmēt tiesībsargu viņa funkciju un uzdevumu pildīšanā. Tiesībsarga amats nav savienojams ar piederību pie politiskajām partijām. Tiesībsargu amatā apstiprina Saeima pēc ne mazāk kā piecu Saeimas deputātu ierosinājuma. Tiesībsargu apstiprina uz četriem gadiem.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Pirmais Latvijas tiesībsargs
2007. gada 1. martā Saeimas sēdē ar 70 deputātu balsīm "par", 16 "pret" un 1 "atturas" Saeima pieņēma lēmumu “Par tiesībsarga apstiprināšanu”, apstiprinot pirmo Latvijas Republikas tiesībsargu - Romānu Apsīti. Tiesībsargs Romāns Apsītis deva svinīgo zvērestu, tādējādi ar 2007. gada 1. martu uzsāka pildīt tiesībsarga funkcijas.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture: tiesībsarga izvirzīšana
Tiesībsargam darbs bija jāuzsāk 2007. gada 1. janvārī. Tiesībsarga amata kandidāta apstiprināšana līdz tam laikam nebija notikusi, un viņa pienākumus sāka pildīt bijusī VCB direktora p.i. Diāna Šmite. Pirmā kandidātu izvirzīšana tiesībsarga amatam tika noteikta līdz 2006. gada 5. decembrim, tika izvirzīti divi kandidāti - Latvijas Universitātes habilitētā politoloģijas zinātņu doktore Rasma Šilde-Kārkliņa un Latvijas Universitātes Valststiesību zinātņu katedras vadītājs Ringolds Balodis. Saeimas 2007. gada 11. janvāra balsojumā neviens no izvirzītajiem kandidātiem neieguva Saeimas deputātu balsu vairākumu. Otrā kandidātu izvirzīšana tika noteikta līdz 2007. gada 15. februārim, tika izvirzīts viens pretendents: Satversmes tiesas tiesnesis Romāns Apsītis. 2007. gada 1. martā viņš tika apstiprināts amatā.
[izmainīt šo sadaļu] Tiesībsarga likumā noteiktās prasības tiesībsarga amata kandidātam
Persona var tikt apstiprināta tiesībsarga amatā tikai tad, ja tā atbilst šādiem kritērijiem:
- persona ir Latvijas pilsonis;
- personai ir nevainojama reputācija;
- persona ir sasniegusi 30 gadu vecumu;
- personai ir augstākā izglītība;
- personai ir zināšanas un praktiskā darba pieredze tiesību aizsardzības jomā;
- persona atbilstoši likuma prasībām ir tiesīga saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam;
- personai nav dubultpilsonības.
[izmainīt šo sadaļu] Zvērests
Pēc apstiprināšanas, stājoties amatā, tiesībsargs dod zvērestu Saeimas sēdē: "Es, ............, uzņemoties tiesībsarga pienākumus, apzinos man uzticēto atbildību un zvēru (svinīgi solu) būt godīgs un taisnīgs, aizstāvot personu tiesības un brīvības saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumiem un starptautiskiem līgumiem."
[izmainīt šo sadaļu] Tiesībsarga funkcijas
- Veicināt privātpersonas tiesību un likumisko interešu aizsardzību;
- Sekmēt vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu un jebkāda veida diskriminācijas novēršanu;
- Izvērtēt un veicināt labas pārvaldības principa ievērošanu valsts pārvaldē;
- Jautājumos, kas saistīti ar cilvēktiesību un labas pārvaldības principa ievērošanu, atklāt trūkumus tiesību aktos un to piemērošanā, kā arī veicināt šo trūkumu novēršanu;
- Sekmēt sabiedrības informētību un izpratni par cilvēktiesībām, par šo tiesību aizsardzības mehānismiem un par tiesībsarga darbu.
[izmainīt šo sadaļu] Tiesībsarga uzdevumi
Pildot funkcijas, tiesībsargs:
- pieņem un izskata privātpersonu iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus;
- ierosina pārbaudes lietu apstākļu noskaidrošanai;
- pieprasa, lai iestādes savas kompetences ietvaros un likumā paredzētajos termiņos noskaidro nepieciešamos lietas apstākļus un par tiem informē tiesībsargu;
- izskatot pārbaudes lietu vai pēc tās pabeigšanas sniedz iestādei ieteikumus un atzinumus par tās darbības tiesiskumu, lietderību un labas pārvaldības principa ievērošanu;
- šajā likumā noteiktajā kārtībā risina strīdus starp privātpersonām un iestādēm, kā arī ar cilvēktiesībām saistītus strīdus starp privātpersonām;
- veicina izlīgumu starp strīda pusēm;
- risinot strīdus cilvēktiesību jautājumos, sniedz privātpersonām atzinumus un ieteikumus cilvēktiesību pārkāpumu novēršanai;
- sniedz Saeimai, Ministru kabinetam, pašvaldībām vai citām iestādēm ieteikumus attiecībā uz tiesību aktu izdošanu vai grozīšanu;
- sniedz personām konsultācijas cilvēktiesību jautājumos;
- veic pētījumus un analizē situāciju cilvēktiesību jomā, kā arī sniedz atzinumus par aktuāliem cilvēktiesību jautājumiem.
