Osmaņu impērijas karogi

Vikipēdijas raksts

Osmaņu impērijas karogs bija karogs, ko lietoja valdošais Osmaņu dinastijas sultāns. Impērijas pastāvēšanas laikā tika lietoti vairāki karogi un sultāns arī lietoja dažādus personīgos karogus dažādās valsts ceremonijās. Tā kā Osmaņu impērijas uzbūve un iekārta bija samērā sarežģīta, līdz pat 1844. gadam nepastāvēja viens valsts karogs. 1844. gadā tagadējais Turcijas karogs, kas bija flotes karoga nedaudz izmainīts variants, kļuva par visas impērijas karogu. Šo karogu joprojām izmanto Turcijas Republika kā savu valsts karogu. Karoga apraksts un proporcijas noteiktas ar 1936. gada Turcijas karoga likumu.

Karoga lietošanu vēsturē apliecina neskaitāmas impērijas beigu gadu fotogrāfijas. Vairākos rakstu avotos atrodamas atsauces, ka šo karogu saukuši par „Mēness zvaigzne” (turku valodā: Ay Yıldız).

Satura rādītājs 1 No gazi līdz imperatora karogam (1299-1453) 2 Lielās Portas karogi (1453-1793) 3 Reformas un panīkums (1793-1923) 4 Saistība ar mūsdienu Turcijas karogu 5 Sultāna personīgais standarts 6 Karoga kāti 7 Citi karogi (19. gs.)

[izmainīt šo sadaļu] No gazi līdz imperatora karogam (1299-1453)

Kajihana hanāta karogs (1326)

Osmaņu karogs (1326-1517)

Agrīnajā valsts izveides periodā, pirms 1453. gadā tika ieņemta Konstantinopole, Osmaņiem nebija skaidri noteiktu nācijas vai valstiskuma pamatu. Sogutas (Söğüt) karavadonis un Osmaņu impērijas dibinātājs Osmans I 1299. gadā tika pasludināts par Kajihanas hanu un šādu titulu viņš lietoja līdz pat savai nāvei. Šo titulu viņš mantoja no sava tēva Kajaalpa, kas to bija mantojis vēl no savas airētāju cilts priekštečiem — Oguzu turkiem — klejotājiem, kas apdzīvoja teritorijas ap Hana Tengri kalnu.

Viņa dēls Orhans I pavisam savādāk skatījās uz savu titulu un uzskatīja, ka viņa valstij jāpārmanto viss no Bizantijas impērijas, tādēļ viņš apprecēja Bizantijas princesi. Viņa lietotais karogs bija Bizantijas un Kajihanu hanāta karoga apvienojums.

Osmana I mazdēls Murads I, kam bija ievērojams romiešu mantojums, par kādu viņa priekšteči varēja tikai sapņot, ātri mainīja sava tēva politiku un izstrādāja savām pakļautajām teritorijām pilnīgi jaunu politiku. Viņš atteicās no jebkādām tiesībām uz bizantiešu un savu cilšu apvienošanos un nodibināja Osmaņu impēriju. Kādēļ tika izvēlēta tieši sarkanā krāsa karogam, nav zināms. Šai krāsai nav nekāda sakara ar iepriekš cilšu lietotajām krāsām (balta un zelta) vai iecienītām turku krāsām (zila, balta un zelta). Varbūt tam ir sakars ar romiešu krāsām, vai arī šī krāsa viņam vienkārši personīgi patika labāk nekā citas, līdzīgi, kā tika izvēlētas krāsas Napoleona karogam un zaļajai svītrai Itālijas karogā.

