Receptīvā estētika
Vikipēdijas raksts
Receptīvā estētika ir virziens literatūras teorijā un kritikā, kas, ietekmējoties no fenomenoloģijas, izveidojās un spēcīgi attīstījās Vācijā un arī ASV 20.gs. 60. un 70. gados. Receptīvā estētika literatūras pētniecības un teksta interpretācijas centrā izvirza lasītāju un lasīšanas aktu, teksta iedarbību uz lasītāju; receptīvā estētika uzsver tieši lasītāja lomu teksta nozīmju veidošanā. Saskaņā ar receptīvās estētikas pamatprincipiem, tekstam nav vienas noteiktas nozīmes – nozīme veidojas, mijiedarbojoties tekstam un lasītājam, un literārs darbs eksistē kā literārs darbs tikai lasījumā.
[izmainīt šo sadaļu] Nozīmīgākie pārstāvji
- Volfgangs Izers
- Hanss Roberts Jauss
- Stenlijs Fišs
- Normens Hollends
Literatūras teorija un kritika 20. un 21. gadsimtā |
---|
Virzieni: Psihoanalītiskā literatūras kritika · Krievu formālisms · Jaunā kritika · Strukturālisms · Semiotika · Hermeneitika · Receptīvā estētika · Marksistiskā literatūras kritika · Poststrukturālisms · Dekonstrukcija · Feministiskā literatūras kritika · Dzimtes studijas · Postkoloniālisms · Jaunais vēsturiskums |
Personības: Teodors Adorno · Eriks Auerbahs · Mihails Bahtins · Rolāns Barts · Valters Benjamins · Moriss Blanšo · Harolds Blūms · Žils Delēzs · Žaks Deridā · Fredriks Džeimsons · T.S. Eliots · Stenlijs Fišs · Nortrops Frajs · Mišels Fuko · Hanss Georgs Gadamers · Stīvens Grīnblats · Fēlikss Gvatari · Volfgangs Izers · Terijs Īgltons · Romans Jakobsons · Hanss Roberts Jauss · Žaks Lakāns · Klods Levī-Stross · Jurijs Lotmans · Ģerģs Lukāčs · Pols de Mans · Dž. Hilliss Millers · Vladimirs Props · Edvards Saids · Gajatri Spivaka · Viktors Šklovskis · Eleina Šouvoltere · Cvetans Todorovs · Renē Velleks |