Tanks
Vikipēdijas raksts
Tanks ir ar bruņām klāta kāpurķēžu kaujas mašīna, kas paredzēta ienaidnieka zemes spēku iznīcināšanai tiešā tēmējumā. Mūsdienās kaujas tanki ir spēcīgākais ierocis sauszemes kaujās, ar visbiezākajām bruņām un smagākajiem ieročiem. Tie var ātri pārvietoties arī pa šķēršļotu reljefu, bet prasa daudz degvielas, munīcijas un tehniskās apkopes, un nevar tikt ilgstoši izmantoti bez pārtraukumiem. Mūsdienu tanka galvenais ierocis ir lielgabals. Parasti tankam ir arī viens vai vairāki ložmetēji.
Pirmo tanku 1915. gadā uzbūvēja un arī izmēģināja Rīgas Krievu-Baltijas vagonu fabrikā, bet kaujās pirmoreiz tankus izmantoja Lielbritānija 1916. gadā, 1. pasaules kara laikā.[1] 1. pasaules kara laikā tanku galvenais uzdevums bija aizsardzības līniju pārraušana, atbrīvojot ceļu kājiniekiem. 2. pasaules karā tanki kļuva par galveno uzbrukuma ieroci, bet arī sekmīgi tika izmantoti aizsardzībā. Šeit noteikti jāpiemin vācu Blitzkrieg, jeb zibenskara taktika. Lielākā tanku kauja notika 1943. gada vasarā, pie Kurskas, starp Vāciju un PSRS.
Tanki ir praktiski visu mūsdienu armiju bruņojumā, taču to nozīme gadu gaitā ir mazinājusies.
Šis ar militāro tematiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |