Pols Rikērs

Vikipēdijas raksts

Paul Ricœur

Personīgā informācija
Dzimis	1913. gada 27. februārī Valansa, Francija
Miris	2005. gada 20. maijā Šatenī-Malabrī (Châtenay-Malabry), pie Parīzes, Francija
Pilsonība	Francija

Vispārīgā informācija
Skola, tradīcija	kontinentālā filozofija, fenomenoloģija, hermeneitika, psihoanalīze, teoloģija
Galvenās intereses	fenomenoloģija, morāles filozofija, politikas filozofija, valodas filozofija, personības identitāte, historiogrāfija, literatūrkritika, antīkā filozofija
Idejas	hermeneitika, darbības teorija
Alma mater	Strasbūras universitāte, Sorbonna, Rennas 1. universitāte
Ietekmējies no	Karls Barts, Gabriels Marsels, Heidegers, Jasperss, Gadamers, Kants, Huserls, Ārente, Levins
Ietekmējis	Deridā
Galvenie darbi	Temps et récit (trīs daļās, 1983, 84, 85)
Valoda	franču valoda

Pols Rikērs (franču - Paul Ricœur, 1913. gada 27. februārī - 2005. gada 20. maijā) - franču filozofs, viens no hermeneitikas tradīcijas pārstāvjiem. Viens no retajiem filozofiem, kurš ietekmējies no trim svarīgām rietumu filozofijas skolām XX gadsimtā - vācu filozofijas, franču filozofijas un anglosakšu filozofijas.

Dzimis Valansā, protestantu ģimenē. Māte mira drīz pēc Pola dzemdībām, bet tēvs krita 1. pasaules karā. Audzis pie tēva vecākiem. 1935. gadā Pols Rikērs apprecējās, vēlāk viņam bija pieci bērni. Studēja Rennas universitātē, vēlāk filozofiju Sorbonnā, kur ietekmējās no Gabriela Marsela.

1939. gadā tika iesaukts armijā, Vācijas iebrukuma laikā krita gūstā un piecus gadus pavadīja karagūstekņu nometnē. Karagūstekņu nometnē bija vairāki franču intelektuāļi, kuri intensīvi apguva zināšanas. Ieslodzījuma laikā Rikērs iepazinās ar Jaspersa darbiem un sāka tulkot Huserla Ideen I franču valodā. No 1948. līdz 1956. gadam pasniedza Strasbūras universitātē, kur ieguva doktora grādu. No 1956. līdz 1965. gadam pasniedza Sorbonnā filozofiju. Tajā laikā par Rikēra asistentu strādāja Žaks Deridā.

No 1965. līdz 1970. gadam Rikērs bija administrators jaundibinātajā Nantjēras universitātē. 1968. gada nemieru laikā universitāte bija viena no dumpīgo studentu galvenajām "bāzēm". Nemiernieki saukāja Rikēru par "veco klaunu" un valdības rokaspuisi.

Neilgu brīdi Rikērs mācīja Katoļu universitātē Lēvenā, bet vēlāk pārcēlās uz Čikāgas universitāti. 1985. gadā atgriezās Francijā. Dzīves pēdējos gados bieži devās uz Tezē klosteri, bet viņa darbus augstu vērtēja personiskais draugs Karols Voitila.

[izmainīt šo sadaļu] Bibliogrāfija

Karl Jaspers et la philosophie de l'existence, Le Seuil, 1947.
Gabriel Marcel et Karl Jaspers. Philosophie du mystère et philosophie du paradoxe, Le Seuil, 1948.
Philosophie de la volonté. Tome I: Le volontaire et l'involontaire, Aubier, 1950.
Histoire et vérité, Le Seuil, 1955.
Philosophie de la volonté. Tome II: Finitude et culpabilité, Aubier, 2 sējumi, 1960.
De l'interprétation. Essai sur Sigmund Freud, Le Seuil, 1965.
Entretiens avec Gabriel Marcel, Aubier, 1968.
Le conflit des interprétations. Essais d'herméneutique I, Le Seuil, 1969.
La métaphore vive, Le Seuil, 1975.
Les cultures des temps, Payot, 1975.
Temps et récit. Tome I: L'intrigue et le récit historique, Le Seuil, 1983.
Temps et récit. Tome II: La configuration dans le récit de fiction, Le Seuil, 1984.
Temps et récit. Tome III: Le temps raconté, Le Seuil, 1985.
Du texte à l'action. Essais d'herméneutique II, Le Seuil, 1986.
A l'école de la phénoménologie, Vrin, 1986.
Le mal. Un défi à la philosophie et à la théologie, Labor & Fides, 1986.
Soi-même comme un autre, Le Seuil, 1990.
Réflexion faite. Autobiographie intellectuelle, Esprit, 1995.
Le juste, I, Esprit, 1995.
L'idéologie et l'utopie, Le Seuil, 1997.
Amour et justice, PUF, 1997.
Ce qui nous fait penser, Odile Jacob, 1998.
Lectures. Tome I : Autour du politique, Seuil , 1999 ISBN 2-020364883 ; ISBN 978-2020364881
Lectures. Tome II: La contrée des philosophes, Seuil , 1999 ISBN 2-020389800 ; ISBN 978-2020389808
Lectures. Tome III : Aux frontières de la philosophie, Seuil , 1999 ISBN 2-02085502X ; ISBN 978-2020855020
La mémoire, l'histoire, l'oubli, Le Seuil, 2000.
L'herméneutique biblique, Le Cerf, 2000.
Le juste, II, Esprit, 2001.
La lutte pour la reconnaissance et l'économie du don, Unesco 2002.
Parcours de la reconnaissance. Trois études, Stock, 2004.