Roņu sala
Vikipēdijas raksts
| Roņu sala Ruhnu |
|
|---|---|
 |
|
 Koordinātes: |
57°48'Z 23°15'A |
| Salu grupa: |
Rietumigaunijas arhipelāgs |
| Jūra, okeāns, ezers: |
Baltijas jūra |
| Valsts: |
Igaunija |
| Iedzīvotāju skaits: |
ap 60 |
| Lielākā pilsēta, ciems: |
Ruhnu |
| Platība: |
11,9 km² |
| Augstākais punkts: |
29,6 m |
| Garums: |
5,5 km |
| Platums: |
3,5 km |
Roņu sala (igauņu val. - Ruhnu, zviedriski - Runö - salas nosaukums tiek saistīts ar zviedru rūnām) ir sala Rīgas jūras līcī, Baltijas jūrā, kas pieder Igaunijai. Sala ietilpst Sāres apriņķī, ģeogrāfiski pieder Rietumigaunijas arhipelāgam. Roņu salas platība ir 11,9 km², tajā dzīvo mazāk kā 100 iedzīvotāju. Roņu sala ir viena no visizolētākajām apdzīvotajām vietām Eiropas Savienībā. Roņu salā no aizvēsturiskiem laikiem līdz 1944. gadam dzīvoja etniskie zviedri, pēc padomju okupācijas to sāka apdzīvot igauņi.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfija
Salai tuvākā sauszeme ir Kolkas rags Latvijā - 37 km. Salas krastos vietām atsedzas devona smilšakmens. Daļu salas klāj priežu mežs, taču vētras tos ir jūtami postījušas.
Roņu salā reģistrēts Igaunijas vēja ātruma rekords - 47 m/s.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
- Apmēram 5200. gadu p.m.ē: senākie arheoloģisko izrakumu dati par cilvēku darbību salā, kad tajā dzīvojuši roņu mednieki.
- 1341. gads: Roņu sala pirmoreiz minēta vēstulē Kurzemes bīskapam, kas apliecina salinieku tiesības šeit dzīvot un apsaimniekot savu īpašumu saskaņā ar Zviedrijas likumiem. Uzskata, ka zviedri šeit ieradās 13. gadsimtā. Līdz 1621. gadam Roņu sala piederēja Kurzemes bīskapijai, to pārvaldīja Ģipkas soģis.
- 1621. gads: Pirmā Ziemeļu kara laikā salu ieņem zviedri un ieceļ pārvaldieku, kas pastāvīgi dzīvo salā. Krimināllietas arī turpmāk izspriež Kurzemes tiesa, bet draudzes mācītājs dzīvo Ārlavā.
- 1644. gads: Roņu salā tiek uzcelta luterāņu baznīca, kurā kalpo zviedru mācītājs.
- 1660. gads: Pēc poļu-zviedru kara ("Olīvas miera līgums") sala arī juridiski pārgāja zviedru Vidzemes sastāvā.
- 1721.-1915. gads: Lielā Ziemeļu kara rezultātā sala nonāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņas sastāvā.
- 1915.-1917. gads: Pirmā pasaules kara laikā salu okupēja vācu armija.
- 1918. gads: Pēc Pirmā Pasaules kara beigām salinieki nāca ar iniciatīvu apvienoties ar Zviedriju, uz salu pretenzijas pieteica arī Latvija. Iedzīvotājiem tika dota iespēja izvēlēties pievienoties Latvijai vai Igaunijai.
- 1919. gads: Salinieki izvēlējās iekļauties Igaunijas valsts sastāvā, jo citās Igaunijas salās arī dzīvoja zviedru minoritāte.
- 1934. gads: Roņu salā dzīvoja 282 cilvēki, no tiem 277 zviedri un 5 igauņi.
- 1943.-1944. gada augusts: Zviedri atstāja salu, neilgi pēc padomju okupācijas atjaunošanās no salas uz Zviedriju aizbrauca visi cilvēki izņemot divas ģimenes.
- no 1944. gada: uz Roņu salu tika pārceltas igauņu ģimenes. Roņu salā atradās arī nelielas padomju armijas bāzes. Pastāvīgo iedzīvotāju skaits nepārsniedza 400 cilvēkus.
- 1970. gados notikušās vētras dēļ lielākā daļa iedzīvotāju atstāja salu.
- 1991. gads: Pēc Igaunijas neatkarības atjaunošanas īpašumtiesības tika atgrieztas pirmskara īpašniekiem - t.i. pārsvarā zviedriem. Mūsdienās agrāko salas iedzīvotāju pēcteči salu apmeklē samērā bieži, taču uz dzīvi šeit nepārceļas.
[izmainīt šo sadaļu] Iedzīvotāju skaits
- 1624 - 120
- 1782 - 249
- 1842 - 389
- 1938 - 282
- 1947 - 180
- 1966 - 213
- 1979 - 52
- 1991 - 56
[izmainīt šo sadaļu] Transports
Roņu salu ar pārējo pasauli saista galvenokārt avioreisi - ziemā reizi nedēļā ir lidojumi uz Pērnavu un Kuresāri, vasarā divas reizes nedēļā. Uz salu iet arī prāmji.
[izmainīt šo sadaļu] Dabas un kultūras pieminekļi
- Roņu salas bāka - 1877. gadā celta metāla konstrukcijas bāka, veidota no Francijā ražotām metāla detaļām;
- Roņu salas vecā baznīca - unikāla koka celtne, celta, izmantojot strandējuša burinieka vraka kokmateriālus 1644. gadā
