Siaņa
Vikipēdijas raksts
|
||
Iedzīvotāji (2006) | 4 019 916 ([1]) 4 785 324 (aglom.) |
|
Dibināta | 202. g pmē | |
Province | Šaņsi province | |
Mājaslapa | http://www.xa.gov.cn/ |
Siaņa (西安/Xi'an) - pilsēta Ķīnas centrālajā daļā pie Vei (Wei) upes. Šaņsi provinces galvaspilsēta. Liels tūrisma cenrs.
Siaņa ir viena no ķīniešu civilizācijas šūpuļiem. Tā ir viena no senajām Ķīnas galvaspilsētām un Ķīnas valdnieku trīspadsmit dinastiju galvaspilsēta. Senatnē tās nosaukums bija Čanaņa (Chang'an, tulkojumā "mūžīgais miers") un tā bija senā Zīda ceļa gala punkts.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
No XI gadsimta p. m. ē. mūsdienu Siaņā atradās agrīnās Džou dinastijas galvaspilsēta Hao. Ciņu dinastijas laikā (221. - 206. p. m. ē.) šeit atradās dinastijas galvaspilsēta Sjaņana (Xianyang).
202. gadā p. m. ē. imperators Gaozu, Haņu dinastijas aizsācējs, netālu no Ciņu dinastijas galvaspilsētas drupām uzcēla savu pili. Tradicionāli tas tiek traktēts kā Siaņas (Čanaņas) dibināšanas gads.
190. g. p. m. ē. Dons Žuo (Dong Zhuo) no Lojanas (Luoyang) pārcēla savu galvaspilsētu uz Čanaņu.
No 582. gada Sui dinastijas valdnieki šeit uzcēla jaunu galvaspilsētu Dasinu (Daxing, tulkojumā - "lielais saviļņojums") un tā bija lielākā pilsēta pasaulē. Tanu dinastijas laikā to pārsauca par Čanaņu.
VII gadsimtā budistu mūks Suancjaņs (Xuanzang) šeit nodibināja lielu tulkošanas centru no sanskrita.
904. gadā pēc Tanu dinastijas krišanas iedzīvotājus pārvietoja uz jauno galavaspilsētu Lojanu (Luoyang) un Siaņas nozīme krasi samazinājās. Turpmāk tā bija provinces centrs.
1936. gadā pilsētā notika Siaņas incidents, kas noveda pie kopējas Ķīnas Komunistiskās partijas un Gomindāna frontes izveidošanās cīņai pret Japānu.
[izmainīt šo sadaļu] Ievērojamas vietas
- Terakota armija - imperatora Cina Šihuandi mauzolejs
- Minu dinastijas laika aizsardzības mūri
- Siaņas lielā mošeja - viena no senākajām Ķīnā
- Vairāk 1000 gadu vecās Lielā Savvaļas Zoss pagoda un Mazā Savvaļas Zoss pagoda
- Stēlu mežs - vairāk kā 3000 senu stēlu kolekcija