[izmainīt šo sadaļu] Lielās Portas karogi (1453-1793)

Osmaņu kara karogs (aptuveni 1500-1793)	Osmaņu karogs (1517-1844)
Osmaņu flotes karogs (1453-1793)	Osmaņu admirāļa karogs (1453-1793)
Musulmaņu tirdzniecības karogs (1453-1793)	Jūdaistu tirdzniecības karogs (1453-1793)
Latīņu (Albāņu) tirdzniecības karogs (1453-1793)	Romiešu (Pareizticīgo kristiešu) tirdzniecības karogs (1453-1793)

Īstais karogs bija ļoti mazs. Pirmo reizi gandrīz nepamanāmā formā sāk lietot pusmēnesi. Neilgi pirms 18. gs. sākuma sāk lietot taisnstūra formas karogu, aizvietojot trijstūra formu, bet pamatā karoga izskats netiek mainīts. Zelta krāsu ieguva, izšujot karogus ar zelta un zīda diegiem un baltā auduma vietā lietoja dzeltenīgu audumu, jo pilnīgi baltu visi nevarēja atļauties.

Pusmēness bija sens Bizantijas un Konstantinopoles simbols, tādēļ tas bija pietiekami svarīgs simbols, lai to pieņemtu par Osmaņu simbolu. Tomēr tas nebija vienīgais iemesls. Atsevišķos turku klanos un karaļvalstīs ļoti plaši izmantoja pusmēness simbolus. Pusmēness bija ļoti populārs simbols Persijā, no kurienes Osmaņu kultūra guva tik daudz ne-romiešu kulturālo mantojumu. Tādēļ Osmaņu impērijai pusmēness bija pietiekami zīmīgs simbols, kas simboliski savienoja pagātni ar nākotni.

Ieņemot Konstantinopoli un pārņemot kontroli pār Bosfora jūras šaurumu, impērija ieguva jaunas tirdzniecības iespējas, kā arī jaunus ienaidniekus no Venēcijas un Dženovas, kuras sāka uztraukties par savām kolonijām Egejas jūrā un Melnajā jūrā. Osmaņi saprata, ka viņiem būs nepieciešama stipra kara un tirdzniecības flote. Tādēļ tika ieviestas reformas kuģu karogos un tika izveidoti dažādi kara un tirdzniecības karogi ar vairākām nozīmēm.

Jūdiem un kristiešiem impērijā bija noteikta atšķirīga nodokļu sistēma un romiešu pareizticīgajiem kristiešiem bija lielākas priekšrocības, nekā katoļiem un, pamatojoties uz reliģiskiem apsvērumiem, jūdi bija vienīgie, kas varēja nodarboties ar papildus finanšu operācijām. Tādēļ karogi apzīmēja nodokļu nastu, kas uzlikta konkrētajam kuģim.

Katoļiem bija visneizdevīgākie noteikumi, jo viņi tika aplikti ar vislielākajiem nodokļiem nekā pārējie ne-musulmaņi, nesaņemot nekādas atlaides vai priekšrocības.

Mūsdienās tas var likties diskriminējoši un nepieņemami, bet faktiski Osmaņu impērijas nodokļu sistēma bija daudz godīgāka un caurspīdīgāka nekā sistēmas, kas pastāvēja citās Balkānu valstīs.

Līdz ar Sīrijas un Ēģiptes pievienošanu, bija nepieciešams jauns impērijas karogs. Sultāns vairs nebija tikai kristiešu zemes valdnieks, bet bija arī Ēģiptes sultāns un Islāma kalifs. No karoga tika izņemts krusts un karogam pievienoja zaļu, islāma krāsas, apli. Tika paturēts pusmēness simbols un karogā līdz ar to bija attēloti visi trīs Osmaņu pārvaldītie reģioni (kontinenti): Āfrikā Ēģipte, Āzijā kalifāts un Ruma Eiropā.

[izmainīt šo sadaļu] Reformas un panīkums (1793-1923)

Osmaņu impērijas kara flotes karogs visiem kuģiem (1793-1844)	Osmaņu civilās un tirdzniecības flotes karogs (1793-1923)
Osmaņu reliģiskais karogs, jeb Kalifāta karogs (1793-1844)	Osmaņu kara (sauszemes spēku) karogs (1793-1923)

Osmaņu kara flotes karogs tika izgatavots sarkanā krāsā, jo sarkanā krāsa impērijā apzīmēja laicīgās institūcijas, bet zaļā — reliģiskās, saskaņā ar Jaunās kārtības reformām. Visu reliģisko institūciju loma tika samazināta visās jomās, lai arī imperators arī turpmāk bija kalifs, pats sultanāts kļuva sekulārs. Kara flotē tika ieviestas vairākas radikālas modernizācijas reformas, bet salīdzinājumā ar sauszemes spēkiem tās bija niecīgas.

