Nervu sistēma

Vikipēdijas raksts

Nervu sistēma (Systema nervosum) ir dzīvnieku un cilvēka organisma struktūru kopums, kas apvieno un koordinē visu orgānu un sistēmu darbību; nodrošina organisma kā veselas vienības funkcionēšanu, realizē saistību ar ārējo vidi un pielāgošanos tās mainīgajai sistēmai. Nervu sistēmu veido nervaudi; to pamatvienība ir nervu šūna (neirons).

Primitīvākā ir difūzā nervu sistēma - to veido nervu šūnas, kas ir savstarpēji saistītas ar izaugumiem. Difūzā nervu sistēma ir zarndobumaiņiem. Nervu sistēmai komplicējoties, izveidojas nervu šūnu sakopojumi - gangliji. Plakantārpiem gangliji koncentrējas ķermeņa priekšgalā un veido primitīvu nervu centru, no kura iziet nervu stiegras. Posmtārpiem, posmkājiem gangliji izvietoti visā ķermeņa garumā; galvas gangliji ir saistīti ar receptoriem (maņu orgāniem). Dažādu segmentu, kā arī 1 segmenta ganglijus savieno nervu stiegras (konektīvi, komisūras). Daļai posmtārpu un posmkāju nervu stiegras un gangliji ir satuvināti un veido ventrālo jeb vēdera nervu ķēdīti. Saplūstot ķermeņa segmentiem, notiek nervu sistēmas elementu koncetrēšanās.

Mugurkaula (arī cilvēka) nervu sistēmai ir divas daļas. Centrālo nervu sistēmu veido galvas smadzenes, kurās noris augstākā nervu darbība, un muguras smadzenes. Perifērisko nervu sistēmu veido nervi. Nervu sistēmu nosacīti iedala somātiskajā nervu sistēmā un veģetatīvajā nervu sistēmā, kas morfoloģiski un funkcionāli ir cieši saistītas. Somatiskās nervu sitstēmas galvenā funkcija ir organisma un ārējās vides savstarpējo attiecību regulēšana, bet veģetatīvās nervu sistēmas funkcija - savstarpējo attiecību un procesu regulēšana pašā organismā. Somatiskās nervu sistēmas perifēriskā daļa - 12 pāru galvas smadzeņu nervu un 31 pāris muguras smadzeņu nervu - inervē kaulus, locītavas, skeleta muskulatūru, ādu, maņu orgānus, dažus iekšējos orgānus. Veģetatīvā nervu sistēma inervē iekšējos orgānus, asinsrites sistēmu, limfātisko sistēmu, iekšējās sekrēcijas sistēmu, ādas gludo muskulatūru un dziedzerus.