Teodors Zaļkalns
Vikipēdijas raksts
Teodors Zaļkalns (dz. Teodors Grīnbergs, 1876-1972) bija viens no pirmajiem profesionālajiem latviešu tēlniekiem.
Zaļkalns mācījās Allažu draudzesskolā, tad Rīgas pilsētas reālskolā. 1893. gadā viņš iestājā Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Pēterburgā (to beidza 1899. gadā reizē ar Gustavu Šķilteru), kur specializējās dekoratīvajā glezniecībā un ofortā. Pēc mācībām Zaļkalns devās studēt uz Minheni, pēc tam arī uz Parīzi ar mērķi papildināties dekoratīvajā glezniecībā, taču, sastapies ar Ogistu Rodēnu, nolēma kļūt par tēlnieku. Zaļkalns daudz apmeklēja muzejus un īapšu uzmanību pievērsa Ēģiptes akmens tēlniecībai. Atgriezies Pēterburgā, Zaļkalns strādāja K. Faberžē juvelierizstrādājumu uzņēmumā, kur veidoja modeļus cilvēku un dzīvnieku figūriņām. Vasarās viņš atgriezās mājās un strādāja galvenokārt ar portretiem (šajā laikā tikās arī ar tādiem māksliniekiem kā Janis Rozentāls un Jūlijs Madernieks).
1903. gadā Zaļkalns pārcēlās uz Jekaterinburgu, kur strādāja par mākslas skolotāju. Paralēli viņš arī veidoja portetus un statuetes. 1907. gadā Zaļkalns devās uz Itāliju.
Pirmie Zaļkalna darbi bija figurāli veidojumi; viņa agrīnā posma dabiem raksturīgs dabiskums, plastiskas formas ("Bronza"), kompozicionāla vienkāršība (nav vairākfigūru kompozīcijas, neparastu izteiksmju vai pozu), materiāli – bronza vai marmors. Granītā Zaļkalns veidoja kapu pieminekļus (piemēram, obeliska formas kapakmeni ar tautas ornamentiku, stilizētiem ziediem Emīlam Dārziņam). Pirmā pasaules kara laikā Petrogradā Zaļkalns veidoja vairākus māmiņu tēlus, kuriem pozēja latviešu bēgles, piemēram, "Stāvošā māmiņa", "Sēdošā māmiņa", kas ir simboliski tēli.
Zaļkalns veidojis arī dzīvnieku tēlus, bijis izcils animālists.
Zaļkalna daiļradi var nosacīti iedalīt trijos posmos:
- impresionistiskais posms ("Ludmila"),
- Ēģiptes mākslas ietekmes posms, kurā parādās simboliski tēli, vispārinājums, atsevišķi kubisma paņēmieni (māmiņu tēli),
- vēlīnais posms (kapu pieminekļi, piemēram, Poruka un Bārdas).
Zaļkalns darbojies arī mākslas kritikā.