Armiju pilnībā pārstrukturēja. Jeničerus pilnībā izformēja un tos, kuri bija iesaistījušies protesta akcijās pret modernizāciju, nežēlīgi nogalināja. Līdz ar to tika ieviesti arī jauni karogi, līdzīgi Eiropas karogiem un tajā tagad vairs nebija vairākas krāsas, bet tikai divas oficiālās impērijas krāsas.

Turpinoties reformām, impērija tika vairāk centralizēta un tika likvidēti neskaitāmie apakšsultanāti, pašāliki, bejliki un emirāti un visiem tagad bija jālieto viens un tas pats impērijas karogs. Gala variantā tika ieviests sarkans karogs ar baltu pusmēnesi un zvaigzni, kas ir priekštecis mūsdienu Turcijas karogam. Sekularizācijas process visas reliģijas likumu izpratnē padarīja vienlīdzīgas nodokļu jautājumos, līdz ar to arī impērijas karogs kļuva par visu Osmaņu pavalstnieku civilo un tirdzniecības karogu.

[izmainīt šo sadaļu] Saistība ar mūsdienu Turcijas karogu

Sekojot Osmaņu impērijas sabrukumam pēc Pirmā pasaules kara un, pēc Turcijas Republikas dibināšanas, beidzoties Turcijas neatkarības karam, jaunā Turcijas Republika paturēja veco Osmaņu impērijas karogu, bet ieviesa tikai vienotu standartu izgatavošanai pareizās proporcijās. Turcijas karogs ir uz sarkana fona balts pusmēness un balta piecstaru zvaigzne, kas zīmējams 1936. gada Turcijas karoga likumā (turku valodā: Türk Bayrağı Kanunu) noteiktās izmēru attiecībās.

[izmainīt šo sadaļu] Sultāna personīgais standarts

Osmaņu sultāna karogs

Osmaņu troņmantinieka karogs

Imperatora karogs, jeb standarts, attēloja sultāna tugru, kas parasti tika zīmēta uz rozā vai sarkana fona. Islāma tradicionālā ir zaļā krāsa un tādēļ daudzi Osmaņu impērijā lietotie karogi bija tumši zaļi. Vairākos karogos arī tika iekļauts Zulfikara zobens. No 1862. gada sultāna karogs bija zaļš ar septiņām šaurām sarkanām horizontālām līnijām.

[izmainīt šo sadaļu] Karoga kāti

Karoga kātiem uzgalis parasti bija pusmēness, vilka galva, zirga astru pušķis vai kaste ar Korānu. Parasti arī standartus papildināja ar dažādiem citiem karogiem un priekšmetiem, kam bija simboliska nozīme (piemēram, Jeničeri lietoja parādēs savus katlus).

[izmainīt šo sadaļu] Citi karogi (19. gs.)

Artilērijas karogs (Topçu Sancağı)	Bombardieru karogs (Humbaracı Sancağı)	Osmaņu impērijas brīvprātīgo karavīru karogs (Gönüllü Sancağı)	Osmaņu impērijas četru vienību karogs (Dört Bölükler Sancağı)
Osmaņu impērijas jeničeru karogs (Yeniçeri Sancağı)	Pašā personīgais standarts (Paşalara Mahsus Sancak)	Kājinieku vienības karogs (Silahtar Bölüğü Sancağı)	Bruņinieku (dsk. sipahi) karogs (Sipahi Sancağı)
Bruņinieku (sipahu) vienības karogs (Sipahi Bölüğü Sancağı)	Viņa augstības sultāna šaha personīgais standarts, averss (Padişah Hazretlerinin Şahsına Mahsus Sancak)	Viņa augstības sultāna šaha personīgais standarts, reverss (Padişah Hazretlerinin Şahsına Mahsus Sancak)