[izmainīt šo sadaļu] Tiesībsarga tiesības
Pildot funkcijas un uzdevumus, tiesībsargam ir tiesības:
- pieprasīt un saņemt bez maksas no iestādes pārbaudes lietā nepieciešamos dokumentus (administratīvos aktus, procesuālos lēmumus, vēstules), paskaidrojumus un citu informāciju;
- apmeklēt iestādes, lai iegūtu pārbaudes lietā nepieciešamo informāciju;
- jebkurā laikā bez speciālas atļaujas apmeklēt slēgta tipa iestādes, brīvi pārvietoties iestādes teritorijā, apmeklēt visas telpas un vienatnē satikties ar personām, kuras tiek turētas slēgta tipa iestādēs;
- uzklausīt bērna viedokli bez viņa vecāku, aizbildņu, izglītības vai aprūpes un audzināšanas iestādes darbinieka klātbūtnes, ja bērns to vēlas;
- aicināt jebkuru privātpersonu iesniegt dokumentus, sniegt paskaidrojumus un citu informāciju par jautājumiem, kam ir būtiska nozīme pārbaudes lietā;
- ierosināt pārbaudes lietu pēc savas iniciatīvas;
- pieprasīt un saņemt speciālistu atzinumu pārbaudes lietā;
- iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā, ja iestāde, kas izdevusi apstrīdamo aktu, nav tiesībsarga norādītajā termiņā novērsusi konstatētos trūkumus;
- pabeidzot pārbaudes lietu un konstatējot pārkāpumu, aizstāvēt privātpersonas tiesības un intereses administratīvajā tiesā, ja tas nepieciešams sabiedrības interesēs;
- pabeidzot pārbaudes lietu un konstatējot pārkāpumu, vērsties tiesā tajās civillietās, kurās prasības būtība saistīta ar atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu;
- pamatojoties uz viņa rīcībā esošajiem materiāliem, vērsties pie citām kompetentām institūcijām, lai izlemtu jautājumu par lietas ierosināšanu.
[izmainīt šo sadaļu] Tiesībsarga birojs
Lai tiesībsargs varētu pildīt savas funkcijas un uzdevumus, tiesībsarga darbības nodrošināšanai bija jāizveido Tiesībsarga birojs. Tā kā tiesībsarga institūcija tika veidota uz Valsts cilvēktiesību biroja bāzes, Tiesībsarga birojs jau no 2007. gada 1. janvāra uzsāka savu darbību, vēl pirms tiesībsarga apstiprināšanas amatā.
[izmainīt šo sadaļu] Tiesības vērsties Tiesībsarga birojā
Ikvienai privātpersonai ir tiesības vērsties Tiesībsarga birojā ar iesniegumu, sūdzību vai priekšlikumu (par iespējamu cilvēktiesību vai labas pārvaldības principa pārkāpumu vai tā novēršanu).
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
- Tiesībsarga likums
- Tiesībsarga biroja mājas lapa
- Valsts valodas komisijas mājas lapā publicētais pamatojums, kāpēc jālieto vārds tiesībsargs, nevis vārds ombuds
- Kaijas Gertneres - Ozolas recenzija Tiesībsarga likuma projektam: Tiesībsargs - svarīgi nesašaurināt mērķi un atrast labu īstenotāju
- Mag.iur. Mārča Gobiņa raksts: Kāpēc Latvijai ir vajadzīgs tiesībsargs?
- Intervija ar Zviedrijas parlamentāro ombudu Matsu Mellinu: Tiesībsarga trīs vaļi — neatkarība, autoritāte un godīgums
- Prof. Jura Dreifelda raksts: Par ombudsmeni pasaulē un Latvijas iespējām
- Delfi.lv ziņa: Saeimai neizdodas ievēlēt tiesībsargu
- Delfi.lv ziņa: Apsītis ir vienīgā kandidaturā tiesībsarga amatam
- Saeimas balsojums par tiesībsarga apstiprināšanu
- Grozījumi Tiesībsarga likumā - pilnvaru palielināšana